Dzer, jo slikta dzīve un stress. Bērni zaļā pūķa varā

Kā pamanīt pirmos simptomus, un kādēļ alkohols ir kaitīgs

Kā norāda VM speciālisti, alkohols kā toksīns kaitē organismam kopumā. Pat niecīgas alkohola devas ietekmē:

• mainās galvenie dzīvības funkciju rādītāji;
• zūd psihiskā līdzsvarotība, spēja spriest un izvērtēt;
• samazinās situācijas novērtēšanas spēja;
• pazeminās paškontrole;
• parādās tieksme pārvērtēt savas spējas;
• tiek traucēta kustību koordinācija un automātiskums;
• zūd spēja noteikt attālumus;
• samazinās redzes asums;
• pavājinās dzirde;
• palielinās ēstgriba;
• samazinās pretestība infekcijas slimībām;
• pastiprinās dzimumtieksme, bet seksuālo attiecību kvalitāte samazinās.

Arī narkoloģe akcentē, ka alkohols atstāj ietekmi uz visu organismu, jo tas nokļūst visās šūnās. "Nākamajā dienā pēc alkohola lietošanas ir grūti – nevar koncentrēties mācībām, ir nogurums, gribas gulēt, organisms ir iztērējis ļoti daudz iekšējo resursu – tam nepieciešams ilgs laiks, lai atjaunotos," norāda Jēkabsone. Runājot gan par alkohola, gan narkotisko vielu lietošanu, – paaugstinās arī traumatisma risks, ietekme ir arī uz reproduktīvo sistēmu, īpaši meitenēm, kurām olšūnu olnīcās ir tik, cik ir no pašas dzimšanas, un jebkurš kaitīgs faktors var ietekmēt, vai nākotnē vispār izdosies dzemdēt bērnu un vai viņš būs vesels. Tāpat alkohola lietošanas laikā tiek novēroti sirdsdarbības ritma traucējumi. Nereti jaunieši alkoholu lieto kopā ar enerģijas dzērieniem, kas sirdij rada milzu slodzi un ir liels risks. Narkoloģe uzsver, ka alkohola lietošana rada gan tūlītējas sekas, gan nākotnes perspektīvā, ja to lieto pārmērīgi, lai gan jebkura lietošana ir ceļš uz atkarību...

VM Komunikācijas daļas vadītājs Oskars Šneiders norāda, ka pārmērīga alkohola lietošana ir cēlonis mirstībai no akūtām un hroniskām alkohola izraisītām slimībām, galvenokārt tās ir sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiskās saslimšanas, aknu ciroze, kā arī tīšas un netīšas alkohola lietošanas izraisītas traumas. Alkohola lietošana ir būtisks riska faktors mirstībai no ārējās iedarbības sekām – noslīkšanas, pašnāvības, transporta negadījuma, slepkavības, saindēšanās ar alkoholu un ķīmiskām vielām, no kritiena, no mehānisku spēku iedarbības, no pakļaušanas dūmu, uguns un liesmu iedarbībai u. c. Atbilstoši Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzes datiem 2017. gadā, vērtējot saslimšanas, kas tieši saistītas ar alkohola lietošanu, tika reģistrēti 648 mirušie jeb 33,4 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju (2016. gadā – attiecīgi 34,6 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju).