Piesardzība, veiksme vai slinkums: kas pasargā no krāpniekiem internetā

"Kā jau kārtīga latviete, par savu datu drošību internetā sāku domāt tajā brīdī, kad saskaros ar konkrētām problēmsituācijām, piemēram, manā draugu lokā tika nozagti "Instagram" konti," atklāj Māra.

"Tajos brīžos es sāku pārdomāt, cik droši ir ievadīt savas paroles un e-pasta adreses, it sevišķi, atrodoties pie publiski pieejama datora. Jāatzīst, es pati esmu no tiem cilvēkiem, kuriem ir tendence uzticēties, līdz notiek kaut kas slikts," turpina mūziķe un atklāj, ka arī viņa gandrīz kļuvusi par interneta krāpnieku upuri, sekojot viltus sadarbības piedāvājumam e-pastā, kas caur pievienotu saiti aicināja doties uz viltus "Instagram" lapu un ievadīt savus pieejas datus.

Māra priecājas, ka izglābis viņas slinkums – pāris dienas vilcinājusies iedziļināties un atbildēt, bet vēlāk jau pamanījusi publiski izskanējušas ziņas, ka no šo krāpnieku darbībām ir cietusi un savas "Instagram" konta pieejas zaudējusi radio personība Maija Rozīte Krištopane.

Savukārt Gatis sevi raksturo kā ļoti piesardzīgu interneta lietotāju.

"Es pavisam noteikti piedomāju pie tā, kā nosargāt savus datus, pirmkārt, es esmu ļoti uzmanīgs ar saņemtajām e-pasta vēstulēm, jo ļoti bieži tās izsūta viltvārži, kuri sola visādus labumus, un reizēm pat nevajag sūtīt atbildi, bet tikai uzspiest uz kādas nepareizās saites," pārliecinājies Gatis un piebilst, ka arī viņš reiz tikai par mata tiesu ir izvairījies no interneta krāpniekiem. Tas noticis, kad Gatis vēlējies iegūt verificēta "Instagram" konta statusu jeb "zilo ķeksīti". To uzoduši krāpnieki un centušies izlikties par oficiālo "Instagram" vietni, sūtot Gatim e-pasta vēstules ar paziņojumiem, lai tādā veidā iegūtu viņa "Instagram" pieejas datus. Gati paglāba paša modrība, taču no šo krāpnieku nagiem diemžēl sveikā neizdevās izkļūt dziedātājam Intaram Busulim.

Kā uzsver Šteinmanis, lietotāja privāto datu un informācijas izkrāpšana, izmantojot viltīgu interneta saiti, nav retums un izplatīti ir gadījumi, kad interneta krāpnieki piekļūst lietotāja kontaktu profiliem vai e-pastu kontiem, lai tālāk viņa vārdā draugiem un paziņām izsūtītu ziņojumus. Ja rodas šaubas par sūtītāja patieso identitāti, eksperts iesaka ar viņu sazināties personīgi.

Arī Mārai ir nācies saņemt dīvainas vēstules ar pievienotām interneta saitēm un video failiem, kurus it kā sūtījuši viņas draugi.

"Es zinu, ka tos nevajag vērt vaļā, esmu arī pārjautājusi – ko tu man esi atsūtījis? Un parasti saņemu atbildi – tas nav no manis, iegāju kaut kādā nezināmā mājaslapā un kopš tā brīža no manis nāk "spami". Esmu saņēmusi arī video ar tekstu: "Ak Dievs, ko tu darīji pagājušajā nedēļā!" Skaidrs, ka es neko drausmīgu neesmu darījusi pagājušajā nedēļā, un mēs jau atpazīstam valodu, kādā runā mūsu draugi," pauž Māra. Mūziķe gan īsti nav pārliecināta, kas varētu notikt, uzklikšķinot uz inficētas saites, bet viņai šķiet, ka otrā galā varētu sagaidīt kādi vīrusi, kas beigtos ar nebeidzamiem "spamiem", kurus tālāk pārsūta pašas dators.

Gatim ir līdzīga pieredze, un arī viņš no saviem draugiem ir saņēmis aizdomīgas vēstules ar pielikumiem – interneta saitēm un video, kas neraisa uzticību.

"Man liekas, kolīdz tu uzspied uz tādas saites, tā ar vienu klikšķi arī pietiek, lai viņi (interneta krāpnieki) varētu nokopēt tavus datus. Vairāki mani draugi ir uz to iekrituši, bet es pēc šādu ziņu saņemšanas sazinos ar sūtītāju un vaicāju – tas tiešām biji tu, kas man to atsūtīja?"

Šteinmanis brīdina, ka, sekojot ļaundaru izsūtītām saitēm, mēs riskējam, ka mūsu ierīcēs nonāks inficētas programmas, kas sāks dažādos veidos spiegot, ko mēs darām, – reizēm arī pavisam tiešā veidā. Vai par ko tādu ir aizdomājusies arī Māra?

"Es par to iedomājos, kad esmu ekrāna priekšā, un reizēm tā datora kamera mani samulsina. Piemēram, barojot mazo, un ne jau aizklājoties kā kafejnīcā, man prātā iešaujas – ja nu mani ir iespējams redzēt no otras puses? Bet tajā pašā laikā es sev saku – nu nē, tas ir smieklīgi!"

Eksperts aicina arī būt uzmanīgiem, dodoties interneta pārlūkā un apmeklējot arī šķietami labi pazīstamas mājaslapas, jo var gadīties, ka iecerētā lapa ir krāpnieku veiksmīgi radīta kopija, uz ko var norādīt, piemēram, pirmajā acu uzmetienā nebūtiskas atšķirības lapas adreses nosaukumā. Īpaša uzmanība jāievēro, ieejot vietnēs, kur tiek veikti finanšu darījumi, piemēram, internetbankās.

"Faktiski, pieslēdzoties bankai, es izmantoju tikai bankas aplikāciju, līdz ar to tur es jūtos absolūti droši. Ja nu tomēr dodos mājaslapā un tā izskatās tāpat kā vienmēr, tad es nekā īpaši nepārbaudu, atpazīstu pēc skata. Ja vienā dienā izskatītos citādi, tad, protams, es sāktu iedziļināties," uzskata Māra.

Savukārt Gatis uzsver, ka, ik reizi pieslēdzoties savai interneta bankai, rūpīgi pārbauda, vai bankas nosaukums ir uzrakstīts pareizi.

"Paskatos, vai, piemēram, nav viena burtiņa par daudz vai par maz. Tas ir ļoti svarīgi, jo zinu, ka viltvārži to var izmantot, – ieejot šādā mājaslapā, tu domā, ka tā ir tava banka, un vadi savus personas datus, bet krāpnieki var nokopēt šo informāciju un izmantot to pret tevi," zina teikt Gatis.

Lai nosargātu savas interneta paroles, Šteinmanis iesaka tās nenēsāt līdzi, pierakstītas uz lapiņas, kā arī neatzīmēt telefonā vai datorā. Drošai parolei būtu jāsastāv no lielajiem un mazajiem burtiem, cipariem un simboliem, nebūtu ieteicams to veidot no viegli uzminamas personīgas informācijas, skaitļiem vai burtiem, kas uz klaviatūras seko viens aiz otra ("1234" vai "qwerty"). Drošības apsvērumu dēļ vajadzētu izvairīties no pārlūka un citu programmatūru piedāvātā "atcerēties paroli". Vislabāk būtu paroles atcerēties no galvas, bet, ja tas sagādā grūtības, tad var izmantot speciālas programmas – paroļu menedžerus. Tas nodrošina drošu paroļu uzglabāšanu un ātru pieeju gan parolēm, gan svarīgu dokumentu priekšskatījumam un citiem privātiem lietotāja datiem.

"Visas savas paroles zinu no galvas un nedomāju, ka ir droši tās kaut kur pierakstīt, – jācenšas vienkārši iemācīties. Es tās neesmu pateicis pat tuvākajiem cilvēkiem, līdz ar to zinu, ka kādas datu noplūdes gadījumos man nevajadzēs kādu vainot," uzskata Gatis.

"Man ir četras paroles, kuras mainu pa riņķi. Iespējams, šī nav pati drošākā pieeja, toties labā ziņa – paroles ir diezgan stipras un kādam no malas grūti atminamas," komentē Māra.

Šteinmanis arī atgādina, ka, veicot bankas darījumus internetā, nebūtu ieteicams izmantot publiskos "Wi-Fi" tīklus, jo pastāv iespēja, ka krāpnieki, pieslēdzoties tīklam, var pārtvert privāto informāciju. Šajos gadījumos interneta lietotāju var pasargāt arī aizsardzības programmas, kurās iekļauta datu šifrēšana. Māra un Gatis atzīst, ka līdz šim nebija dzirdējuši, ka pieslēgšanās nepazīstamam bezvadu internetam var radīt kādu datu drošības apdraudējumu.

Tāpat, lejupielādējot telefonā dažādas aplikācijas, abi lielākoties cenšas izvēlēties tās, kuras ir populāras, visiem labi zināmas, jo tas raisa uzticību.

"Es īpaši neiedziļinos, bet ar veselo saprātu skatos, kur uzspiest "jā" un kur "nē". Jāatzīst, es bieži neizlasu visus lietošanas noteikumus, jo mēs esam pieraduši būt droši un uzticēties, – kopumā derētu nedaudz akurātāk tos izlasīt," secina Māra.

Pirms lejuplādēt aplikāciju, Gatis iesaka izlasīt visus noteikumus, lai nenotiktu tā, ka, pašiem nezinot, aplikācijas izstrādātājiem esam snieguši atļauju pārņemt īpašuma tiesības uz mūsu fotogrāfijām.

Šteinmanis apstiprina, ka visbiežāk mēs paši, īpaši neiedziļinoties, spiežam "jes, jes" un savās viedierīcēs lejuplādējam nezināmas programmatūras un aplikācijas.

"Nekādas maģijas jau nav, un no zila gaisa nav jābaidās – neviens nespēj ar domu spēku ielauzties mūsu datorā vai telefonā – mēs paši ļaujam to izdarīt."

Mūsdienās popularitāti ir ieguvušas arī tādas aplikācijas, ar kuru palīdzību, otram pat nenojaušot, varam izsekot tuva cilvēka gaitas. Parasti tās izmanto greizsirdīgi partneri ar vēlmi kontrolēt savu dzīvesdraugu.

"Iespējams, man tas liktos aktuāli pirms desmit gadiem, taču arī tagad esmu domājusi par šādām aplikācijām – ja tāda būtu, es droši vien nezinātu, kā to atrast, atpazīt un apturēt. Man arī tas šķistu diezgan mulsinoši, bet ne tāpēc, ka es gribētu ko slepenu izdarīt, bet drīzāk, lai man būtu iespēja, piemēram, pusstundu ilgāk uzturēties apģērbu veikalā un nejusties par to vainīgai. Ja tuvs cilvēks manis dēļ būtu slepeni aktivizējis šādu aplikāciju, es nebūtu par to ļoti priecīga," atzīst Māra.

Gatis uzskata, ka nopietnās un ilgstošās attiecībās rodas uzticība, kas krietni samazina nepieciešamību pēc šāda tipa aplikācijām, tāpēc vairāk būtu jāuzmanās no nesen iepazīta partnera. Ja nu gadījumā otrs cilvēks uzsāktu Gata ikdienas gaitu "stalkošanu", viņš, visticamāk, nezinātu, kā šo aplikāciju atpazīt un apturēt.

Šteinmanis dalās viedoklī, ka sociālajos tīklos nevajadzētu regulāri dalīties ar pārāk personīgu informāciju un privātām fotogrāfijām, publiski atspoguļojot savu un savu bērnu dzīvi, jo var gadīties, ka domas un vērtības mainās, taču šī informācija internetā paliek. Arī Mārai ir savs viedoklis.

"Es šīm pārdomām esmu pārkāpusi pāri jau pirms kāda laika, kad man bija dilemma – publicēt vai nepublicēt privātākas ikdienas ainas un bērnu bildes. Man varbūt šī izvēle bija vieglāka, jo, apmeklējot publiskus pasākumus, sapratu, ka dzeltenā prese tāpat "ķer" mani un grib nobildēt manu bēbi," atzīst Māra. Viņa saviesīgus pasākumus vairākkārt apmeklējusi kopā ar bērniem, jo ne vienmēr ir izdevies sarunāt kādu, kas mazos pieskatītu.

"Tajā brīdī, kad es sāku par to nedaudz pārdzīvot, mierināju sevi ar domu, ka šī ir manas profesijas otra puse, ar ko man jāsadzīvo. Piemēram, klasiskā ziņa par grūtniecību... Tad, kad man piezvanīja prese un sāka interesēties, sapratu – skaidrs, līdz izdevuma iznākšanai man pašai jāpaspēj uztaisīt "Instagram" ierakstu un jāpaziņo, ka gaidu bērniņu. Momentā, kad es pati sāku publicēt savas bildes un privātu informāciju, vairs nebija tik sāpīgi, jo sapratu, ka es pati varu būt pirmavots. Jo vairāk es pati rādu un stāstu, jo mazāk kāds man var ko nozagt," sajūtās dalās Māra.

Savukārt Gatis apgalvo, ka, veidojot savu sociālo tīklu saturu, viņš vienmēr rūpīgi piedomā, kā tas izskatīsies no malas, jo, sevi parādot "kaut kā ne tā", var nākties par to atbildēt.

"Es domāju, ka, publicējot bildes savos sociālo tīklu kontos, mēs reizēm varam nošaut greizi, jo mums šķiet, ka vajadzības gadījumā varam pārdomāt un šo bildi izdzēst, bet patiesība ir tāda – kamēr bilde ir publiska, tā ir pieejama visiem un kāds var to paspēt nokopēt, pārpublicēt un, iespējams, pat ar šo bildi šantažēt," aizdomājas Gatis.

Lai izvairītos no interneta ļaundaru darbībām, Šteinmanis atgādina, ka vislabākās "zāles" ir mūsu pašu modrība un spēja kritiski izvērtēt saņemto un nosūtīto informāciju. Tikpat svarīgi ir virtuālajā vidē sekot līdzi katrai savai darbībai un vienmēr parūpēties par atjauninātu datora aizsardzības programmu jeb tā saucamo antivīrusu. #StipriniSavuKiberimunitāti!

Abonēt jaunākos drošības padomus tīmeklī varat šeit.