Latviešu rallijkrosa autobraucējs Reinis Nitišs ikdienā ir saskāries ar situācijām, kad nācies aizdomāties par savu datu drošību internetā, kā arī savos sociālajos tīklos neapdomīgi dalījies ar fotogrāfijām un ierakstiem, ko vēlāk nācies nožēlot. Viņš atklāj, ka mēdz uzspēlēt “spēlīti” jeb maldināt sekotājus un konkurentus par savu reālo atrašanās vietu, un aicina jauniešus izvērtēt, kādas vēstules “WhatsApp” pārsūtīt saviem draugiem.
"Es pavisam noteikti ikdienā piedomāju, kā aizsargāt savus datus, jo mans sportista dzīvesveids, lidojumi, līgumi un dažādas sadarbības balstās uz abpusēju konfidencialitāti. Ievadot informāciju tīmekļvietnēs, kaut ko parakstot, pērkot lidmašīnas biļetes vai īrējot automašīnu internetā, es piedomāju, kur mani dati nonāks," norāda Nitišs un piebilst, ka viņš pats sevi nesauktu par datorspeciālistu, tāpēc sportistam ir uzticams profesionālis, kurš viņa digitālajām ierīcēm instalējis nepieciešamās antivīrusu programmas.
"Ja es grasos apmeklēt kādu lapu un man izmet brīdinājumu, ka man tur nevajag iet, tad es arī tur neeju. Tas man liek justies stipri drošāk, un tas dzīvē noņem daļu stresa. Manuprāt, antivīrusu programmām vienmēr ir jābūt atjaunotām, lai saņemtu pilnvērtīgu aizsardzību."
Pazīstamais sportists arī apzinās, ka viņam ir sava interneta reputācija un atbildība pret partneriem, tāpēc nav vēlams sociālajos tīklos izvietot informāciju, foto vai lietot valodu, kas neatbilst sportista tēlam un būtu nepiemērota publiskajai telpai.
"Es ļoti cenšos no tā izvairīties. Senāk man ir sanācis pārkāpt šo robežu un publicēt kaut ko tādu, ko nevienam nevajadzētu redzēt, bet esmu pateicīgs saviem līdzcilvēkiem, kuri izsaka viedokli par maniem ierakstiem sociālajos medijos. Tad ir brīdis apdomāt, kas ir publicēts, un dažkārt arī ir nācies nožēlot veikto ierakstu. Taču ar laiku krājas arvien lielāka pieredze, un tas man ļauj izsargāties no neatbilstošiem ierakstiem un bildēm," atklāj Nitišs. Viņš arī uzskata, ka viens no plusiem ir tas, ka pats nekad neatceras savas paroles, līdz ar to nemēdz atsaukties aicinājumam tās ievadīt atkārtoti, kas samazina risku parolēm nonākt trešo personu nagos.
Sportists ļoti retos gadījumos sociālajos tīklos "iečekojas" savā reālajā atrašanās vietā, turklāt bieži vien viņa sekotāji tiek pakļauti nevainīgai maldināšanai.
"Mēs ik pa laikam cenšamies nedaudz mānīt cilvēkus, piemēram, atrodoties mājās, Latvijā, es varu ielikt trīs mēnešus vecu bildi un uzrakstīt, ka tagad esmu Vācijā vai Zviedrijā. Tāda spēlīte mums ir nepieciešama, lai uzturētu aktīvu komunikāciju ar līdzjutējiem, bet vēl vairāk – lai liktu konkurentiem sarosīties un varbūt mazliet pastresot," atklāj Nitišs.
Par savu datu drošību autosportists piedomā, arī dodoties ceļojumos. Veicot ar lidojumu un viesnīcu saistītus pirkumus, viņš vienmēr izmanto tikai pakalpojumu sniedzēju oficiālās mājaslapas.
"Es uzticos tur, kur man īstā kompānija ir pretī. Ārzemēs es pēc iespējas mazāk cenšos izmantot visas kredītkartes, jo pastāv maksājumu kartes datu zādzības riski."
Nitišs arī izvairās no mobilā telefona savienojuma ar nezināmiem "Wi-Fi" tīkliem, tomēr šāda rīcība ir vairāk slinkuma, nevis piesardzības rosināta, jo viņš ir sapratis, ka pārslēgšanās uz mobilajiem datiem daudzos gadījumos izrādās ātrāka un vienkāršāka.
Komentējot Nitiša paradumus ceļojot, "Kaspersky" vadītājs Baltijas valstīs Andis Šteinmanis pauž uzskatu, ka mūsdienās visi banku darījumi ir kļuvuši arvien drošāki, taču piesardzība jāievēro, gan esot Latvijā, gan ārzemēs. Viņaprāt, lielāka problēma ir ieeja mazpazīstamās vietnēs, kas var veicināt nevēlamu personas datu noplūdi. Viņš piekrīt, ka ceļojumos nebūtu ieteicams izmantot publiskos "Wi-Fi" tīklus, jo pastāv iespēja, ka tie nav oficiāli un kāds tiem ļaunprātīgos nolūkos ir pieslēdzies no malas.
"Izmantot brīvi pieejamu "Wi-Fi" tīklu lidostā – paskatīties ziņas, noskaidrot, cikos ielido lidmašīna, – tas vēl būtu pieņemami, taču nevajadzētu veikt nopietnas lietas, piemēram, veikt bankas transakcijas," akcentē Šteinmanis un piebilst, ka šajos gadījumos interneta lietotāju var pasargāt arī aizsardzības programmas, kas iekļauj arī datu šifrēšanu. Pat ja ļaundaris caur "Wi-Fi" spēs piekļūt lietotāja telefonam, tajā esošie dati nebūs nolasāmi. Pretvīrusu aizsargprogrammas brīdina arī par to, ka grasāmies iegādāties lidmašīnas biļetes vai rezervēt viesnīcu mājaslapās, kas nav drošas.
Lai nosargātu savus datus un reputāciju interneta vidē, autosportists Nitišs iesaka neatsaukties pievilcīgiem, taču aizdomīgiem uzaicinājumiem, saitēm un sadarbības piedāvājumiem. Viņaprāt, ir ļoti svarīgi pievērst uzmanību tam, kādu informāciju pārsūtām saviem draugiem "Facebook" un "WhatsApp" vietnēs.
"Es arī biju jaunāks un visiem sūtīju visu, kas pagadījās, vai tuvāko draugu grupas čatā dalījos ar informāciju, kas nav domāta cilvēkiem uz āru. Un pat ar visu tekstu "tikai nesūti tālāk, šī informācija nav domāta visiem", protams, tā informācija aiziet tālāk un aiziet tik ļoti nemanāmi ātri, ka to vairs nevar apturēt," pieredzē dalās Nitišs. Viņš ir arī pamanījis, ka mūsdienās daudzi jaunieši uzskata, ka internetā drīkst rakstīt un citiem adresēt visu, kas ienāk prātā, taču tam var izrādīties negatīvas sekas.
"Jāatceras, ka visa informācija kaut kur tīmeklī saglabājas. Aizejot pēc 5, 10 vai 15 gadiem pie kāda darba devēja vai vēloties startēt kādā lielā projektā, to varēs atrast. Manuprāt, tas viss mums var atnākt atpakaļ," nopietnāk attiekties pret savām izvēlēm un rīcību internetā jauniešus aicina Nitišs.
#StipriniSavuKiberimunitāti!
Abonēt jaunākos drošības padomus tīmeklī varat šeit.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
