Kā nekļūt par kibernoziegumu upuri. Eksperiments ar TV personību Leldi Ceriņu

Uzsākot eksperimentu, pirmā pazīme, kam Lelde pievērsa uzmanību, bija interneta pārlūkā norādītā adrese, un vairumā gadījumu tās nosaukums nesakrita ar lapas izskatu un tajā iekļauto logo. Viņa pārliecinājās, vai netrūkst sākuma – burtu kombinācijas "https", kas norāda uz lapas drošību.

"Kopš studiju laikiem, kad pirmoreiz uzzināju par tādu apzīmējumu, manī ir izveidojies labs paradums vienmēr pārbaudīt adreses nosaukumu, it īpaši, ja pieslēdzos savai internetbankai. Pirms pieslēdzos, vienmēr paskatos, vai tur ir "https" apzīmējums, un tikai tad ievadu savus datus."

Leldi uzmanīgu darīja tās mājaslapas, kuras aicināja ne tikai pieslēgties, bet arī papildus sniegt personas datus, kā arī izplatīja tādus aizdomīgus reklāmas saukļus kā "visi tavi rēķini ir klikšķa attālumā". Savukārt ticamākas viņai šķita mājaslapas, kuras, lai pieslēgtos, piedāvāja arī alternatīvas lietotnes – "Facebook" vai "Apple ID", kā arī bija norādījušas savus kontaktus ar iespēju šaubu gadījumā ar uzņēmumu sazināties.

"Esmu pieredzējusi situāciju, kad, meklējot lētākas lidmašīnas biļetes it kā ļoti populārās vietnēs, uzdūros viltus kompānijai. Pirms biļešu iegādes drošībai toreiz nolēmu veikt kontrolzvanu uz norādīto informācijas tālruni, bet jau pēc pirmajiem sarunas teikumiem bija skaidrs, ka tā ir krāpnieku kompānija," savā pieredzē dalās Lelde.

Eksperimenta noslēgumā "Kaspersky" pārstāvis Andis Šteinmanis atzina, ka Lelde ir atklājusi visas viltus mājaslapas un droši var pretendēt uz eksperta statusu, kā arī pamācīt savus draugus un paziņas.

Leldes panākumu atslēga, atpazīstot viltus lapas, vairumā gadījumu bija uzmanības pievēršana pārlūkā norādītajai adresei, it sevišķi "s" esamībai burtu virknē "https", kas nozīmē "security" (drošība), tomēr ne vienmēr ar to ir pietiekami, lai sevi pasargātu no ļaundaru uzbrukumiem internetā, tāpēc viņa apzinās, ka ir jāievēro arī vairāki citi drošības pasākumi.

"Ikdienā, protams, piedomāju pie savu datu drošības un izmantoju datora aizsargsistēmas, kuras pēc nepieciešamības atjauninu. Jāatzīst, ka pati reizēm piemirstu to darīt, taču labi, ka sistēma brīdina, ka nepieciešams "update" jeb atjauninājums, un tad es arī to veicu. Zinu, ka paroles vajadzētu mainīt biežāk, nekā es to daru, bet labi, ka internetbankas un citas vietnes ik pa laikam atgādina, ka datu drošībai ir nepieciešams atjaunināt un mainīt informāciju. Vienmēr kritiski izvērtēju, kādām vietnēm uzticu savas paroles," uzsver Lelde.

Viņu arī uzmanīgāku ir darījušas pēdējā laikā izskanējušās ziņas, ka ļaundari kā ēsmu izmanto viltus sadarbības piedāvājumus, lai caur e-pasta ziņojumu iemantotu sabiedrībā pazīstamu personu uzticību un vēlāk nozagtu viņu "Instagram" konta pieejas.

"Ja līdz tam es diezgan brīvi e-pastā vēru vaļā visu, kas man tika atsūtīts, tad šobrīd diezgan piesardzīgi skatos uz vēstulēm, kuras saņemu, – it īpaši no ārzemju vietnēm un e-pasta adresēm. Ja sūtītājs nav no lielas, starptautiskas ārzemju kompānijas, kas uzreiz raisa uzticību, es pat neveru šīs e-pasta vēstules vaļā. Un man nav žēl, ka tādā veidā varētu pazaudēt kādu sadarbību, – es labāk izvēlos neriskēt," atzīst TV personība.

Komentējot Leldes veikumu viltus mājaslapu atpazīšanā, Šteinmanis secina, ka viņai bija dota iespēja koncentrēt uzmanību un rūpīgi analizēt katru no tām, taču ikdienas steigā cilvēki bieži zaudē modrību un daudzām lietām vienkārši nepievērš vērību.

"Šobrīd interneta noziedznieki mājaslapu izskatu kopē diezgan precīzi, tāpēc mēs varam viegli vizuāli nokļūdīties, jo vietnes izskatās līdzīgas. Šajā eksperimentā bija piemērs ar divām "Facebook" lapām, kur neīstā lapa šķita pat ticamāka nekā īstā. Sociālā inženierija ir zinātne, uz kuras balstās šo noziedznieku darbība, – viņi visdažādākajos veidos mēģina piemānīt, lai iegūtu kontroli pār mūsu datiem," brīdina Šteinmanis un uzsver, ka visdrošākais veids ir adresi interneta pārlūkā ierakstīt pašam.

"Visbīstamāk ir tad, ja kāds mums ir atsūtījis saiti uz interesantu video, bet, sekojot tai, mēs nonākam pilnīgi nepazīstamā lapā ar, iespējams, ļaundabīgiem kodiem, kuri mūsu ierīcē instalē inficētas programmas un sāk spiegot, ko mēs darām. Ja datorā nav nekādu aizsardzības līdzekļu, nevajadzētu sekot nezināmai interneta saitei, pat ja to atsūtījuši draugi. Ja nu tomēr šādā lapā esam nonākuši, jāizvairās no tālākām darbībām un pēc iespējas ātrāk tā jāver ciet," uzsver Šteinmanis un norāda – ar domu spēku datoru neviens uzlauzt nevar – mēs to atļaujam paši.

"Ar nepārdomātu un neuzmanīgu uzvedību interneta vidē un sociālajos tīklos mēs noziedzniekiem varam sniegt visu nepieciešamo informāciju, lai tie iekļūtu mūsu datorā un piesavinātos mūsu datus, piemēram, e-pasta adreses, paroles, komerciālas un privātas dabas informāciju," brīdina eksperts. Viņš ir novērojis, ka kopš 2006. gada kibernoziegumu skaits un interneta noziedznieku aktivitāte ir sākusi strauji pieaugt.

"Līdz tam hakeru darbība izpaudās vairāk entuziastu hobija līmenī, taču ar laiku tika radīts vesels komplekss, mašinērija, lai ar dažādu instrumentu palīdzību turpinātu ražot ļaunprātīgas programmatūras. Diennaktī "Kaspersky" apstrādā vairāk nekā 300 tūkstošus vīrusu – tas ir ārkārtīgi augsts cipars. Tādēļ visās ierīcēs, kas ir pieslēgtas internetam, ir svarīgi instalēt aizsargprogrammu, lai varētu izvairīties no iespējamā kaitējuma."

Šteinmanis vērš uzmanību, ka ierindas lietotājs var pat nenojaust, ka viņa dators ir inficēts ar ļaunprātīgu programmatūru, kuru izmanto kibernoziedznieki.

"Interneta ļaundaru spēkos ir arī ieslēgt datoru tā saucamajā "bootnet" – tīklā, kas sastāv no nozombētām ierīcēm, – lai veiktu uzbrukumus citiem datoriem un datorsistēmām, "raktu" "Bitcoin" un izplatītu spamus jeb kaitinošas reklāmas, kas, piemēram, piedāvā iegādāties brilles un zābakus."

"Kaspersky" vadītājs arī aicina piedomāt pie savu datu un paroļu drošības, iepērkoties internetā.

"Iegādājoties preces vai pakalpojumus, būtu jāizmanto tikai pārbaudīti interneta veikali, jo fakts, ka kompānija sevi reklamē "Facebook" vai "Instagram", vēl nenozīmē, ka tas ir drošs, tāpat arī nevajadzētu akli uzticēties neticami lētiem piedāvājumiem un aicinājumiem norādīt personīgas dabas informāciju," uzskata eksperts un piebilst, ka ar aizdomām jāuzlūko arī tās vietnes, kuras prasa ievadīt bankas datus gadījumos, kad pakalpojums it kā ir par brīvu.

"Piemēram, ja no kādas lapas atnāk piedāvājums noskatīties seriāla "Troņu spēles" pēdējās sezonas pirmo sēriju, kamēr tā oficiāli vēl nav iznākusi, un aicina autorizēties ar kredītkarti, lai pārbaudītu lietotāja vecumu, tad ir diezgan liela ticamība, ka kredītkartes dati nonāks nepareizajās rokās. To nu noteikti nevajadzētu darīt," pārliecināts ir eksperts.

Šteinmanis uzskata, ka, pateicoties vairāku faktoru autentifikācijai, lietotāju pieslēgšanās banku sistēmām ir kļuvusi drošāka.

"Ja lietotājs aizdomājas par drošām bankas transakcijām internetā, mūsdienās ir pieejamas virtuālās klaviatūras, kuru taustiņus noziedznieki nevar nokopēt," iesaka Šteinmanis un dalās viedoklī, ka mūsdienās neviens nevar sevi simtprocentīgi pasargāt no interneta krāpnieku un kibernoziedznieku nagiem, taču ikviena spēkos ir rīkoties apdomīgi, lai šos riskus mazinātu.

"Interneta drošības klases aizsardzības tehnoloģijām jeb tā sauktajam antivīrusam vajadzētu būt katra lietotāja datorā. Tas palielina mūsu drošību – ja mēs kādreiz par kaut ko šaubāmies, šīs tehnoloģijas mūsu vietā noskaidros lapas reputāciju un neļaus doties vietnēs, kas varētu no mums izmānīt naudu vai privāto informāciju," par nepieciešamību ievērot pamata drošības prasības internetā atgādina Šteinmanis.

#StipriniSavuKiberimunitāti!

Abonēt jaunākos drošības padomus tīmeklī varat šeit.