Uztrenēt kā muskuļus. Eksperta ieteikumi, kā piesaistīt un noturēt auditorijas uzmanību

Ieskandinot konferenci, sarunā ar Oskaru Priedi skaidrojām gana vienkāršus veidus, kā bez augstu skolu vai speciālu kursu apmeklēšanas ikviens var ikdienā apgūt paņēmienus, lai efektīvāk piesaistītu un noturētu auditorijas uzmanību. Jo – kā izrādās! – šīs prasmes ir iespējams uztrenēt gluži kā muskuļus sporta zālē.

Balss izteiksmīgums

Lielākā daļa mūsu sabiedrības savā izteiksmes manierē ir mērena, taču tieši izteiksmīgumam ir liela loma komunikācijā – tas ir pētīts un pierādīts, stāsta Oskars Priede. "Kā nācija mēs neizceļamies ar krāsainu runu. Esam piezemēti un ieturēti. Piestrādājot pie izteiksmes, runas saturs ir vieglāk uztverams – attiecīgi tavs sakāmais efektīvāk sasniedz auditoriju. Izteiksmīgumu nosaka vide, kurā cilvēks ir audzis, bet tas ir tikai un vienīgi ieraduma jautājums, ko var mainīt."

Iedarbīgs veids, kā ikdienā strādāt pie savas runas izteiksmīguma, ir lasīšana balsī. Vai tā būtu grāmata pirms gulētiešanas, vai jaunāko ziņu apskats internetā – lasi skaļi sev priekšā, piedomājot pie enerģiskas tonalitāšu maiņas, un savu runu ieraksti. Pēc tam ierakstu noklausies un izanalizē savas kļūdas. Šādā veidā ar vienu līdz diviem treniņiem nedēļā ir iespējams pāris mēnešu laikā ievērojami uzlabot savas runas izteiksmīgumu.

Trenēt improvizāciju

Improvizēšana nav tikai profesionālu aktieru un stand-up komiķu īpašais talants – arī to ir iespējams uztrenēt. Kādā veidā? Diezgan elementāri – ikdienas gaitās, proti, visur, kur ir cilvēki, mēģini iziet ārpus vispārpieņemtajām uzvedības un komunikācijas normām. Lielveikalā, automazgātuvē, sabiedriskajā transportā – jokojies ar drūmajām sejām un koķetē ar pārdevējiem. Tas ļoti uztrenē tikt galā ar sajūtu "Ko gan par mani padomās?". Pārvarot šo biklumu, tu saproti, ka nekas slikts ar tevi nenotiks.

"Man ir konkrēts piemērs no manas pieredzes ar ceļu policiju. No rīta mani aptur un inspektors vaicā, kā man ir ar alkoholu. Es saku, ka man garšo. Tajā brīdī policista seja, protams, pārvēršas un viņš prasa, vai esmu dzēris. Atbildu, ka no rītiem nedzeru. Protams, ka nācās pūst trubiņā, bet tā kā dzēris nebiju, tad arī bez bailēm varēju šādi jokot," atklāj Priede.

Ņemt piemēru no citiem

Ja uzreiz ķerties vērsim pie ragiem pašam tomēr ir bail, tad iedvesmai un drosmei pirms tam lieti noder pavērot, kā ar publisku uzstāšanos tiek galā citi. "Paskatīties, piemēram, TED vai TEDx runu ar tūkstošiem vai pat miljoniem skatījumu. Kaut kāda iemesla dēļ taču tā ir izpelnījusies tik lielu popularitāti. Paskaties un paanalizē, ko šis runātājs dara, kā izmanto humoru, kā uzsāk un kā pabeidz savu runu," iesaka Priede.

Protams, katrs gadījums ir jāskata individuāli un nevar akli nokopēt pilnīgi visu. Ja kādam auditoriju piesaistīt izdodas ar apelsīnu žonglēšanu, jodelēšanu vai līnijdejām, tas nebūt nenozīmē, ka tas ir jādara visiem. Vienkārši rūpīgi klausies un skaties, domā līdzi un mēģini saprast, kas ir iemesli, kāpēc tev šis runātājs liekas patīkams, kāpēc tas notur tavu uzmanību. Iesākumā aizņemies no viņa vienu elementu, paeeksperimentē un paskaties, kā auditorija uz to reaģē.

Mīlēt savu auditoriju

Mīlēt savu auditoriju nozīmē iekāpt tās kurpēs, kā arī nenomocīt ar pārlieku intensīviem un ar tekstu pārblīvētiem slaidiem. Vizuālā prezentācija ir vien palīgelements tavai runai, kas būs viens no elementiem, kāpēc tava uzstāšanās paliks vai arī nepaliks atmiņā.

"Nepaļaujies, ka ekrāns pārdos ideju – tā nebūs! Ja cilvēks tevī no tiesas klausīsies, viņš nespēs lasīt. Ja lasīs, tad nedzirdēs, ko tu saki. Tipiska slimība, ko esmu novērojis korporatīvajās prezentācijās, ir daudz teksta. Īpaši raksturīgi tas ir juristiem, auditoriem, pedagogiem u.c. speciālistiem. Protams, ar izņēmumiem. Par savu prezentāciju vienmēr ir jādomā arī kā klausītājam un skatītājam, proti, kā un vai es pats savu uzstāšanos uztvertu," skaidro Priede.

Sākums un beigas

"Mana pieredze rāda, ka prezentācijas sākums un beigas ir visbiežākie klupšanas akmeņi. Vidusdaļa ar argumentu, faktu un informācijas izklāstu parasti ir laba. Mani sauc tā un tā, liels prieks jūs redzēt tik kuplā skaitā, šodien mēģināšu jums izstāstīt par to un to – dzirdēts tūkstošiem reižu! Ja tu jau sākumā vari klausītājam nodemonstrēt, ka tavai runai būs pievienotā vērtība, tad iespējamība, ka cilvēki to noklausīsies un arīdzan sadzirdēs, ir krietni vien lielāka. "Noklausoties manu uzstāšanos par ēšanas paradumiem vidusskolā, jūs iegūsiet vērtīgas atziņas, kā runāt ar savu pusaudzi mājās," kā veiksmīgu un tajā pašā laikā ļoti vienkāršu ievada piemēru min prezentēšanas prasmju treneris.

Savukārt biežākā kļūda, ko cilvēki pieļauj prezentācijas beigās, ir minstināšanās. "Aizklikšķina līdz pēdējam slaidam, paskatās paši uz savu prezentāciju, pēc tam uz auditoriju, parausta plecus un nosaka: "Nu, kaut kā tā... Tas no manas puses arī viss! Varbūt ir kādi jautājumi?" Un vienīgais jautājums, kas man šajā brīdī rodas, ir: "Vai tu nezināji, ka tavai prezentācijai būs arī beigas?!""

Prezentācijas nobeigums, protams, ir atkarīgs no temata, auditorijas un konteksta, taču pēdējiem teikumiem ir ļoti liela nozīme – tiem ir jābūt rosinošiem. Klasiskais slaids ar tekstu "Paldies par uzmanību!" nav nepareizi, taču tas neaicina uz aktīvu rīcību – domāt, savās pārdomās dalīties un rīkoties. "Esi gandarīts par savu prezentāciju! Aicini savu auditoriju uz darbību. Uzliec uz slaida kādu ironisku attēlu vai slavena cilvēka citātu. Tas nekas, ka tā ir klišeja – tas būs jaudīgāk, nekā vienkārši stāvēt un plātīt rokas!" rezumē Priede.

Vairāk informāciju par publiskās runas konferenci "uz: RUNA", tās programmu un lektoriem meklē šeit.