Arī bērna neesamība ir jāizsāp

Ārste psihoterapeite Zaiga Blaua un ārste psihoterapeite Indra Upmiņa atklāj, kāpēc sievietei psiholoģiski ir nozīmīgi būt par māti, bet, ja neizdodas kļūt par māti savam bērnam, kā tikt galā ar pārdzīvojumu. Tāpat speciālistes skaidro, kā izturēties pret sabiedrības jautājumiem un vai mātes loma ir domāta ikvienai sievietei, kura skaļi saka, ka to vēlas.

Pirms kāda laika "Cālis" rakstīja par monētas otru pusi – sievietēm, kuras bērnu nevēlas. Tikpat normāla, cik bērnu nevēlēšanās, ir arī bērnu gribēšana. Taču katrai sievietei ceļš līdz bērniņa dzemdēšanai ir citāds, un ir tādas, kuras ilgi gaida brīnumu. Citas to nemaz nesagaida. Situācijā, kad apmeklēti visi iespējamie reproduktīvās veselības speciālisti un atbilde tā arī nav atrasta, sieviete var psiholoģiski sabrukt. Šādos gadījumos vajadzīgs darbs ar sevi, nereti arī psihoterapeita palīdzība, lai varētu atbildēt uz sievietei svarīgo jautājumu par to, kāpēc viņai nav bērnu. Atbalsts ir vajadzīgs, to arī parāda daudzo čalotāju skaits portāla "Cālis" forumā, kur ik dienu padomu un atbalstu meklē sievietes, kas vēl nav mammas, bet ļoti gribētu būt.

Mātes loma nav obligāta visām sievietēm

Lai gan situācija mūsdienās ir mainījusies un sievietei ir rīcības brīvība izvēlēties, sabiedrība kopumā šādu lēcienu modernās domāšanas virzienā sasniegusi vis nav. "Sabiedrības situācija pēdējā gadsimtā ir diezgan strauji mainījusies, bet cilvēku iekšējā nostādne, prasības un gaidas tik ātri nemainās. Piemēram, sieviete dzīvo mūsdienu pasaulē, viņai ir profesionālie mērķi, pati varētu darīt ko citu, nemaz nefokusējoties uz bērnu, bet ir nostādnes, kas nāk no iepriekšējās paaudzes," sarunā stāsta Upmiņa.

Bieži vien šo lomu – būšanu mātei – sieviete sev uzliek, jo par to nemitīgi runā tuvākie, pašas māte. Tas noved pie iekšējā konflikta par to, kam tad sievietei īsti sekot – savai vai iepriekšējās paaudzes gribai. No otras puses, sieviete savu piepildījumu mātes lomā vēlas pati. Psihoterapeite Blaua skaidro, ka sievietei, kura ir psiholoģiski vesela, ja dzīves laikā ar viņu nekas slikts nav noticis (nav bijušas smagas psiholoģiskas vai fiziskas traumas), kā arī ir vesela bioloģiski, vēlme kļūt par māti pienāk dabiski.

Vēlme būt par māti rodas arī sociālu apstākļu iespaidā – draudzenēm un vienaudzēm dzimst bērni, kas liek gribēt mazuli pašai. Blaua norāda, ka tas ir normāls process sievietei, kura sasniegusi emocionālu briedumu, tomēr vienlaikus atgādina – lai gan medicīna mūsdienās ir attīstījusies un sieviete ar prātu saprot, ka ir fiziski vesela, tam, ka tikt pie bērniņa var neizdoties, jānoskaņojas laikus, jo pasliktināta auglība ir neizzūdoša problēma.