Foto: Shutterstock
Pēc indoeiropiešu mitoloģiskajiem uzskatiem, debesis ir no pelēka akmens, kurā var saskatīt Piena ceļu vai Putnu ceļu, vai Debesu Daugavu – "rajonu", kurā zvaigžņu blīvums ir vislielākais. Šim ceļam ir burta "Y" forma. Pastāvēja uzskats, ka dvēseles (tai skaitā arī šamaņu dvēseles) lidojuma laikā pa vienu atzaru ceļas uz augšu, bet atgriežas pa otru. Kāds tam sakars ar mošķiem, maskām un šo laiku?

Starp burta "Y" ragiem ir rajons, kurā atrodas zvaigznājs, ko mūsdienās mēs dēvējam par Ērgļa zvaigznāju, bet mūsu senči, iespējams, ir saukuši par Dzilnu. Tie ir vārti debesu jumā, caur kuriem mainās Gaisma ar Tumsu, Diena ar Nakti. Veļu vārti, Dieva vārti vai Dzilnas vārti. Pa šiem vārtiem astronomiskajos Mārtiņos aiziet senču veļi, lai no jauna pārdzimtu, kad pienāks viņu laiks. Pa šiem vārtiem ienāk tās dvēseles, kurām šajā gadā ir jāpiedzimst.

Un slikti ir, ja šīs dvēseles gada laikā nespēs atrast sev piemērotus vecākus. Šo uzdevumu vēl vairāk sarežģī fakts, ka laiks, kurā dvēselei jāpiedzimst, nosaka viņas "natālo karti" vai to, ko tagad sauc senās Ēģiptes dieva Hora vārdā par horoskopu. Tas ir laiks, kad tiek palaisti fiziskā ķermeņa bioritmi (lai gan – tas nav gluži precīzi, bioritmi sākas no ieņemšanas brīža).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!