Pirms pāris nedēļām Rīgā notika "Women in Travel" konference, kas pulcēja gan blogerus, kas ar to pelna iztiku, gan rakstītājus hobija līmenī, gan dažādus uzņēmumus, kas met acis uz potenciālajiem sadarbības partneriem. Konferencē piedalījās arī blogere Reičela Hellere no Nīderlandes, kas savā lekcijā dalījās pārdomās par sponsorēta satura ētisko pusi. Vai ar tēmturi #sadarbība satura radītāja atbildība tiešām beidzas? Vai, rakstot par sponsorētu ceļojumu, nestāstīt par nepatīkamo pieredzi? Viņa pati ir salīdzinoši neliela bloga "Rachel's Ruminations" autore, bet šobrīd meklē domubiedrus, kas vēlētos kopīgi izstrādāt sadarbības vadlīnijas blogeriem, uz kurām ikviens savā blogā varētu atsaukties, attiecīgi lasītāji varētu rēķināties, kādu saturu saņems, bet sponsoriem nebūtu jāzīlē par sadarbības veidiem.
Viens teikums nav stāsta beigas
Viņa uzaugusi Konektikutā, ASV, un uz Nīderlandi pārcēlusies vairāk nekā pirms 20 gadiem. Pēc profesijas Reičela ir skolotāja, kas studējusi Jeila Universitātē un vēlāk ASV pasniegusi vēsturi, bet Nīderlandē viņas priekšmets bijis Amerikas studijas, kā arī viņa topošajiem skolotājiem palīdzējusi ar angļu valodas apguvi. Pati smej, ka kļuvusi veca un īgna, tādēļ skolotājas amatam metusi mieru. Tas arī ir iemesls, kādēļ ir vairāk laika pievērsties sava bloga apčubināšanai. Viss sācies vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad blogošanas platformu viņa izmantoja, lai pasūdzētos par cilvēkiem, kas ir rupji lielveikalos. Sākotnēji blogs bija vieta, kur izkratīt sirdi arī par problēmām izglītības sistēmā gan Nīderlandē, gan ASV.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
