Meitenēm no 12 gadu vecuma sāk apmaksāt plašāka spektra vakcīnu pret CPV  (1)

Jau gandrīz 10 gadus Latvijā valsts apmaksā 12 gadus vecu meiteņu vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV). Līdz šim valsts apmaksāja vakcīnu pret diviem augsta riska onkogēniem CPV tipiem ( 16. un 18.). Vakcinācija pret CPV ir iekļauta Latvijas Onkoloģijas plānā, kā viena no svarīgākajām vēža profilaksēm. Turklāt 9-valentā jeb 9 tipu vakcīna pasargā no septiņiem augsta riska onkogēnajiem tipiem (16., 18., 31., 33., 45., 52. un 58. ), kas izraisa ne tikai dzemdes kakla priekšvēža saslimšanas un vēzi, bet arī no citiem CPV izraisītajiem vēžu veidiem (maksts, vulvas, anālā (tūpļa) kanāla, galvas un kakla), un sniedz aizsardzību pret labdabīgiem CPV tipiem 6. un 11., kas var izraisīt dzimumorgānu kārpas un elpceļu papillomatozi.

Balstoties uz pētījumos sniegtajiem datiem un citu Eiropas un pasaules valstu pieredzi, kas jau daudzus gadus apmaksā tieši 9-valento CPV vakcīnu, no šī gada janvāra arī Latvija bezmaksas vakcīnu grozā ir iekļāvusi 9-valento CPV vakcīnu.

"Esmu ļoti priecīgs, ka beidzot arī Latvijā tiek kompensēta šobrīd labākā vakcīna pret CPV. Tas ir nozīmīgs ieguldījums profilaksē, kuru vecākiem vajadzētu izmantot. Daļa vecāku baidās par vakcīnas drošību un lietderību, taču es cenšos viņus pārliecināt par labu vakcinācijai. Visi pētījumi ir apstiprinājuši, ka šī ir viena no visdrošākajām vakcīnām, un tai nav nekādu blakņu nedz attiecībā uz meiteņu auglību, nedz veselību kopumā. Savukārt atbildot tiem, kuri uzskata, ka viņu bērns ar CPV dzīves laikā nesaskarsies, es minu faktu, ka šis vīruss ir atbildīgs ne vien par dzemdes kakla vēzi, bet par katru 20. ļaundabīgo audzēju pasaulē, turklāt CPV var izraisīt arī ļoti nepatīkamas labdabīgas saslimšanas, kā, piemēram, dzimumorgānu kārpas," viedokli pauž ģimenes ārsts Ainis Dzalbs. Dr. Dzalbs arī norāda, ka viņa ārsta praksē vakcinētas aptuveni 90 procentu attiecīgās vecumgrupas meiteņu. "Ja valsts atradīs finansējumu, nākotnē noteikti vajadzētu vakcinēt arī zēnus, jo arī viņi var saslimt ar kādu no šī vīrusa izraisītajām slimībām," tā Dzalbs.

Savukārt Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa norāda, ka Slimību Profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka vakcinēto meiteņu skaits pēdējos gados pieaug – 2017. gadā vakcinētas bija ap 44 procentiem meiteņu, 2018. gadā ap 48 procentiem, bet 2019. gada pirmajos sešos mēnešos 61,5 procenti meiteņu. Vija veisa uzskata, ka tas atspoguļo pozitīvu tendenci. "Taču, lai efektīvi mazinātu dzemdes kakla vēža biežumu, nepieciešama vismaz 90% vakcinācijas aptvere. Turklāt svarīga ne tikai vakcinācija, bet arī pietiekami augsta atsaucība dzemdes kakla vēža skrīningam, kas 2019. gada pirmajos sešos mēnešos bija vien 46 procenti (SPKC dati)," tā Veisa. "Ir virkne ļaundabīgu saslimšanu, kuru riskus ir grūti novērst, taču dzemdes kakla vēzis varētu būt gandrīz pilnībā izskaužams, ja vien sievietes Latvijā vakcinētos pret CPV un piedalītos dzemdes kakla vēža skrīninga programmā. Manuprāt, tas ir katra cilvēka pienākums, gan pret sevi, gan saviem bērniem un tuvākajiem," uzsver Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente.

"Ņemot vērā, ka no šī gada Latvijā ir pieejama polivalentā cilvēka papilomas vīrusa vakcīna, kas savu efektivitāti jau ir pierādījusi citviet pasaulē, es aicinu meitenes un sievietes izmantot iespēju un vakcinēties. Mēs kā onkologi uz šo vakcīnu skatāmies kā uz ļoti perspektīvu, kas nākotnē būtu indicējama ne vien dzemdes kakla vēža profilaksē, bet arī citu CPV vīrusa izraisītu audzēju profilaksē, piemēram, riska grupai, kas var saslimt ar anālā kanāla vēzi vai mutes un rīkles dobuma vēzi. Domāju, ka ar laiku vakcīnas indikācijas paplašināsies, un vakcinēti tiks arī vīrieši," norāda Latvijas Onkologu asociācijas prezidents Jānis Eglītis.

"CPV ierosinātās slimības skar gan meitenes un sievietes, gan zēnus un vīriešus, atšķiras tikai lokalizācijas, tāpēc vakcinēties vajadzētu abiem dzimumiem. Arvien vairāk pasaules valstu izvēlas vakcinēt arī zēnus, jo arī viņi var inficēties paši un inficēt citus, kā arī saslimt, piemēram, ar CPV izraisītu mutes dobuma un rīkles vēzi, anālās atveres un dzimumorgānu vēzi, kuram nav skrīninga un kuru nav iespējams diagnosticēt pirmsvēža izmaiņu stadijā," skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja un bērnu infektoloģe Dace Zavadska.

"Kaut arī šobrīd Latvijā 9-valentā CPV vakcīna tiek apmaksāta tikai meitenēm no 12 līdz 18 gadiem un tiek rekomendēta pirms dzimumattiecību uzsākšanas, tas nenozīmē, ka vakcinācija nav svarīga arī pēc 18 gadu vecuma. Intīmais ceļš ir biežākais, bet ne vienīgais veids, kā inficēties ar CPV. Šo vīrusu var iegūt arī āda-āda un āda-gļotāda ceļā," norāda infektoloģe. Zavadska arī piebilst, ka arī tad, ja cilvēks jau ir inficēts ar kādu CPV tipu, vakcinācija ir vēlama, jo var viņu pasargāt no citiem šī vīrusa tipiem. "Jāpiebilst arī tas, ka imūnās atbildes reakcija, ko izraisa dabīgā infekcija, ir ļoti vāja un nenodrošina aizsardzību pret atkārtotu inficēšanos, savukārt vakcinācija rada tādus antivielu līmeņus pret onkogēnajiem HPV tipiem, kas ir būtiski augstāki un ilgnoturīgāki par dabīgo infekciju," tā BKUS vakcinācijas centra vadītāja.

Ārsti un pacienti, kuri vēlas iegūt vairāk informācijas par CPV vakcīnu, aicināti ieskatīties Slimību Profilakses un kontroles centra mājaslapā un Bērnu Klīniskās Universitātes slimnīcas mājaslapā.