Laika vairs nav īpaši daudz – Ziemassvētki patiešām jau pavisam drīz, kas nozīmē – visiem jāgatavojas dzejolīšu skaitīšanai pie eglītes, lai saņemtu dāvaniņu. Ir vecāki, kuri ļoti nopietni pieiet lietai, un jau laikus piemeklē bērna vecumam atbilstošu dzejolīti, bet ir tikpat daudz mammu un tētu, kuri savas aizņemtības, jā, iespējams, arī slinkuma pēc, pantiņu mācīšanu bērnam atliek uz pēdējo brīdi.
Kāds varbūt iebildīs – kā, vai tad bērns pats nemācās kādu dzejolīti?! Protams, tie, kuri jau prot lasīt vai apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, paši arī iemācās kādu skaitāmo, bet mazuļiem, kuri burtus vēl nepazīst, šis darbiņš jāpaveic kopā ar vecākiem vai vecvecākiem, vai auklīti... Dzejoļu ir tik daudz, – spēj tik izvēlēties, bet dažreiz lietas nevajag sarežģīt, lai bērnam nerastos sajūta, ka ļoti jāiespringst Ziemassvētku gaidīšanai. Dažreiz vecāki cenšas bērnam iemācīt tik garu un sarežģītu dzejoli, ka mazais ar nepatiku to it kā iemācās, bet piedzīvo stresu, skaitot to pie eglītes. Nevienam taču nevajag sabojātus svētkus!
Tieši tāpēc, ja bērniņš nav gatavs mēli izmežģīt un izprast kāda sarežģīta dzejoļa jēgu, iemāci viņam kādu no latviešu tautasdziesmām. Tās ir īsas un skanīgas, turklāt bērnam vēlams piemeklēt tādas rindiņas, kas labāk paliek atmiņā – kur notiek kāda darbība, iesaistīti zvēriņi, apdziedāts svētku mielasts... Daudziem vecākiem mājās pašiem ir tautasdziesmu grāmatas un tad atliek vien izvilkt tās no plaukta un izvēlēties tīkamākās rindiņas, bet, ja nav laika pašiem meklēt, lūk, mūsu mazais špikeris ar 15 latviešu tautasdziesmām par Ziemassvētkiem! Savukārt "Cālis" forumā atradīsi citus dzejolīšus, ar kuriem savā starpā dalījušās mammas, bet šajā rakstā iepazīsties ar pieciem iemesliem, kādēļ bērniem ieteicams mācīties dzejoļus.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Tekat, bērni, saņemat
Basajām kājiņām.
Sidrabiņa lietiņš lija
Ziemassvētku vakarā(i).
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu vizināja.
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Eita, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā;
Dos pupiņas, dos zirnīšus,
Dos cūciņas smecerīti.
Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Ziemassvētki grabināja,
Speķa raušus gaidīdami.
Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts ledus tauri pūta,
Ziemassvētkus vēstīdams.
Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurīts.
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca danča bērnu
Ziemassvētku vakarā.
Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Simtiņš nāce danča bērnu,
Cits bij liels, cits bij mazs.
Iesam, bērni, čigānos
Ziemassvētku vakarā,
Dos mums ēst, dos mums dzert,
Dos naksniņu pārgulēt.
Nāc, māsiņ, ciemoties
Ziemassvētku vakarā:
Būs pupiņas, būs zirnīši,
Būs cūciņas šņukurītis.
Izcepu kukuli
Četriem stūriem:
Tas bija ķekatu
Mielastiņš.
Kas tur kliedza, kas tur sauca
Aiz Daugavas siliņā?
Zaķīts pūta ledus tauri
Ziemassvētkus vēstīdams.
Ko tie ciema suņi rej,
Pie vārtiem sasēduši?
Tur sabrauca Ziemassvētki
Rakstītām kamanām.
Gausi nāca, drīz aizgāja
Tie bagāti Ziemassvētki.
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Iet pār kalnu dziedādami.
Kā savās piezīmēs, apkopojot latviešu tautasdziesmas, atzīmējis Krišjānis Barons: "...Maskotie viesi saucās par budeļiem, ķekatām, čigāniem. Ciemos nogājuši, tie dziedāja īpašas budeļu (ķekatu, čigānu) dziesmas, pie tam diedami un dažādi ērmodamies..." (izd. "Liesma", 1982. gads, "Latvju dainas"). Par iešanu ķekatās, maskošanos, ko ģērbt mugurā – lasi šajā rakstā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
