Aptaukošanās izplatība bērnu vidū apturēta; lieko svaru biežāk novēro zēniem

Liekais svars fiksēts 24,5 procentiem pilsētu skolu 1. klašu skolēnu, bet laukos šis rādītājs bijis 17,3 procenti. Tikmēr no 3. klašu skolēniem palielināta ķermeņa masa konstatēta 15,2 procentiem respondentu pilsētās un 14,3 procentiem lauku skolās.

SPKC vecākā sabiedrības veselības analītiķe Iveta Pudule atzīmēja, ka dzimumu griezumā biežāk liekais svars vērojams zēniem, lai gan pēdējo gadu laikā arī meiteņu vidū par aptuveni diviem procentpunktiem augusi aptaukošanās izplatība. Tomēr kopumā varot secināt, ka "liekā svara un aptaukošanās izplatība ir apturēta", uzskata Pudule.

Analītiķe skaidroja, ka fiziskām aktivitātēm lielākā daļa aptaujāto velta vienu līdz trīs stundas dienā. Savukārt brīvdienās augot elektronisko un viedierīču izmantošana -– brīvdienu laikā aptaujātie tehnoloģijas izmanto vismaz trīs stundas dienā.

Pētījumā iezīmējušās pozitīvas tendences, ka abās vecuma grupās pieaugusi svaigu augļu un dārzeņu lietošana uzturā, bet esot novērots, ka biežāk augļus un dārzeņus uzturā izmanto 1. klases skolēni, bet 3. klašu grupā – meitenes.

Pudule novērojusi, ka vecāki nereti neapzinās, ka viņu bērniem ir problēmas ar lieko svaru. "Puse vecāku problēmu kopumā neapzinās," sacīja analītiķe. Pie šāda secinājuma viņa nonākusi, jo pētījumā novērots, ka vecāku viedoklis par savu bērnu ķermeņa masu būtiski atšķiras no datiem, kas ievākti ķermeņa masas indeksa mērīšanai.

Pētījuma rezultāti liecina, ka visās pilsētu skolās veikalu un kafejnīcu esamība skolās ir krasi samazinājusies, savukārt lauku reģionu skolās tā ir pieaugusi. Tāpat samazinājusies gāzēto dzērienu lietošana. Pudule uzsvēra, ka šī ir pozitīva tendence, jo gāzētie dzērieni bieži satur augstu cukura daudzumu.

Pētījumā atklāts, ka 84 procenti aptaujāto skolu nodrošina visiem pamatskolas skolēniem iespēju nodarboties ar fiziskām aktivitātēm pulciņos ārpus mācību stundu laika. Lielākā daļa skolēnu šīs iespējas izmanto – aptaujas dati rāda, ka 78,5 procenti no septiņus gadus veco skolēnu vecākiem un 80,9 procenti no deviņus gadus veco skolēnu vecākiem norāda, ka viņu bērni brīvajā laikā piedalās sporta vai deju nodarbībās.

Lauku teritorijās bērni biežāk apmeklē skolu organizētus sporta pulciņus. Zemāka šo pulciņu apmeklētība esot pilsētu skolās, kas skaidrojams ar to, ka pilsētās bērni biežāk izvēlas iesaistīties ārpusskolas organizētos sporta pulciņos.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) atzina, ka aptaukošanās un liekā svara problēmas ir aktuālas visā pasaulē, un Pasaules Veselības organizācija saskata to kā vienu no nākotnes lielākajiem draudiem.

Viņķele tomēr uzskata, ka pētījums kopumā norāda uz pozitīvām tendencēm, jo Latvijā ir novērojams, ka liekais svars bērnu vidū nepieaug, šo tendenci arī apliecinot iepriekšējo pētījumu secinājumi. Uz Eiropas Savienības fona Latvija atrodas pa vidu, bet Baltijas valstu vidū Latvijā ir labākie rādītāji, sacīja Viņķele.

Ministre domā, ka uzlabojumi esot saistīti ar ministrijas paveikto saldināto dzērienu izplatības ierobežošanā un veselīga uztura popularizēšanā. Svarīga loma esot ministrijas organizētajiem izglītošanas pasākumiem skolēnu vidū. Raugoties nākotnē, Viņķele vēlas kopā ar ģimenes ārstiem domāt, kā vecāku skatījumu par viņu bērna svaru padarīt objektīvāku.

Sīkāk runājot par plāniem, kā mazināt liekā svara problēmas bērnu vidū, Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa norādīja, ka patlaban virziens ir tieši uz informētības celšanu, turpmāku sadarbību ar Izglītības un zinātnes ministriju un mārketinga ietekmes mazināšanu, proti, dažādu neveselīgu produktu reklamēšanas ierobežojumu ieviešanu. Kā stāstīja Līviņa, neveselīgu pārtikas produktu reklāmas ierobežojumu ieviešana, jo īpaši interneta vidē, pašlaik ir Eiropas Savienības mēroga problēma, kurai tiek veltīts daudz uzmanības.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu slimību klīnikas virsārste un bērnu endokrinoloģe Iveta Dzīvīte-Krišāne informēja, ka liekā svara problēmas aizsākumi esot novērojami jau māšu grūtniecības laikā un nereti ir manāmi bērniem pat divu gadu vecumā. "Strādājot klīnikā, mēs katru gadu redzam bērnus līdz divu gadu vecumam, kam jau ir liekais svars," atzīmēja Dzīvīte-Krišāne. Viņa vērtēja, ka visvairāk pie liekā svara veidošanās ir vainojams bērna dzīvesveids, proti, tādi faktori kā viedierīču izmantošana, nepietiekams miegs, stress un nepareizs uzturs.

Tāpēc ārste mudināja skolās ieviest veselībpratības priekšmetu, kurā mācītu par uzturu, sporta aktivitātēm, viedierīču lietošanas blaknēm, pareiza miega nozīmi, stresa negatīvo ietekmi uz veselību. Priekšmetā arī būtu jāiekļauj emocionālo atbalsta sniegšana bērniem ar lieko svaru.

Kā norāda SPKC analītiķe, pētījums Latvijā tiek veikts jau no 2007. gada, un minētā pētījuma dati tika ievākti aizvadītajā mācību gadā. Atlase pētījumam bija reprezentatīva, proti, respondenti tika izvēlēti atbilstoši kopējai skolēnu populācijai minētajās vecuma grupās, un tajā piedalījās 94 Latvijas skolas, no kurām tika atlasīti aptuveni 3500 skolēni.