Šamaņa aicinājums

Jo valsts ir attīstītāka no ikdienas cilvēka viedokļa, jo tajā ir mazāk šamaņu, kas spēj sakārtot to, ko psihologi, psihoterapeiti un kristiešu garīdznieki neprot – nu, viņiem vienkārši nav tādas pieredzes, pārāk materiālistiski ir viņu uzskati. Tāpēc psihisko saslimšanu līmenis šādās valstīs ir negaidīti augsts: no vienas puses, cilvēki nevar saņemt pietiekami kvalificētu psiholoģisko, garīgo vai lietosim terminu "energoinformatīvo" atbalstu, dzīvo stresā. No otras puses – šādās valstīs katastrofāli trūkst šamaņu, bet cilvēku, kuriem ir šamaņa gēns, tur nav mazāk nekā citur. Kur šādi cilvēki paliek?

Saka, ka ekstrasensi un trakie runā vienā valodā. Jā, pēc manām domām, vismaz 3/4 psihiatrisko dziednīcu pacientiem ir šis "šamaņa gēns". Taču viņi nesaņem pareizu audzināšanu un tiek "ārstēti". Kāds mans paziņa stāstīja, ka viņam bijusi iespēja apmeklēt ne gluži parastu psihiatrisko slimnīcu vēl padomju laikā. Tur viņš pats savām acīm, kā viņš man teica, redzējis, kā vienā no istabiņām pacients dažu minūšu laikā transformējies par krokodilu. Interesanti, ka šai istabiņai bija aizrestots logs, kura tērauda restes bija pārklātas ar sudrabu.

Cilvēki nāk pie šamaņa tad, kad viņam citur vairs nav, kur iet. Un šeit sākas paradokss – slimnīcā ir pieļaujamais mirstības procents, šamanim pietiek vienu reizi kļūdīties, lai viņu pasludinātu par krāpnieku un bez maz vai slepkavu.

Nākamā lieta – samaksa. Par visu ir jāmaksā. Šamanis bez tavas naudas iztiks – jāmaksā ir gariem, un tur nu ir pavisam cits "cenrādis". Mans nu jau mirušais skolotājs mēdza sacīt: "Ja tev galīgi nav, ar ko maksāt, nu tad vari dot arī naudu..." Vai, kā mūsu senču rituālos nereti saka: "Mīļa Māra, ņem ziedu, kuru es tev dodu, neņem pati ar savu roku!"

Tā mēs nonākam pie tāda dzimtas rituāla kā dievaines jeb Veļu laiks. No vienas puses, senču gari ir jāatlaiž, lai tie no jauna varētu piedzimt mūsu dzimtā; ja mēs to nedarām, mēs paši noplicinām savu Dzimtu un visu tautu. Te var pieminēt, ka kristiešu apbedīšanas rituāls, vismaz tajā formā, kā to praktizē mūsdienās, ir ārkārtīgi nepareizs, es pat teiktu – barbarisks attiecībā pret aizgājēja dvēseli, bet, ja reiz aizgājējs pats ir izvēlējies šo ticību, man nav tiesību iebilst, ka cilvēkam pēc viņa ticības arī tiek. Kā tur bija? Ar kādu olekti tu mērīsi, ar tādu olekti tev taps atmērīts? Vai es neko nejaucu?

Ne par to ir runa, mūsu senči vēl pirms kristietības ienākšanas mēdza mirušo garus pieturēt savā tuvumā, nosacīti "8. čakrā virs galvas" ir tās debesis, uz kurām kāpa pa Garo Pupu. Tādējādi senči, pirms atkal piedzima dzimtā, mēdza kādu laiku strādāt dzimtas labā Smalkajās pasaulēs. Nu, un tad atnāca kristieši un iekārtoja "Aizsaules Alkatrazu"... Ne par to ir runa, tur, Aizsaulē, senču dvēseles ne tikai strādāja dzimtas labā, bet arī mācījās – tā viņiem bija tāda kā Aizsaules akadēmija... Taču, lai darbam un mācībām viņiem pietiktu spēka, viņi bija "jābaro". Tā arī bija veļu mielasta būtība. Senču gari ir izsalkuši, ļoti izsalkuši, iespējams, lai saglābtu šo energoinformatīvo katastrofu, viņus vai nu nāksies barot ļoti bieži, vai arī atlaist, lai tie spētu pēc iespējas ātrāk no jauna piedzimt.
Kāds veļiem sakars ar šamaņiem? Veļu mielasts ir šamaņa iesvētīšanas rituāls.

Visbiežāk šamanis izmanto trīs rituālos mūzikas instrumentus – bungas, grabuli un vargānu. Vargāns senāk mūsu pusē esot saukts par "zobu spēlēm". Šamaņa instrumenta būtība ir panākt stāvokli, kad skaņu dzird ne ar ausīm, bet kā iekšējo vibrāciju, kuru var vadīt pa ķermeni dažādos augstumos, nosacīti "skalojot čakras", meklējot enerģētiskos aizsprostus – karmiskos mezglus ķermenī. Mācoties atjaunot enerģijas dabīgo plūsmu.

Kad šamanis praktizē pietiekami ilgi, viņš ar savu instrumentu vibrāciju var sākt skalot arī citus cilvēkus, tādējādi tos dziedinot. Tikai vispirms viņš uzdos ļoti nepatīkamu jautājumu – vai tu saproti, par kuru no savām kļūdām tu saņēmi šo slimību? Saprati? Vairs šo kļūdu neatkārtosi? Lūk, tā ir reāla grēku piedošana...

Šamanisms ļoti līdzīgā veidā radās uz visas Zemes un teju vienlaikus. Ja vajag definīciju, šamaņi ir cilvēki, kas spēj redzēt garus un kontaktēties ar tiem. Mūsdienās tādus cilvēkus dēvē par kontaktieriem, bet kontakta formu – par čenelingu.

Interesanti, ka savos pamatos šamanisms visā pasaulē satur ļoti līdzīgus elementus. Iespējams, ka līdzīga struktūra šamanismam radās dēļ tā, ka nereti šamaņi lietoja psihotropas vielas. Jautājums – kāpēc dažādās planētas vietās, lietojot dažādas psihotropas vielas, rezultāti ir tik līdzīgi? Var pieņemt, ka šamaņi pieslēdzas kādam kopējam informatīvam laukam – noosfērai?

Gāja laiks, un šamanismam līdzās izauga reliģijas. Kas ir reliģija – šamanisma tālākā attīstība vai varbūt regress? Atbilde uz šo jautājumu nav viennozīmīga. Reliģijai ir tieksme politizēties un atkāpties no Pirmavota un raksturīga profesionāla priesteru kārta un hierarhija, kura savās interesēs veic korekcijas svētajos rakstos. Visbiežāk reliģijai raksturīgs arī duālisms, kad garus dala "mūsējos" (eņģeļi un dievi) un "ne-mūsējos" (dēmoni).

Ja gadījumā divām ļaužu grupām izpratne par mūsējiem un ne-mūsējiem nesakrīt, rodas reliģiski konflikti, kas var novest pat pie represijām un kara.

Attīstoties zinātnei un reliģiskajiem darboņiem sevi diskreditējot, kārtējo "smalkās", "paralēlās" vai "enerģētiskās" pasaules aktivitāti mēs sākām uztvert kā atnācējus no ārpuses – no citām planētām, paralēliem visumiem vai nākotnes/pagātnes.

Pavērosim, kā laika gaitā mainījās NLO apraksti! 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tie bija dirižabļi, un to piloti tērpās cilindros un frakās. Starp Pirmo un Otro pasaules karu "atnācēji" tērpās seno romiešu togās, lidoja ar lielām, bieži melnām daudzmotoru lidmašīnām, bet pēc Otrā pasaules kara, reaktīvo dzinēju laikmetā, pārsēdās uz lidojošiem, sudrabainiem diskiem un sāka nēsāt sudrabainus, piegulošus "skafandrus". Kā te lai neatceras akmens laikmeta zīmējumos redzamos "atnācējus" ar "groziem" vai "nimbiem" ap galvu? Vai mēs varam pieņemt, ka mēs novērojam kādu parādību, kurai mūsu apziņa pati piešķir formu?

Šamanim gari mēdz uzbrukt, var viņu ievainot, sacirst gabalos, apēst. Citplanētieši, pēc tādu kontaktieru liecībām, kuri stājušies 3. pakāpes (ļoti ciešā) kontaktā, nereti atceras, ka ar viņiem veikti "medicīniska rakstura eksperimenti". Šādas paralēles, manuprāt, ir visai interesantas...