23 procenti 13–15 gadus vecu skolēnu (24,8 procenti zēnu, 21,1 procents meiteņu) lieto kādu no tabakas izstrādājumiem, 21,5 procenti skolēnu (22,8 procenti zēnu, 20 procenti meiteņu) smēķē kādu no tabakas izstrādājumiem, 14,8 procenti skolēnu smēķē cigaretes, 5,3 procenti skolēnu lieto bezdūmu tabakas izstrādājumus un vēl 18 procenti skolēnu smēķē elektroniskās cigaretes – šie ir jaunākie, vēl nepublicētie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati par 2019. gadu.
Ar šo publikāciju portāls "Cālis" atklāj rakstu sēriju par jauniešu atkarības problēmām, kurām nereti seko arī citi sarežģījumi, piemēram, psihoemocionālās veselības traucējumi. Šajā rakstā mēģināsim paraudzīties, vai smēķēšana kā atkarība ir aktualitāte jauniešu vidū, kā ar to cīnās atbildīgās iestādes, kāpēc vispār par to būtu jārunā, kāds gan kaitējums var tikt nodarīts, ja jauns, vesels cilvēks izklaides pēc nolemj pakļaut savu organismu tabakas izstrādājumu iedarbībai.
Iepazīstināsim ar jau minēto pētījumu, par situāciju galvaspilsētā pastāstīs Rīgas pašvaldības policijas (RPP) Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļas pārstāvis Artjoms Kalacs, bet par cīņas ar smēķēšanu jauniešu vidū svarīgumu – Rīgas Austrumu slimnīcas pneimonoloģijas galvenais speciālists Alvils Krams, savukārt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas narkoloģe Maija Jēkabsone dalīsies savā darba pieredzē. Redzējumu par situāciju atkarību novēršanas profilaksē sniedz arī Veselības ministrija (VM)
Problēma gana liela; jaunākie smēķētāji – apmēram 11 gadu vecumā
Kā norāda Kalacs, viena no RPP darba prioritātēm ir smēķēšanas ierobežošana nepilngadīgo vidū. Lai gan statistikas dati rāda, ka vērojams pieaugums noformēto administratīvo protokolu skaita ziņā, policists gan to vairāk skaidro ar aktīvāku policijas darbu šajā jomā. Piemēram, 2017. gadā par smēķēšanu tika sāktas 545 lietvedības pret nepilngadīgajiem, 2018. gadā – 722, bet 2019. gadā – 853. Šajos datos iekļauti gan 14 gadu vecumu sasniegušie un līdz pilngadībai, gan tie bērni, kuri smēķējuši, vēl nesasniedzot 14 gadu vecumu. Statistikā atsevišķi nav izdalīts, cik bērnu smēķējuši klasiskās cigaretes, cik – elektroniskās.
Kalacs stāsta, ka vēl pirms dažiem gadiem policija visai negribīgi tvarstīja un sodīja mazos smēķētājus, taču laiki ir mainījušies, tagad policisti esot iedrošināti rīkoties aktīvāk. Agrāk bieži bērnu vecāki sūdzējušies, pat līdz prokuratūrai, par to, ka policisti esot nesaudzīgi izturējušies pret viņu bērniem. Tagad policisti ir speciāli apmācīti darbam ar nepilngadīgajiem, pie formas tērpiem ir videokameras, kas fiksē ikvienu sarunu ar bērnu, lai pēcāk, ja rastos nepieciešamība, pierādītu, ka protokola noformēšana bijusi korekta.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv