Foto: Shutterstock
Pēc indoeiropiešu mitoloģiskajiem uzskatiem, debesis ir no pelēka akmens, kurā var saskatīt Piena ceļu vai Putnu ceļu, vai Debesu Daugavu – "rajonu", kurā zvaigžņu blīvums ir vislielākais. Šim ceļam ir burta "Y" forma. Pastāvēja uzskats, ka dvēseles (tai skaitā arī šamaņu dvēseles) lidojuma laikā pa vienu atzaru ceļas uz augšu, bet atgriežas pa otru. Kāds tam sakars ar mošķiem, maskām un šo laiku?

Starp burta "Y" ragiem ir rajons, kurā atrodas zvaigznājs, ko mūsdienās mēs dēvējam par Ērgļa zvaigznāju, bet mūsu senči, iespējams, ir saukuši par Dzilnu. Tie ir vārti debesu jumā, caur kuriem mainās Gaisma ar Tumsu, Diena ar Nakti. Veļu vārti, Dieva vārti vai Dzilnas vārti. Pa šiem vārtiem astronomiskajos Mārtiņos aiziet senču veļi, lai no jauna pārdzimtu, kad pienāks viņu laiks. Pa šiem vārtiem ienāk tās dvēseles, kurām šajā gadā ir jāpiedzimst.

Un slikti ir, ja šīs dvēseles gada laikā nespēs atrast sev piemērotus vecākus. Šo uzdevumu vēl vairāk sarežģī fakts, ka laiks, kurā dvēselei jāpiedzimst, nosaka viņas "natālo karti" vai to, ko tagad sauc senās Ēģiptes dieva Hora vārdā par horoskopu. Tas ir laiks, kad tiek palaisti fiziskā ķermeņa bioritmi (lai gan – tas nav gluži precīzi, bioritmi sākas no ieņemšanas brīža).

Nākamais faktors, kas ietekmē cilvēka likteni, ir vietas metakods, kas nosaka cilvēka identitāti, t. i., ¼ daļu no viņa saprāta. Ar citu vārdu to sauc par "mentalitāti" – tātad veidu, kā cilvēks sevi apzinās, kā domā. Tās ir konkrētai videi raksturīgās sociuma programmas vai, ja vēlies, mentālās infekcijas. Tās, kas raksturīgas konkrētai vietai, tautai, reliģijai un kultūrai. Pieņemot svešu reliģiju, tautas mentalitāte deformējas, izdarot izmaiņas kalendārā, tautas mentalitāte deformējas un pat, izmainot produktus, kurus lietojam ikdienas uzturā, tautas mentalitāte deformējas. Katrs produkts nes sev līdzi informāciju par metakodu, kurā tas ir audzēts. Šī informācija summējas ar cilvēkā esošo informāciju, t. i., izmaina viņa "programmatūru".

Šo runāja, to runāja,
Sveši ļaudis daudz runāja,
Ko runāja sveši ļaudis,
To tu līdzi nerunā!

Par piemēru ņemsim kalendāru. Eiropā pieņemtajam kalendāram ir septiņu dienu nedēļa, kas atbilst ceturtdaļai Mēness cikla. Tiesa, mūsdienās nedēļa savu sākotnējo jēgu ir zaudējusi, jo mēneša pirmā nedēļa nesākas ar jaunu Mēnesi. Tas nozīmē, ka civilizācija ir aizgājusi no dabas.
Ķīniešu nedēļā bija piecas dienas. Piecas dienas ir laiks, kurā mainās "Debesu melodija" – kad Bambusa Fleitas templī pats laiks izpūš niedres pelnus no bambusa fleitas un paceļ zīda drānu, kas sedz šo fleitu – laika melodija ir mainījusies. Eiropā ir septiņas notis, septiņas planētas. Ķīnas mūzika pazīst piecas notis, kas saistītas ar pieciem elementiem, kuri savijušies pentatonikā...

Dievturi apgalvo, ka mūsu senčiem ir bijusi deviņu dienu nedēļa jeb "savaite". Labi, lai būtu, tātad ir vēl citi lielumi, kas saistās ar "deviņi" un "trejdeviņi". Vārds "savaite" varētu būt radniecīgs vārdam "svaikstis" vai "svastika" – debesu vaska dzirnaviņas, kuras mēs tagad pazīstam kā Polārzvaigzni.

Bet atgriezīsimies pie Dzilnas. Pavasarī – Lielā Dienā – laikā, kad diena un nakts ir viena garuma, Saule lec tajā pusē, kur atrodas Dzilnas vārti, un "gaisma nāk no austrumiem" – sākas Kārtības laiks. Savukārt rudenī, kad Saule lec Jaunavas zvaigznājā (apmēram ap to pašu rajonu, kur atrodas Ērgļa / Dzilnas zvaigznājs), sākās Tumšais jeb Haosa laiks, jo gaisma nāk no rietumiem un cauri Dzilnas vārtiem pasaulē ienāk Tumsa. Diena kļūst īsāka par nakti, Gaisma – vājāka par Tumsu. Apkārt vazājas visādi mošķi, un ir jāveic speciāli rituāli, lai sevi pasargātu un mošķus aizbaidītu. Maskoti gājieni, puzuri, dažādas izdarības ar uguni – tas viss ir vērsts uz to, lai aizbiedētu mošķus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!