Šokolādi pirms uzstāšanās labāk neēst. Kā sagatavoties izcilai runai  (5)

Tuvojoties publiskās uzstāšanās praktiskajai konferencei "uz:RUNA", piedāvājam iepazīties ar runas treneres Kristas Vāveres ieteikumiem, kas jāņem vērā, gatavojot savu uzstāšanos vai prezentāciju.

Sākot gatavot runu, runas trenere iesaka uzzināt pēc iespējas vairāk par auditoriju. "Bieži, gatavojoties runai, pavadām daudz laika domās par sevi – kas mums ir saturiski svarīgs, kā jutīsimies runājot, vai uztrauksimies. Šie jautājumi ir nozīmīgi, taču tikpat svarīgi ir domāt par to, kam runāsim un kas šai auditorijai ir svarīgi, kā mūsu sakāmais ietekmēs šos cilvēkus." Vāvere iesaka noskaidrot gan auditorijas vecumu un nodarbošanos, gan arī priekšzināšanas par konkrēto tematu. "Ja klausītāji kaut ko jau zina par šo tematu, – ko viņi par to domā, varbūt viņiem jau ir viedoklis," tā runas trenere.

Ķeroties klāt satura veidošanai, Vāvere neiesaka pilnībā uzrakstīt runu un pēcāk "iekalt" no galvas. Speciāliste uzsver nepieciešamību ļoti labi zināt savu mērķi, pierakstīt galvenās tēzes un zināt, kā tās pamatosim, taču pilnu domu un teikumus atļauties veidot publikas priekšā: "Zinu, ka ir cilvēki, kuriem ir svarīgi runāt un gatavoties precīzi, – viņi mēdz runu uzrakstīt vārds vārdā un mācīties no galvas. Ja tas viņiem palīdz, tad tas ir labākais veids, kā gatavoties, tieši šiem cilvēkiem. Pārējiem iesaku sagatavot runas saturisko skeletu un vairākas reizes pilnu tekstu norunāt skaļā balsī, nemācoties no galvas precīzu tekstu."

Daudziem cilvēkiem uzstāšanās laikā stress gūst virsroku. Kā skaidro Vāvere, ja cilvēks cenšas norunāt tekstu pilnīgi identiski tam, kā ir sagatavojis uz lapas, aizmirstot vienu vārdu, pastāv risks apjukt un aizmirst tekstu pilnībā. Ja cilvēks iepriekš uzstājoties ir piedzīvojis domas pārrāvumu, speciāliste iesaka sagatavot piezīmes, kurās ieskatīties. "Ir vērts kritiski izturēties pret nostādni – labi runā tikai bez piezīmēm," uzskata Vāvere. "Pārskatāmi noformētas piezīmes uz nelielas papīra lapas – tas ir pilnībā pieņemami. Labāk runāt šādi, nekā haotiski maldīties bez piezīmēm."

Runas trenere arī teic, ka ir ļoti vērtīgi savu runu pirms uzstāšanās no sākuma līdz beigām vairākas reizes skaļi norunāt. Tā var sajust vietas, kurās mēdzam aizklīst vai pazust savā domā. Lai gan bieži pierasts runas izmēģināt pie spoguļa, Vāvere norāda, ka, strādājot ar saturu, attēls nereti ir nevis palīgs, bet traucēklis.

Runājot par gatavošanos, Vāvere uzsver informatīvā posma nozīmi: "Man pašai patīk gatavoties ilgi. Man ir mape, kurā vācu materiālus, kas šķiet interesanti un noderīgi runas tematam. Tajā krāju arī tādu informāciju, par kuru zinu, ka neizmantošu, taču, liekot saturu kopā, no šī materiāla var rasties kāda ideja. Tātad vispirms vācu visu, kas varētu attiekties uz runas saturu, pēc tam – atsijāju lieko daļu. Tas ir svarīgs solis, lai veidotu precīzu, viegli uztveramu tekstu. Viss, kas novērš uzmanību no galvenā, jāatmet."

Runas speciāliste skaidro, ka nākamais posms saistīts ar runas pasniegšanu auditorijai atbilstošā veidā jeb – kā sakāmo izklāstīt interesanti. Runāt interesanti ir svarīgi auditorijas uzmanības noturēšanas nolūkos, taču Vāvere uzsver nepieciešamību arī pašam būt ieinteresētam un atrast iemeslu, kāpēc gribas par šo jautājumu izteikties. "Kas būs tas "garšīgais" manā runā? Reizēm ir svarīgi vienkārši runāt par konkrēto tēmu, bet reizēm runātājam pašam vajag sev mīļu, foršu vietu savā tekstā, kuru noteikti gribas izstāstīt publikai."

"Uz savu runu ir jāskatās kritiski," teic Vāvere, piebilstot, ka jāsāk ar jautājumu – ja es pats/pati to klausītos, man būtu interesanti? Ideālā pasaulē, kurā pietiek laika, lai darītu tā, kā vajag, runu vajadzētu norunāt kādam klausītājam un uzzināt, vai viņam tā šķita saistoša. "Runu interesantāku var padarīt kāds citāts, stāsts, piemērs, pārsteigums. Ja izmantojat slaidus – attēls." Nav vienas pareizas metodes vai brīnumlīdzekļa, kas runu padarīs interesantu. Izvēli nosaka runātāja stils. "Reizēm padomdevēju un atbalstītāju metodes un ieteikumi neder. Ja nejūtam tās kā savējās, iespaids būs samākslots, un arī pats runātājs nejutīsies labi."

Tāpat Vāvere norāda, ka runātājam jādomā par atmosfēru, kādu viņš grib radīt. "Kad zinām, kādu atmosfēru vēlamies veidot, ir vērts domāt, kā to panākt, ar kādu attieksmi ir jārunā, lai tieši šāda gaisotne rastos."

Runām mēdz būt dažāda uzbūve, taču nozīme ir arī apstākļiem un mērķim, piemēram, vai tā ir lietišķa, motivējoša, informatīva vai cildinoša runa. "Tiem, kas daudz runā, ir svarīgi atrast veidu, kā saglabāt svaigumu, pārlieku neatkārtojoties. Ja auditorija runātāju labi pazīst un zina, kā runātājs kaut ko saka parasti un kā teiks arī šoreiz, kļūs garlaicīgi. Tāpēc tad, kad savs runas stils ir attīstīts, ir vērts to dažādot." Eksperte arī uzsver – uzstājoties konferencēs, kur ir daudz runātāju, vērtīgi pirms tam noskaidrot iepriekšējā viedokļa paudēja stilu, lai neatkārtotu tos pašus "lipīgos" paņēmienus, kuri, pārlieku bieži lietoti, kļūst par klišeju, nevis interesantu elementu.

Runājot par zīmīgiem un spēcīgiem paņēmieniem, kas runās tiek izmantoti, Vāvere atceras runu, kas reiz sacīta Amerikā, protestējot pret ieroču pieejamību. "Runātāja teica sešu minūšu runu, un lielāko daļu no tām viņa pavadīja klusējot. Tas bija ārkārtīgi neparasti. Ir grūti iedomāties citu situāciju, kur tas būtu bijis tik spēcīgi, bet viņas mērķis bija parādīt, cik īsā laikā padsmit cilvēku ir zaudējuši dzīvību ieroču pieejamības dēļ."

Runas vingrinājumi – šo vārdu savienojumu bieži vien var dzirdēt saistībā ar prezentācijām un runas prasmēm. Vāvere teic, ka runas vingrinājumus pirms uzstāšanās nepieciešams veikt, ja plānota runāšana lielas auditorijas priekšā, ja jāuzrunā maza, bet svarīga auditorija, ja tiek vadītas telefonkonferences, kā arī tad, ja cilvēks zina, ka uztraukumā viņam mēdz sastingt sejas muskuļi.

Viens no vingrinājumiem ir pavisam vienkāršs – skaļa un izteiksmīga teksta lasīšana mājas apstākļos. "Tā nav tikai dikcijas uzlabošanas metode," tā speciāliste. "Tā noderēs arī tiem, kuri zina, ka viņu runas stils ir diezgan monotons. Ja šiem cilvēkiem ir jāsaka runa, kurā svarīgi nodot arī savu emocionālo sajūtu, ar monotonu runas veidu to var būt grūti izpaust." Vāvere turpina, sakot, ka labs variants ir lasīt priekšā bērniem, jo tā ir ļoti prasīga auditorija: "Ja pasaku lasīsi kā avīzi, viņi nebūs apmierināti."

Otrs runas treneres ieteiktais vingrinājums ir "mēles apļošana", kas palīdz mutes, lūpu un mēles iekustināšanai. "Mēle ir jāliek starp zobiem un lūpām. Muti turot ciet, mēle jāapļo uz vienu vai otru pusi. Kad mēle kļūst smagnēja, grūti apļojama, dažas sekundes var atpūsties un tad apļot uz otru pusi." Šo dikcijas uzlabošanas vingrinājumu Vāvere sauc par labāko, jo tas prasa tikai dažas sekundes, bet uzlabo to, kā cilvēks "skan". "Labprāt iesaku Antonijas Apeles grāmatu "Prasme runāt publiski", kurā aprakstīti vairāki vingrinājumi dikcijas uzlabošanai."

Kā skaidro speciāliste, pirms runāšanas nevajadzētu ieturēt sātīgu maltīti, jo arī tas var ietekmēt spēju uzstāties labi un pārliecinoši. "Ar šokolādi un kafiju jābūt uzmanīgiem. Daudziem stresa ietekmē mute kļūst sausa. Kafija un šokolāde to vēl vairāk pastiprinās." Nevajadzētu ēst arī riekstus, jebkādu cietu pārtiku, kura var ieķerties rīklē, izraisot klepu.

Lai arī cik labi cilvēks nebūtu sagatavojies, runas speciāliste norāda – vienmēr jābūt gatavam, ka viss nenotiks, kā gribētos. "Kaut kas sajuks, kaut kas nestrādās, kaut ko aizmirsīsim. Jābūt gatavam pielāgoties situācijai, un to vieglāk būs izdarīt, ja labi zināsim, ko, kam un kāpēc gribam pateikt, tātad – ja būsim sagatavojušies."

Publiskās uzstāšanās praktiskā konference "uz:RUNA" notiks 2. martā no pulksten 9 līdz 17 Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā, Mūkusalas ielā 3.

Konference notiks divās daļās. Pirmajā daļā publiskās runas praktiķi – Latvijas Radio programmu vadītāja un ilggadējā runas pedagoģe Arita Grīnberga, aktieris un uzņēmējs Juris Žagars, runas trenere Krista Vāvere, cilvēka jaudas trenere Laura Dennler, prezentēšanas prasmju treneris Oskars Priede – sniegs ieskatu, kas ar mums notiek uzstāšanās laikā un kā izveidot pēc iespējas efektīvāku uzstāšanos.

Otrajā daļā notiks meistarklases, kurās mazākā cilvēku grupā dalībniekiem būs iespēja trenēties un dziļāk izzināt kādu no publiskās runas aspektiem. Meistarklases vadīs prezentāciju eksperts Kristaps Pētersons, komunikācijas arhitekte Ilze Rassa, "Intelekta attīstības centra" vadītājs Oskars Grīslis, Latvijas Kultūras akadēmijas docente Ruta Vītiņa, radošās apvienības "Spiediens" producents un profesionāls autosportists Krišjānis Caune un citi.

Detalizēta informācija par publiskās uzstāšanās praktisko konferenci "uz:RUNA" un biļešu iegādi: www.uzruna.lv.