Prezervatīvi kā krievu rulete – sabiedrība sašutusi par bioloģijas stundu 3. ģimnāzijā  (92)

Izrādās, pēc lektoru domām, izvairīties no grūtniecības un seksuāli transmisīvām slimībām var pavisam vienkārši un "nesāpīgi" – ar seksu ieteicams nodarboties tikai tad, kad cilvēks atradis sev piemērotu partneri un stājies laulībā. Turklāt prezervatīvi, kurus kā izsargāšanās līdzekļus rekomendē dažādu jomu speciālisti, šo lektoru ieskatā, ir kā krievu rulete – spēle. Lūk, fotogrāfijā redzams ieskats no skolēniem izdalītajiem vizuālajiem materiāliem par šķietami normālu tēmu – grūtniecība, kas tika piedāvāta bioloģijas stundā!

Jauniete, kura tviterī ievietoja vairākus tvītus, paužot sašutumu par lekcijas apšaubāmo saturu, vēlāk izdzēsa savus ierakstus, baidoties no nepatikšanām skolā. Tikmēr aktīvākie tvitera sekotāji jau bija paguvuši "uzķert" šos interesantos ierakstus un zibenīgā ātrumā to ekrānšāviņus izplatīja citos sociālajos tīklos un dažādās interešu grupās.

Arī mums, portālam "Cālis", radās atsevišķi jautājumi par minētajiem ierakstiem, proti, kurš un vai vispār kāds kontrolē, kādi lektori skolās tiek piesaistīti un vai kāds analizē stāstītā saturu. Viedokļus par to taujājām Valsts izglītības satura centram, Izglītības kvalitātes valsts dienestam, iesaistītās skolas direktoram Andrim Priekulim, skolas sociālai pedagoģei Maijai Gailei, kā arī aprunājāmies ar meiteni, kura pirmā reaģēja uz šo saturu. Sazinājāmies arī ar Krīzes grūtniecības centru, kura vadītāja Judīte Briede-Jurēviča lasīja minēto lekciju. Tāpat komentāru vaicājām arī organizācijas "Papardes zieds" sabiedrības veselības speciālistei Ritai Kubuliņai. (Ziņa papildināta ar "Papardes zieda" komentāru plkst. 14.35)

Uzrunātā Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas skolniece apliecināja, ka minētā lekcija par grūtniecību norisinājusies bioloģijas stundas laikā. Lielākā daļa skolēnu esot bijuši neapmierināti ar vieslekcijas saturu, jo pirms stundas zinājuši vien to, ka stāstīs par grūtniecību, pie reizes arī domājot, ka runātājs būs vismaz ārsts vai kāds cits kompetents speciālists. Tāpat jauniete atklāj, ka teorētiski lekcija esot bijusi obligāta visai klasei, jo notikusi mācību stundas laikā, bet no praktiskās puses – stundas apmeklējumu neviens neesot piefiksējis žurnālā. To, vai par lekciju zināja kāds no skolēnu vecākiem un pret to iebilda, jauniete nemācēja teikt, jo viņai neesot tādas informācijas.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas sociālā pedagoģe Maija Gaile apliecina, ka trešdien, 27. novembrī, kādai no skolas 12. klasēm patiešām bijusi lekcija, kuras mērķis bijis cēls – pirms iziešanas lielajā dzīvē, absolvējot skolu, jauniešiem pastāstīt par to, ko nozīmē dzīvības vērtība, kā var beigties nepārdomātas attiecības. Gaile stāsta, ka, meklējot temata lektorus, ir izpētījusi Krīzes grūtniecības centra vadmotīvus, statūtus, un saprotot, ka šai organizācijas nav saistības ar reliģiju, nolēma uzaicināt novadīt lekciju.

"Rezultāts, kā redzam no jauniešu reakcijas, ir pretējs, daudzi jaunieši stāstīto nepieņēma," saka Gaile, kas norāda, ka 12. klasēs šādu lekciju saturs vairs netiek saskaņots ar vecākiem, jo jaunieši jau ir 18, 19 gadus veci. Un viņiem pašiem arī piemīt kritiskā domāšana, viņi paši spēj izšķirt, kas ir kas. Cita lieta, ja runā par to, ka lekcija tika apspriesta tviterī, Gaile norāda, ka bērniem vairāk jāmāca prasme ieklausīties citu viedokļos, nepaužot tik krasu negāciju. "Nodoms labs, bet bieži tas ir bruģēts ceļš uz elli," par situāciju pajoko Gaile, kas pati arī pirms lekcijas iepazinusies ar izdales materiāliem un neko nepatiesu šajā informācijā nav saskatījusi. "Domāju, ka jauniešus satracināja tieši šis pēdējais teikums," saka Gaile, ar to domājot tekstu par to, ka ar seksu ieteicams nodarboties vien tad, kad cilvēks stājies laulībā. Noslēdzot sarunu, Gaile arī uzsvēra, cik tas ir absurdi, ka skolā nav veselības mācības kā atsevišķa priekšmeta, ka jauniešiem nav pieejama pietiekami plaša informācija par ģimenes veidošanas modeli.

Priekulis, runājot par kārtību, kādā tiek piedāvātas lekcijas skolēniem ārpus mācību satura, stāsta, ka ik gadu, parasti tas notiek oktobrī, vecāku sapulcēs, skola piedāvā tematus, par kuriem varētu organizēt kādas lekcijas, un tad vecāki izsaka savu viedokli. Savukārt, kādus lektorus aicināt uz skolu, izlemj klases audzinātāji, sociālais pedagogs vai mācību priekšmeta skolotāji. Šāda kārtība ieviesta jau kādu laiku, arī pēc vienas pieredzes Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, kur vecāki sacēluši traci par to, ka skolotāja literatūras stundā bērniem piedāvājusi noskatīties filmu par netradicionālas orientācijas laulībām. Tieši tāpēc Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā šāda veida lekciju temati tiekot saskaņoti ar vecākiem. Priekulis atzīmē, ka mūsdienās skola "iet ārā no savām telpām", un tas ir labi, piemēram, projekts "Skolas soma" vai šādi lektori, kas nāk uz skolu.

Meitenes tvitera ieraksts, patiesībā pat vairāki, ir nepatiesi apgalvojumi, tā par lekcijas satura iztirzāšanu interneta vidē saka lektore Judīte Briede-Jurēviča, Krīzes grūtniecības centra vadītāja.

Meitenes apgalvojums citātā: "... Lekcija par to, kādēļ nevajag taisīt abortus un ka drīkst nodarboties ar seksu tikai laulībā", ir viņas pašas secinājums, pārliecināta lektore.

Nevienam neesot mācīts, kā dzīvot, ko darīt un nedarīt, bet nodarbībā jauniešu uzmanība vērsta uz to, ka ikvienam sava izvēle jāizdara pašam, katram ir tiesības zināt, ar kādām sekām viņš var saskarties, ielaižoties nedrošās attiecībās. "Kas tur slikts, ja jauniešiem izstāsta, kādā veidā viņi sevi var pasargāt? Tvitera ieraksti bija izrauti no konteksta. Mēs krīzes centrā 14 gadus strādājām ar sievietēm, kuras veikušas abortus, un mēs redzam tās viņu sāpes. Nevienam šajās lekcijās netiek teikts: "Tā nedari!", bet mēs rosinām aizdomāties par paša izdarītām izvēlēm. Arī teksts par prezervatīviem... Bet tā ir patiesība, ka neviena kontracepcija nepasargā par visiem simts procentiem," tā Briede-Jurēviča.

Pēc viņas domām, tas esot tikai godīgi, ja jaunieši tiek painformēti par iespējamām sekām, un ka viņi tiek rosināti domāt un uzņemties atbildību par savu rīcību, nevis gaidīt, lai kāds pasaka priekšā gatavās atbildes, konkrēti, kā izvairīties no nevēlamām sekām. "Savās lekcijās daudz runājam par vērtībām, par to, ka neatkarīgi no sava sociālā stāvokļa, ikviens cilvēks ir vērtība kā personība. Mēs jauniešus iesaistām diskusijās: "Kas nosaka tavu vērtību?"" stāsta lektore. Tāpat šāda veida nodarbībās tiekot piedāvāts aplūkot mulāžas, kāds izskatās mazulis mātes miesās dažādās grūtniecības stadijās – jau no pāris nedēļu grūtniecības. Tādā veidā jauniešiem tiek demonstrēta dzīvības vērtība, tā un kā radies ikviens no mums.

Briede-Jurēviča pastāsta, ka šāda veida lekcijas skolēniem vada, sākot no 8. klases. Jaunieši arī tiek aptaujāti par dažādām tēmām, piemēram, "kas, tavuprāt, ir brīvība?", "kas nosaka cilvēka vērtību?". Pēc lektores domām, nav īsti normāli, ka jaunieši, kuri vēl sēž skolas solā, jau ir piedzīvojuši smagas šķiršanās sekas un ļoti cieš no tām. "Tas ir skumji, ja jauniem cilvēkiem neviens nav bijis līdzās, kas būtu pastāstījis par šīm lietām," saka Briede-Jurēviča.

Anketā uz jautājumu "Ko es vēlētos saņemt attiecībās?", jaunieši atbildējuši – sapratni, drošību, uzticību, rūpes, cieņu, jautrību, bet ļoti maz jauniešu atbilde ir – seksu. Vakardienas lekcijā no 30 jauniešu atbildēm divi teica, ka vēlas saņemt baudu, viens – iekāri, bet 13 vēlas saņemt atbalstu, bet pa deviņām atbildēm bija – uzticību, sapratni un mīlestību. Un tas liekot padomāt, jo patiesībā jaunieši vēlas saņemt mīlestību un drošību, nevis tikai seksu, lai gan seksa kults cenšas iestāstīt ko citu. "Neviens nesaka seksam fuij, bet, pirms aicini meiteni gultā, padomā, vai tu viņu mīli, cieni, vai gribi ar viņu būt kopā," šādi lekcijās tiekot runāts ar puišiem.

Runājot par konkrēto lekciju, kas raisījusi visai lielu ažiotāžu, Briede-Jurēviča atzīst, ka pēc tās jaunieši anketēti, lūdzot atbildēt uz jautājumu: "Kāda bija šī lekcija?". Lūk, dažas viņu atbildes – interesanta, runājot par cilvēka vērtībām, novecojuši un stereotipiski uzskati, bet iemācījos ko jaunu, subjektīva, iedvesmojoša, netradicionāla, viedokļu sadursmes. Bija arī noraidoša reakcija, bet tas ir normāli, jo galvenais, ka ikviens par kaut ko aizdomājas. "Runājot par šo meiteni, kas tviterī ielika vēstījumus, tas bija viņas subjektīvais viedoklis, patiesībā jaunieši gaida, kad viņam kāds pateiks priekšā, kā pareizāk rīkoties," norāda lektore.

Izglītības iestādēs organizētajiem ārpusskolas pasākumiem jānorit atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, portālam "Cālis" uzsver Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD). "Patstāvīgi organizējot/piedaloties kādā no organizētiem pasākumiem vai atbalstot kāda pasākuma norisi, skolai jānodrošina tā atbilstība Ministru kabineta noteikumiem "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība" (audzināšanas vadlīnijas). Audzināšanas vadlīnijās ietvertie kritēriji nosaka, ka ne vien pasākumam kopumā, bet arī tajā sniedzamajai informācijai vai materiāliem ir jāatbilst bērnu uztverei, pieredzei un interesēm attiecīgajā vecumposmā, jābūt zinātniski pamatotiem," tā IKVD.

Skolai šajā gadījumā, pirms vieslekcijas, bijis kritiski jāizvērtē tās norise (bioloģijas mācību stundas laiks), kā arī jāpārskata izdales materiāli, kas nonākuši pie skolēniem. Šī atbildība, pēc IKVD norādēm, gulstas uz skolas direktora pleciem: "Tā kā par skolas darbību kopumā atbild direktors, viņa pienākums ir ne vien izvērtēt, bet arī nodrošināt pasākuma un tajā ietvertās informācijas atbilstību audzināšanas vadlīnijās, kā arī valsts izglītības standartos noteiktajām prasībām."

To, ka par skolas darbu kopumā, arī skolotājas izvēlētās lekcijas saturu, atbildīgs ir izglītības iestādes direktors, apstiprina arī Valsts izglītības satura centrs (VISC). VISC norāda, ka atbildība jāuzņemas arī par to, ko un ar kādu mērķi aicina uz skolu. "Izvēloties lektorus, pasniedzējus, skolai ir jābūt pārliecinātai, ka saturs palīdz sasniegt noteiktos sasniedzamos rezultātus. Un tā ir skolotāja atbildība. Tāpat jāuzsver tas, ka šādās lekcijās skolotājam ir jābūt klātesošam un vajadzības gadījumā jāpieņem lēmums par konkrētas lekcijas pārtraukšanu un situācijas skaidrošanu skolēniem, arī vecākiem, ja nepieciešams," norāda VISC.

Jebkura pasākuma izvērtēšanai IKVD sagatavojuši visiem pieejamu rīcības shēmu (apskatīt var šeit), kuru izmantot, lai secinātu, cik atbilstošs audzināšanas vadlīnijām ir konkrētais pasākums. IKVD arī norāda, ka uzticas skolu direktoriem un skolotājiem, tāpēc vispirms vienmēr aicina vērsties tieši pie šiem izglītības iestādes pārstāvjiem, lai risinātu nesaskaņas vai pārpratumus. Tikai tad, ja vienoties par kopēju viedokli neizdodas, kvalitātes dienests var konfliktam pievērst uzmanību.

Pie jau pieminētā tvīta vairāki cilvēki paspējuši komentēt, ka šādu neatbilstošu vieslekciju par seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumiem pasniegšana skolās, esot sekas tam, ka izglītības standartā nav atsevišķa mācību priekšmeta "veselības mācība". VISC komentārā portālam "Cālis" norāda, ka mācību saturs un sasniedzamie rezultāti, kas apgūstami skolā, ir obligāti un noteikti izglītības standartā. "Gan šobrīd spēkā esošajā vispārējās vidējās izglītības standartā, gan jaunajā, ko uzsāks īstenot 2020. gada 1. septembrī,10. klasē ir iekļauti veselības izglītības, tajā skaitā seksuālās un reproduktīvās veselības jautājumi, kas tiek mācīti atbilstoši skolēna vecumposmam un vērtībizglītības kontekstā. Mācību saturā tie ir, un tas nekādā veidā nav atkarīgs no tā ir/nav mācību priekšmets veselības mācība. Tas pats attiecas arī uz pamatizglītības standartu," skaidro VISC.

To, kā izglītības iestādei aktualizēt veselības jautājumus, regulē arī Ministru kabineta noteikumi "Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība", kur iekļautas izglītības iestādē aktualizējamās vērtības. Tai skaitā "dzīvība", kas ietver sevī veselību, cilvēka cieņu, ģimeni, laulību. Šīs vērtības iestrādātas arī jaunajos izglītības standartos, norāda VISC.

VISC arī skaidro, ka kritēriji, kā izvērtēt informāciju un lektorus, kas nāk uz skolām, izglītības iestādēm ir zināmi, jo atrunāti jau pieminētajos MK noteikumos. Tajos noteikts, ka izmantojamai informācijai jāatbilst Satversmei, valsts izglītības standartiem, kā arī tajos noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem. Taču svarīgākais minētās Krīzes grūtniecības centra vieslekcijas kontekstā – saturam jābūt ne tikai izglītojamā uztverei, pieredzēm un interesēm atbilstošam konkrētajā vecumposmā, bet arī zinātniski pamatotam un saprotamam, objektīvam.

"Tā ir katras skolas izvēle, kas ir šie pasākumi, kas notiek skolas ietvaros, bet tas, ko varam pateikt, – skolnieces minētais tviterī, noteikti nav kvalitatīva izglītība par seksualitāti vai veselību," sarunā ar portālu "Cālis" pauž organizācijas "Papardes zieds" sabiedrības veselības speciāliste Rita Kubuliņa. Kubuliņa arī nenoraida ideju paušanu, ka pārim sekss var būt tikai pēc kāzām, bet piebilst, ka biedēšana ar seksuāli transmisīvajām infekcijām un prezervatīvu neefektivitāti nav īstā taktika. Virspusēji esot redzams arī tas, ka vieslekcijas saturs neatbilst kvalitatīvai seksuālajai izglītībai, kas noteikti pēc Pasaules veselības organizācijas vadlīnijām.

"Ņemot vērā to, ka Latvija ir pirmajā vietā ar visvairāk jauniem HIV inficēšanās gadījumiem, un visbiežāk inficēšanās notiek seksuālu kontaktu ceļā, tad stāstīt muļķības par prezervatīviem ir ļoti, ļoti nepareizi. Tieši otrādi – vajag rādīt prezervatīvu, demonstrējot, parādot, kā to lietot pareizi. Protams, tas var nenostrādāt, bet tas ir pats svarīgākais profilaktiskais līdzeklis, kas var pasargāt no STI," uzsver Kubuliņa. Būtiski esot jaunietim nodot prasmi, ka runāšana par dažādām STI ir vērtīga un nav tabu.

Organizācija "Papardes zieds" nodarbojas ar to, ka dodas uz izglītības iestādēm, lai runātu par veselības un seksualitātes jautājumiem ar dažāda vecuma bērniem un jauniešiem. Bieži vien iniciatori ir skolotāji, kuri redz, ka viņu klasē notiek vecumam atbilstošās izmaiņas bērnos, līdz ar to organizācija vieslekcijās stāsta par dažādiem jautājumiem atbilstoši vecuma grupām – pubertāti, pirmajām seksuālajām attiecībām, utt. Vaicājot, vai Kubuliņai un "Papardes ziedam" ir bijusi saskarsme ar Krīzes grūtniecības centru, viņa ir noraidoša. "Mūsu mērķi jau daļēji ir kopīgi – arī mēs gribētu, lai visi bērniņi ir gaidīti, plānoti, mīlēti. Un arī mēs gribētu, lai abortu ir mazāk nevis vairāk, jo tas noteikti nav nekas patīkams, tās ir arī tiesības, jo dzīve notiek," viedokli pauž Kubuliņa.

Kubuliņa sarunā arī norāda, ka "Papardes zieda" nodarbību saturs ir atbilstošs starptautiskajiem un Latvijas standartiem, programma arī saskaņota ar Slimību profilakses un kontroles centru (SPKC), Izglītības un zinātnes ministriju. "Tā ir saskaņota un zinātniska informācija, kuru veidojuši eksperti un vienojušies: "Jā, šis ir atbilstoši katram vecumposmam," stāsta Kubuliņa, piebilstot – biedēšana ar sekām nav efektīva, it īpaši jauniešu vidū, un neveicina jauniešos kritisko domāšanu vai spēju atbildīgi pieņemt lēmumus par savu dzīvi vai veselību.