Eksperts: bērni mūsdienās nav sliktāki, neaudzinātāki vai nežēlīgāki

Foto: Vilnis Veinbergs.

Būtiski atcerēties, ka bez fiziskiem pāridarījumiem bērni saskaras arī ar emocionālo vardarbību, bieži vien tieši no vienaudžiem. Ja fiziskie ievainojumi, atkarībā no to smaguma, var pāriet arī ļoti ātri, emocionālās un psiholoģiskās traumas var būt uz mūžu. Ir virkne gadījumu, kad bērni un jaunieši mobinga rezultātā ir spiesti mainīt skolu vai meklēt speciālistu palīdzību. Tāpat ir gadījumi ar daudz bēdīgākām sekām. Runājot par vardarbības incidentiem skolās, jāpievērš uzmanība arī tiem gadījumiem, kad audzēkņi ir emocionāli vai fiziski vardarbīgi pret pedagogiem. Skolēnu un skolotāju attiecības pēdējos gados noteikti ir mainījušās.

Noteikti negribētos piekrist, ka bērni mūsdienās ir sliktāki, neaudzinātāki vai nežēlīgāki nekā agrāk. Šādu incidentu saknes jāmeklē dziļāk sabiedrībā – ja valstī praktiski nav vidusslāņa, bet ir tikai ļoti labi situēti cilvēki vai tādi, kuri balansē uz nabadzības sliekšņa vai dzīvo zem tā, nav jābrīnās, ka bērnu uzvedība atspoguļo sekas. Ir daļa bērnu, kuru uzvedības sakņojas visatļautībā, zinot, ka viņu vecums nepieļauj kriminālatbildības iestāšanos vai paļaujoties, ka vecāki situāciju nogludinās. Vēl ir kategorija, kuri diemžēl redz vardarbību kā ikdienu ģimenē, tāpēc šādi uzvedas arī attiecībās ar vienaudžiem un pat pedagogiem.

Neatkarīgi no vardarbīgas uzvedības cēloņiem, situāciju ir iespējams labot. Ar ikvienu bērnu vajag un var strādāt, un par teorētiskām mācībām, kurās tiek stāstīts, ko drīkst vai nedrīkst darīt, bērnus daudz vairāk uzrunā praktiskas nodarbības. Dažādu ekspertu – psihologu, policistu, sociālo darbinieku u.tml. vadītas interaktīvas nodarbības, kurās bērni iemācās atpazīt aizskārumu un pareizi reaģēt uz to. Vēl viens no veidiem, kā mainīt bērnu domāšanu un uzvedību, ir reālu cilvēku piemēri no dzīves. Viena lieta ir pamācoša filmiņa, kurā darbojas izdomāti tēli, bet pavisam cita – īsts un nereti arī skarbs dzīvesstāsts, kas, iespējams, aizsācies ar līdzīgu uzvedību jau skolas solā un novedis pie smagām sekām. Cilvēki, kuri savulaik pārkāpuši likumu, izcietuši sodu un spējuši laboties, apzinoties savus nodarījumus, noteikti mudinātu bērnus un jauniešus aizdomāties, kur nākotnē var novest šāda rīcība.

Manuprāt, mazinot šādas situācijas, būtiski uzlabosies arī kopējā drošība izglītības iestādēs. Arī šobrīd, raugoties no citiem aspektiem, drošības līmenis skolās ir nesalīdzināmi augstāks, nekā pirms desmit gadiem. Skolu teritorija un telpas nav pieejamas nepiederošām personām, tiek ievēroti augsti ugunsdrošības standarti, gandrīz pie katras skolas dežurē policists, kas ir būtiski, jo nereti tieši skolu tuvumā bērniem un jauniešiem tiek piedāvāts iegādāties apreibinošās vielas. Drošības incidenti skolās viennozīmīgi notiek, tomēr to skaits nav dramatisks, turklāt mums kā sabiedrībai ir visas iespējas to būtiski samazināt. Galvenais, strādāt ar bērniem pēc iespējas ātrāk, sadarbojoties gan pedagogiem, gan vecākiem."