Trīsarpus gadu vecumā Kristoferam tika atklāta leikēmija. Nekavējoties tika uzsākta ķīmijterapija, ārstēšana ritēja savu gaitu, slimnīcā bija pavadīti jau divi mēneši, un viss šķita ļoti cerīgi, līdz vienā vakarā, spēlējoties ar "Lego", Kristofers iekrita komā. Vēlāk viņam konstatēja subdorālo hematomu. Kad Kristofers atmodās, tika atklāts, ka viņš pēc visa notikušā ir zaudējis redzi. Šoks pārvērtās cīņā. Cīņā ar vēzi, cīņā ar paralīzi un cīņā par redzi, jo no Kristofera smadzenēm bija izdzēsusies jebkāda vizuālā informācija, ko viņš kā bērns bija apguvis līdz šim.
Kristofers no jauna iemācījās runāt, tad velties, rāpot, sēdēt, un staigāt, bet redze neatgriezās, tika noteikta diagnoze – redzes nerva atrofija un smags smadzeņu bojājums pakauša daivā. Ārstu uzdevums bija glābt Kristoferu, turpināt ķīmijterapiju, lai uzveiktu asins vēzi, bet ķīmijterapija arī bremzēja Kristofera vispārējo attīstību un, protams, arī cerību uz redzes atjaunošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
