Iecukurot sponsorētu saturu vai būt godīgam? Saruna ar blogeri no Nīderlandes

Viņa uzaugusi Konektikutā, ASV, un uz Nīderlandi pārcēlusies vairāk nekā pirms 20 gadiem. Pēc profesijas Reičela ir skolotāja, kas studējusi Jeila Universitātē un vēlāk ASV pasniegusi vēsturi, bet Nīderlandē viņas priekšmets bijis Amerikas studijas, kā arī viņa topošajiem skolotājiem palīdzējusi ar angļu valodas apguvi. Pati smej, ka kļuvusi veca un īgna, tādēļ skolotājas amatam metusi mieru. Tas arī ir iemesls, kādēļ ir vairāk laika pievērsties sava bloga apčubināšanai. Viss sācies vairāk nekā pirms desmit gadiem, kad blogošanas platformu viņa izmantoja, lai pasūdzētos par cilvēkiem, kas ir rupji lielveikalos. Sākotnēji blogs bija vieta, kur izkratīt sirdi arī par problēmām izglītības sistēmā gan Nīderlandē, gan ASV.

Kad darbs bija līdz kaklam, Reičela lēma par labu pārtraukumam un sāka ceļot viena pati. Tajā brīdī sieviete saprata, ka rakstīt par ceļošanu viņai ne tikai padodas, bet arī patīk, tā viss arī sācies. "Mana pamata auditorija ir ASV, jo tomēr rakstu no amerikāņu skatpunkta, par spīti tam, ka tik ilgi dzīvoju Nīderlandē. Interesanti, ka ASV nodokļus piemēro pēc tavas pilsonības, bet citās valstīs pēc vietas, kur tu dzīvo. Attiecīgi, ja es kā amerikāniete dzīvoju Nīderlandē, no nodokļu maksāšanas es neizsprukšu. Man ir vairāki bloga ieraksti, kā atteicos no Amerikas pilsonības, kā to tehniski izdarīt, kādas ir sekas. Bieži saņemu ārvalstīs dzīvojošu amerikāņu vēstules, kas nonākuši līdzīgā situācijā un izsaka pateicību par detalizētajiem rakstiem vai lūdz palīdzību," stāsta Reičela.

Viņa pati, dodoties ceļojumā, kā arī pirms kādas lietas iegādes meklē "neatkarīgos vērtējumus" un atzīst, ka tieši vārds "neatkarīgs" ir āķīgs. "Arī šajā konferencē vairākas diskusijas bija par to, kā dabūt vairāk klikšķu, sponsoru, bet tam visam ir arī otra puse – pats lasītājs!" Viņa apzinās, ka cilvēki negrib dzirdēt audzināšanas stundu, kā viņiem rakstīt blogu, tomēr bija pārsteigta, ka uz viņas sesiju pārsvarā bija ieradušies nevis blogeri, bet otra puse – sadarbības partneri!
Reičela vēlas izstrādāt precīzu sadarbības norādījumu sistēmu, lai blogeri savā blogā varētu norādīt, pēc kādiem noteikumiem viņi sadarbojas. "Daudzi domā, ka pietiek ar vienu teikumu, ar vienu tēmturi, ka stāsts par sadarbības noteikumiem te arī beidzas. Man tās nav stāsta beigas! Viena blogere gan tā arī pateica – nē, tas ir viss, es ielieku vienu teikumu un vairs par to nedomāju!"

Uz jautājumu, vai blogošana nemirst, Reičela atbild, ka domā tieši otrādi. "Vārds "influenceris" ir kļuvis par lamuvārdu, daudziem no viņiem vairs netic, viņu profils ir pārbāzts ar sponsorētu saturu, kas izskatās mākslīgs, ļoti bieži nav norādīts, ka šis ieraksts ir sadarbība. Arvien biežāk medijos parādās publikācijas, kur atmasko "Instagram" slavenību melus. Domāju, ka arī sponsori saprot, ka viena "Instagram" bilde nenozīmē saņemt atpakaļ ieguldījumu. Jā, varbūt bilde ar blogeri kleitā, kur var no "Instagram" stāsta uzreiz tikt pie iegādes saites, ir viena lieta, bet, runājot par ceļošanu, tas ir kas pavisam cits." Viņai šķiet muļķīgi pārliecināt sponsorus sadarboties, minot savu "Instagram" sekotāju skaitu, ja tas ir kāds tūrisma galamērķis. "Neticu, ka kāds pēc vienas bildes vai "Instagram" stāsta uzreiz dosies iegādāties šādu ceļojumu, jā, tas varbūt var radīt iedvesmu, lai pēc diviem gadiem nopirktu uz turieni biļetes. Bet kā gan to izmērīt?" vaicā Reičela. Tādēļ viņa ir pārliecināta, ka ilgtermiņā sadarbības tiks noslēgtas ar blogeriem, jo bloga ieraksti turpina savu dzīvi internetā, ja ir rūpīgi izvēlēti atslēgvārdi. Ilgtermiņā tas sponsoram dos vairāk labuma, to arī Reičela dzird no sadarbības partneriem – viņi meklē tieši blogerus.

Jauniešus, kas vēlas nākotnē kļūt par blogeriem vai influenceriem, Reičela atrunā, mudinot iet uz augstskolu un tikt pie īsta darba. "Te viss plūst un mainās, nav ne jausmas, vai no blogošanas būs iespējams izdzīvot pēc pāris gadiem. Ja gribat rakstīt, mācieties žurnālistiku, jo tā nemirs, tā ir būtiski nepieciešama demokrātijas funkcionēšanai. Blogošana var būt kā hobijs, kāpēc ir tā jāriskē?"

Lai izveidotu veiksmīgu blogu, jāatrod tā unikālā balss. Reičela ir ļoti neatkarīga, gados vecāka solo ceļotāja, kas dievina vēsturi, – tā ir viņas balss. "Man gribētos domāt, ka rakstu pieaugušiem, inteliģentiem cilvēkiem. Es nekad nerakstītu "10 episkas lietas, kas jāizdara Rīgā", tā vietā es gribu apmeklēt geto muzeju un varbūt uzrakstīt ļoti detalizētu rakstu par to. Diemžēl bieži vien blogeriem veidotajās tūrēs katrā vietā ir tikai pāris minūtes bildēm bez iedziļināšanās. Tas nav man."
Lai gan Reičela sevi dēvē par niecīgu zivi blogeru aprindās, viņa ievēro ASV "Federal Trade Commission" (FTC) izstrādātos likumus satura radītājiem. Viens no likumiem paredz, ka nedrīkst apgalvot lietas, kas nav patiesas, piemēram, ka konkrētais krēms ārstē ekzēmu, ja pats neesi simtprocentīgi pārliecināts, ka tas to ārstē. Rakstot par ceļojumiem, likuma līnijas gan sāk nedaudz izplūst. "Ja es samelošu un uzrakstīšu, ka tur nav odu, lai gan patiesībā bija, kā to pierādīs un mani sodīs? Tāpat es varu norādīt, kurā veikalā iegādājos savu mīļāko kreklu, apgalvojot, ka vienkārši dalos ar lietu, kas man patīk. Un kā iespējams pārbaudīt, vai patiesībā šis nav sponsorēts ieraksts, kur vienkārši nav norādes? Lai to visu varētu uzraudzīt, starp sponsoriem, blogeriem un influenceriem būtu jāslēdz līgumi, būtu jāiesniedz atskaites, kādam tas būtu jāpārbauda. Interesanti, ka FTC uzskata, ka arī dāvanas ir maksājums, pat ja tā ir tikai krūzīte!" Šo džungļu dēļ viņa joka pēc izveidojusi arī "Instagram" profilu, kas ir parodija par glamūrīgajiem profiliem, Reičela attēlo influenceru iecienītākās pozas, izmanto tēmturus un raksta asprātīgus parakstus.

Katru iesācēju, kurš vēlas tomēr būt godīgs, Reičela mudina padomāt, ko īsti nozīmē pieņemt no sponsora kādu lietu. "Nevajag ļauties kārdinājumam visu atainot skaistu un cukurainu, es saprotu, ka tas ir instinkts – man to iedeva par brīvu, tātad ir kaut, kas jādod pretī, labi, uzrakstīšu kaut ko pozitīvu. Pretojies tam! Vai arī – prasi naudu par rakstu un veido reklāmrakstu, kā vien sponsors vēlas to redzēt. Ar noteikumu, ka pievieno norādi "Šī ir reklāma"." Atrast sadarbības partnerus nav grūti, Reičela viņus uzrunā pati. Pirms kāda laika kādā Somijas pilsētā tika īstenota kampaņa blogeriem, kurā Reičela netika uzaicināta. Pāris nedēļas vēlāk, braucot cauri šai pilsētai, viņa pati uzrakstīja piedāvājumu sadarboties un saņēma bezmaksas ieeju dažādos muzejos un dāsnu atlaidi palikšanai viesnīcā. "Protams, ka sponsori gribētu redzēt lielus skaitļus, bet tā vietā es stāstu par sava bloga vērtību. Daudzi nosoda cilvēkus, kas uzdrīkstas lūgt šādu sadarbību, domājot, ka blogeri saņem lietas par brīvu. Tā tas nebūt nav! Ja es lūdzu divas dienas palikt tavā viesnīcā, es tev kaut ko arī dodu pretī – tas nav tikai rakstiņš par pieredzi, es pārbaudu SEO, pieslīpēju vārdus, katram bloga ierakstam veltu ļoti daudz laika, es esmu nopelnījusi palikšanu šajā viesnīcā!"

Runājot par skandalozajiem gadījumiem, kad kāds influenceris vai blogeris saņem atteikumu un tiek izvazāts pa internetu kā bezkauņa, kurš kaut ko lūdzis apmaiņā pret pieminēšanu, Reičela atļaujas apgalvot, ka gados jaunāki cilvēki domā, ka viņiem ir kaut kādas tiesības pieprasīt lietas. "Virālajos rakstos skaidri un gaiši redzams, ka šie blogeri nepiedāvā konkrētu ieguvumu, tikai "es jūs pieminēšu". Cilvēki manos gados nedomā, ka viņiem kaut kas pienākas tikai tāpēc, ka ir daudz sekotāju vai lasītāju. Savā ziņā gados vecāki ļaudis sociālajos tīklos tiek ignorēti! Mēs esam nobrieduši, gudri, esam redzējuši pasauli, bet svarīgākais, ka mums ir ne tikai nauda, bet arī laiks ceļošanai. Un interesantākais, ka es rakstu cilvēkiem 45-60 gadu vecuma grupā, bet mana lielākā auditorija ir 25-34 gadus vecie! Varbūt var just, ka esmu jaunībā ceļojusi ar mugursomu plecos, nakšņojusi lētos hosteļos un braukusi autobusos. Es vairs neceļoju ar bērniem, gribu sava veida komfortu un zinu, ko vēlos. Manos gados ir daudz aktīvu ceļotāju, un ir vērts rakstīt arī šai grupai!"

"Tu tikai padomā – ja notušē savu kritisko balsi, kas vēlas sūdzēties, vai tiešām tu paud savu viedokli?" ar smaidu jautā Reičela un sola turēties pie saviem principiem.