Mārtiņa Naudžuna vecākajam dēlam Ričardam ir 15 gadu. Zēnam ir nepieciešama īpaša aprūpe, jo viņš neredz un nestaigā. Par to, kāda ir viņa dzīve kopā ar dēlu, Mārtiņš stāsta raidījuma ""Viņa" skaidro" speciālizlaidumā, kas tapis DELFI projektam "Stiprini stipros". Vīrietis atklāj: "Kopš tā brīža vairāk vai mazāk septiņas dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī esmu bijis blakus savam dēlam."
Mārtiņš atklāj, ka, dēlam augot, par viņu rūpēties kļūst arvien sarežģītāk, jo arvien grūtāk ir zēnu pacelt, saģērbt, nomazgāt, izvest pastaigā. Mārtiņš atklāj, ka būt tēvam ir skaisti, tāpēc pirmajos gados, neskatoties uz grūtībām un arī negācijām no līdzcilvēku puses, šķiet, ka visi šķēršļi ir pārvarami. Pirmie 10 Ričarda dzīves gadi ir pavadīti vienā elpas vilcienā, cerot, ka zēns staigās un varēs par sevi parūpēties.
"Ik pa laikam apņēmība noplok, enerģija pazūd, bet tas jau nav iemesls, lai padotos," atklāj Mārtiņš, piebilstot, ka ikviens vecāks saskaras ar grūtībām. Tiesa, rūpējoties par bērnu ar īpašām vajadzībām, ikdienas sarežģījumu ir vairāk un tie ir grūtāki. Tāpat grūtības nereti sagādā dažādi birokrātiskie šķēršļi. Sarunas laikā apspriedām arī to, kā savienot savu dzīvi ar bērna dzīvi un rūpēties par sevi, lai neizdegtu. "Laiks sev ir jāatrod, jo bez tā pienāk brīdis, kad vairs nevar," uzsver Mārtiņš.