Foto: Shutterstock
Klajā nākusi ļoti savdabīga grāmata, veltīta tēmai, kas attiecas uz itin visiem, kuri ienākuši šajā pasaulē: par aiziešanu no tās. Zvaigžņu Vanadzes un domubiedru kopienas "Pagānu dzīvo un mirušo grāmatā" iekļauti praktiski rituāli, meditācijas un svētības ceļā uz viņpasauli.

Šo grāmatu var likt blakus budisma skolotāja Sogjala Rinpočes "Tibetas dzīvo un mirušo grāmatai", ko apgāds "Lietusdārzs" latviski izdevis pirms daudziem gadiem un kas kļuvusi tuva lasītāju tūkstošiem. Abi lielie darbi risina cilvēkam būtiskus jautājumus, un tajos ir gan kopīgais, gan atšķirīgais, kas izriet no budisma un pagānisma atšķirības.

Piedzimšana, dzīve, nāve un atdzimšana veido ciklu, kas ir Visumā valdošās kārtības pamatā. Šis priekšstats ir Pagānu ticības centrā, uz tā balstās arī attieksme pret nāvi un miršanas procesu.

"Pagānu dzīvo un mirušo grāmata" cilvēka aiziešanu Viņsaulē skata kā būtisku cikla daļu, kam pievēršama liela uzmanība, turklāt no dažādiem aspektiem. Runa nav tikai par bēdām, bailēm un nepatiku. Grāmata ierāda ceļu uz plašāku cilvēka esības izpratni, gan sniedzot iedrošinājumu un mierinājumu saskarsmē ar mirstīgumu, gan iedvesmojot dziļāk iepazīt un vieglāk pieņemt pasaules kārtību, tā padarot dzīvi laimīgāku un pilnasinīgāku.

Šajā grāmatā garīgā mācība cieši savijas ar praktiskiem padomiem konkrētai situācijai. Ieskatam – dažas no tēmām:

  • Mirstoša cilvēka godāšana un aprūpe
  • Sēras par mīļoto, radinieku vai draugu
  • Bēru plānošana un vadīšana
  • Mirušā cilvēka lietu atdošana dzīvajiem
  • Dažādi cilvēka aiziešanas ceļi

Padomi, kā izturēties pašam pret savu aiziešanu


Mūsdienu cilvēka saikne ar Pagānismu mēdz būt visai atšķirīga. Dažs to uzskata par pagātnes tumsonību, cits saauž kopā ar jaunākajiem zinātnes atklājumiem un radoši izmanto sava pasaules uzskata veidošanā.

Pagānisma dzīvotspēju mūsdienu pasaulē labi raksturo fakts, ka šīs grāmatas galvenā autore Zvaigžņu Vanadze sevi vienlaikus dēvē par Raganu, ekofeministi un cīnītāju par mieru. Arī pārējie izdevuma autori ir daudzpusīgas personības.

Ne jau visus šajā grāmatā aprakstītos rituālus, lūgšanas vai meditācijas saistībā ar aiziešanu viņā saulē latviešu lasītājs būs gatavs pieņemt un izmantot. Taču iztēloties, izjust un pārdomāt izlasīto vienlīdz aizraujoši un vērtīgi būs gan vienkāršiem interesentiem, gan folkloras un etnogrāfijas pētniekiem, filozofiem, ārstiem, teologiem un sociālajam darbiniekiem, gan, protams, visiem netradicionāla dzīvesveida piekopējiem.

"Pagānu dzīvo un mirušo grāmata" izdevis apgāds "Lietusdārzs". Grāmatu no angļu valodas tulkojusi Velga Vīgante.

Piedāvājam fragmentu no grāmatas.

***

Inannas nolaišanās līdz zināšanām


Gādā, lai tev būtu silti un ērti, iekārtojies tumšā vai vāji apgaismotā istabā. Aizver acis, ļauj sejai un ķermenim atslābt un dodies man līdzi ceļā. Iztēlojies vietu, kur uzaugi, un savu mīļāko istabu šajā vietā. Iztēlojies istabas stūrī durvis. Un nu nāc man līdzi, Inanna, uz šo vietu, uz šo istabu. Uz durvīm ir plāksnīte, uz kuras rakstīts "Slimība, Nāve un Asaras." Lai ieietu pa šīm durvīm, tev jābūt gatavai ar tām saskarties. Kad esi gatava, ej iekšā. Un es nākšu tev līdzi, būšu šajā ceļā tava ceļvede.

Uz leju ved vītņu kāpnes. Kāp lejup, pagriežoties aiz katra kāpņu līkuma, līdz nokļūsti līdz citām durvīm. Uz šo durvju plāksnītes lasāms "Kontrole." Lai ieietu pa šīm durvīm, tev jāspēj atteikties no sīkas un smalkas savas dzīves plānošanas. Nu tev šīs rūpes jādala ar dziedniekiem un aprūpētājiem, ar draugiem un mīļotajiem. Kāda ir sajūta nezināt, kas notiks rīt? Kad esi gatava, ieej pa durvīm.

Aiz šīm durvīm ir vēl citas kāpnes. Kāp vien lejā, turpini laisties nākotnē, līdz atrodi vēl vienas durvis. Uz šīm durvīm rakstīts "Lietas." Lai pa tām ieietu, tev jābūt gatavai atteikties no savas mantas, lietām, kuras tu biji cītīgi meklējusi un smagi strādājusi, lai tās iegūtu. Pazemes valstībā tām nav vietas un pieķeršanās lietām liegs tev ieiet pa durvīm. Kad esi gatava atteikties no savas pasaulīgās mantas, vari turpināt ceļu.

Tavā priekšā vijas lejup nākamās kāpnes. Turpini kāpt pa tām lejā – riņķī vien, nolaižoties pilnīgā tumsā. Tu uzdursies vēl vienām durvīm. Šo durvju plāksnīte vēsta "Ērtības." Lai ieietu pa šīm durvīm, tev jāatsakās no visa, ko tu dari no rītiem, lai sagatavotos dienai. Pazemes valstībā nav, kur mazgāt drēbes, nav siltas dušas, nav ne kūpošas kafijas krūzes, ne radio. Pazemes valstībā valda sāpes, bailes un nelaba dūša, krakšķ kauli, izkrīt mati, bet vēderu čokurā rauj spazmas. Šeit viss garšo un smaržo citādāk. Kad esi gatava šai maiņai, ieej pa durvīm.

Kāpnes vijas zemāk un zemāk, līdz pat sāpēm, raudām un bezgalīgai naktij. Šeit tu atradīsi vēl kādas durvis, un uz šīm durvīm būs rakstīts "Kopiena." Lai pa tām ieietu, tev jāatsakās no savām attiecībām, no draugiem, no savas lielās mīlestības un ģimenes. Tu riskē saraut saites ar viņiem visiem. Dažas attiecības vai mīlestības zudīs, turpretī citas pieņemsies spēkā. Daži no tuvajiem cilvēkiem būs tev līdzās, citi ne. Kad esi gatava spert šo riskanto soli, vari iet iekšā. Kurus tu zaudēji? Kurus ieguvi? Kā jūties?

Turpini kāpt, riņķojot uz leju vien, dziļāk un dziļāk, līdz pat zināšanām. Un tavā priekšā iznirst vēl vienas durvis. Šīs durvis ir "Personība." Lai pa šīm durvīm ieietu, tev jāatsakās no sava darba, sava vārda, savas sejas, savas figūras. Te tu iegūsti jaunu vārdu, ko tev dod tie, kuri rūpējas par tavu prātu un miesu. Izrunā šo vārdu sevī. Ar savu iekšējo balsi nosauc sevi šajā vārdā un zini, ka tas ir tavējais.
Kāp aizvien zemāk un zemāk, nolaižoties aizvien dziļāk, vietā, kur tu nekad neesi bijusi. Šeit ir durvis, uz kurām rakstīts "Vājprāts." Aiz tām ir nezināmais, neparedzamais; te zūd valoda un aizmirstībā grimst tas, kur tu esi un kāpēc. Kad esi gatava ar to sastapties vaigu vaigā, atver šīs durvis.

Aiz šīm durvīm ir aka, tūkstošiem acu caururbjošo skatienu ieskauta. Aku līdz malām piepildījusi zila, trīsuļojoša, plūstoša un liesmojoša uguns. Es nemācēšu tev izstāstīt, ko tu tur atradīsi, bet palīdzēšu tev akā iekāpt un no tās izkāpt. Kad esi gatava, ej garām vērojošajām acīm, kāp akā iekšā un meties ugunī.

Iespējams, liesma vēsi apņems tavu ādu, bet varbūt arī būs sveloša. Varbūt tā dūks un vibrēs, bet varbūt atmirdzēs spoži jo spoži. Varbūt liesma uzvēdīs tava mīļotā smaržu, liks vēlreiz sajust viņa garšu vai vasaras dienu, vai zaļojošu āri. Pasniedzies, un ugunī tu atradīsi atbildi.

Kad tu šo atbildi būsi ieguvusi, es palīdzēšu tev līdz ar tavu zināšanu bagāžu izrāpties no akas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!