Trīsarpus gadu vecumā Kristoferam tika atklāta leikēmija. Nekavējoties tika uzsākta ķīmijterapija, ārstēšana ritēja savu gaitu, slimnīcā bija pavadīti jau divi mēneši, un viss šķita ļoti cerīgi, līdz vienā vakarā, spēlējoties ar "Lego", Kristofers iekrita komā. Vēlāk viņam konstatēja subdorālo hematomu. Kad Kristofers atmodās, tika atklāts, ka viņš pēc visa notikušā ir zaudējis redzi. Šoks pārvērtās cīņā. Cīņā ar vēzi, cīņā ar paralīzi un cīņā par redzi, jo no Kristofera smadzenēm bija izdzēsusies jebkāda vizuālā informācija, ko viņš kā bērns bija apguvis līdz šim.
Kristofers no jauna iemācījās runāt, tad velties, rāpot, sēdēt, un staigāt, bet redze neatgriezās, tika noteikta diagnoze – redzes nerva atrofija un smags smadzeņu bojājums pakauša daivā. Ārstu uzdevums bija glābt Kristoferu, turpināt ķīmijterapiju, lai uzveiktu asins vēzi, bet ķīmijterapija arī bremzēja Kristofera vispārējo attīstību un, protams, arī cerību uz redzes atjaunošanos.
Kristofers izgāja ķīmijterapijas kursu, līdztekus notika intensīvs darbs mājās un dažādu terapiju apmeklējumi, lai darbotos, stimulētu redzi un veicinātu bērna vispārējo attīstību. Tika uzsākta ergoterapija, smilšu terapija, mākslas terapija, Portridžas apmeklējums, pedagoģiskā jāšana un fizioterapija. Kristofers vairāku gadu garumā neatlaidīgi ir pilnveidojies, mācās no jauna redzēt, iepazīt lietas, vietas un cilvēkus.
Viņa lielākais sasniegums ir tas, ka ir uzveikta leikēmija un no neredzīga bērna viņš ir kļuvis par vājredzīgu cilvēku, kurš atšķir krāsas, atpazīst regulāri iepazītās vietas, dažādas formas, mācās lasīt un rakstīt gan brailā, gan mums redzīgiem zināmā rakstā.
Uz doto mirkli pats svarīgākais ir intensīvi strādāt ar redzes attīstību, to stimulēt un mācīties saskatīt, jo daudzu gadu garumā Kristofera acis bija viņa rokas. Beidzoties ķīmijterapijai, radās cerība un pārliecība, ka lēnām, pamazām Kristofers var sākt redzēt.
Kristofers mācās Strazdumuižas vidusskolas 2. klasē, bet ar to viņa mācīšanās nebeidzas, jo viņam ir nepieciešams vēl papildus apgūt nezināmo attēlos, rakstos un fotogrāfijās. Taču, lai viņš to varētu darīt, ir ļoti nepieciešama lasāmā lupa, kas palielina attēlu līdz tik lielam izmēram, ka Kristofers ir spējīgs to saskatīt. Lupa ir viegli pārnēsājama, jo ietilpst portatīvā datora izmēra somā, līdz ar to lupu var izmantot teju jebkur – mājās, skolā un citviet, kas ne vienmēr ir iespējams ar stacionārajām video lupām to izmēra un svara dēļ.
Kristofera tētis ir vienīgais ģimenes apgādnieks, jo mammai ir jārūpējas par mājas dzīvi un, protams, mazā Kristofera ikdienu, lai nodrošinātu daudzo terapiju un nodarbību apmeklējumu, kuras Kristoferam ir vitāli nepieciešamas.
Lai Kristoferam varētu palīdzēt bija nepieciešami 2750 eiro elektroniskās video lupas iegādei.
Visa nepieciešamā summa lupai ir saziedota. "Palīdzēsim.lv" saka lielu paldies katram ziedotājam!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
