Mobings kā 'dabiskā atlase' – sociālajos tīklos satraukums par #Neklusē kampaņas vēstījumu  (8)

Ziņa papildināta pulksten 16.55 ar #Neklusē pārstāvju komentāru.

Sociālā kampaņa #Neklusē aktivitātes ar mobinga stāstiem uzsāka šī gada janvārī un starp informatīvajiem un satura veidošanas atbalstītājiem ir ne vien mediji, bet arī valsts iestādes. Projekta mājaslapā sadarbības partneru sarakstā redzama Valsts policija, Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija (VBTAI) un Veselības ministrija (VM). Kas ir zīmīgi – janvāra beigās Izglītības un zinātnes ministrija, VM un Labklājības ministrija informēja par saviem nodomiem vienoties kopīgai sadarbībai, lai mazinātu mobingu skolās.

#Neklusē sociālajos tīklos pārpublicētajā stāstā, kura autore Evija Čeprova sevi sauc par socionikas konsultanti, var lasīt, ka "jebkuram cilvēkam augšanas procesā ir jāpiedzīvo gan zināmas grūtības, jāiekuļas nepatikšanās, jāiemācās par sevi pastāvēt, neiespaidoties", bet teksta turpinājumā lasāms, ka "nedomāju, ka ir pareizi mesties aizstāvēt visus nevarīgos un norobežot viņus no nepatīkamajām dzīves situācijām". Ieraksta autore mobingu pielīdzina Jāņa Poruka stāstā "Kauja pie Knipskas" atspoguļotajam, rakstot, ka vienmēr būs kāds Cibiņš un Buņģis.

Šādi apgalvojumi gan kontrastē ar sociālās kampaņas vēstījumu, ka ikvienam mobinga upurim ir jāpalīdz. Tāpat ieraksta turpinājumā arī lasāms, ka mobings ir "dabiskā atlase, izdzīvošanas skola", "kāds salūzt un izstājas", bet "sūdzambībeles nevienam nepatīk". Sociālo tīklu lietotājos šāda pieredzes stāsta pārpublicēšana raisījusi neizpratni, jo tas vairāk vedina uz to, ka bērnam, kas cieš no mobinga, par to ir jāklusē, jābeidz gausties un jādzīvo tālāk – kas ir tiešā pretstatā ar #Neklusē sludināto principu.

Savukārt intervijā ar vienu no #Neklusē kampaņas sejām – Lindu Samsonovu – sieviete, stāstot par savu mobinga pieredzi no otras jeb pāridarītāja puses, bilst, ka pāridarījumi bijuši "dzīves skolas" sastāvdaļa. Par savu upuri Samsonova izteikusies, ka meitenei tas "arī kaut ko ir devis", bet pati apjautusi savas spējas vadīt cilvēkus. Turklāt Samsonova bērnus, kas vairākkārt tiek apcelti, raksturo šādiem vārdiem: "Kāpēc šim bērnam nav pašpārliecinātības aizstāvēt sevi? Kāpēc viņš ļaujas, ka uzbrūk?" Pēc ažiotāžas par Samsonovas izteikumiem intervijā viņa savos sociālajos tīklos vēsta, ka ar meiteni, kuru savulaik apcēlusi, esot visu izrunājusi un viņai atvainojusies. Uz šādu situācijas risinājumu viņu rosinājuši arī #Neklusē kampaņas pārstāvji.

Veselības ministrijas sabiedrisko attiecību pārstāvis Oskars Šneiders norāda, ka VM nav iesaistīta tieši kampaņas īstenošanā. "Ministrija arī neatbalsta konkrētos kampaņas komunikācijas materiālus, tādēļ vērsīsimies pie kampaņas autoriem ar aicinājumu tos izņemt un veidot apzinātāku komunikāciju," par diskusijas raisījušo ierakstu saka VM pārstāvis.

"Inspekcija neatbalsta nekāda veida mobingu un tā attaisnošanu," portālam "Delfi" norāda Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) Ģimeņu ar bērniem departamenta direktore Amanda Vēja, jautāta, kā viņas pārstāvētā iestāde kā projekta #Neklusē sadarbības partneri vērtē asas diskusijas un arī sašutumu raisījušo ierakstu.

"Minētais ieraksts ir ļoti diskutabls un, piemēram, mobinga salīdzināšana ar dabisko atlasi pilnīgi noteikti ir nepieņemama. Tajā pašā laikā secinājums, ka ar pāridarīšanu nedrīkst samierināties un ir aktīvi jādarbojas, lai to pārtrauktu, ir pareizs un atbalstāms," tā Vēja.

Vēja paskaidro, ka noteikti jāņem vērā, ka ierakstā atrodamais viedoklis nāk no trešās personas, nevis no pašiem projekta veidotājiem, tā kā viņi aicinājuši cilvēkus dalīties ar savu pieredzi, ne tikai kā cietušajiem, bet arī pāridarītājiem. "Cits jautājums, vai visi viedokļi šāda projekta ietvaros ir akceptējami un nekritiski publiskojami – te rūpīgi jāizvērtē, kāds no katra viedokļa būs ieguvums un vai tas atsvērs iespējamo kaitējumu projektam kopumā," piebilst VBTAI pārstāve.

Šajā projektā inspekcija kā sadarbības partneri sadarbojoties informācijas apmaiņā, izglītojošo materiālu izstrādē un psiholoģiskās palīdzības sniegšanā bērniem, un ļoti augstu vērtējot līdz šim paveikto un nākotnes ieceres. "Mēs ļoti ceram, ka projekta ļaudis izdarīs pareizos secinājumus un turpmāko projekta darbību šādas kļūdas neapdraudēs," norāda Vēja.

Sazinoties ar vienu no kampaņas līdzautorēm, Mariku Andžāni, viņa portālam "Delfi" pastāstīja, ka tuvākajā laikā #Neklusē kampaņai notiks krīzes komunikācijas tikšanās, lai vienotos par turpmāko kampaņas virzību un saskaņotu saturu, kas nonāks publiskajā vidē. "Jā, mēs atzīstam, ka ar vienu no ziņām mums nevajadzēja dalīties, kas bija "Facebook", mēs to arī esam izņēmuši," sarunā atklāj #Neklusē pārstāve. Plašāku komentāru par radušos situāciju Andžāne gan sola sniegt līdz ceturtdienai, lai vienotos ar psihologu par komentāru par sociālajos tīklos radušos situāciju, mobingu un visām mobingā iesaistītajām pusēm un to izprašanu, lai mobingu risinātu un preventīvi novērstu..

"Sociālais projekts #Neklusē izveidots ar mērķi mazināt mobinga problēmu Latvijas skolās. Pirmais solis ikvienas problēmas risināšanā ir to atpazīt un atzīt. Tāpēc, lai parādītu problēmas mērogu, aicinājām pieaugušos iesaistīties un dalīties ar saviem pieredzes stāstiem," norāda kampaņas pārstāvji. Mobingā ir iesaistītas trīs puses – gan tie, kuri no tā cietuši, gan arī tie, kuri darījuši pāri, gan tie, kas vērojuši. Un problēmu var risināt tikai iesaistot visas puses.

"Mēs nevaram ignorēt pāridarītāju stāstus, tāpēc izvēlamies ar tiem dalīties. Vēlamies uzsvērt to, ka nekādā ziņā neatbalstām un neattaisnojam apcēlēju rīcību, bet vēlamies runāt par šo kā mobingā iesaistīto pusi, kam arī bieži nepieciešams sniegt palīdzību, lai uzvedību un izpratni mainītu. Visbeidzot – vēlamies, lai šāda publiska diskusija iedrošina dalīties ar savu pieredzi un risinājumiem, pat ja tā nav patīkama vai sociāli pieņemama, un neatņem cilvēkiem drosmi. Jo nerunāt par kādu problēmu, šajā gadījumā, mobingu, nozīmē arī neatzīt tās esamību un to nerisināt. Ticam, ka, lai risinātu mobinga problēmu Latvijā, svarīgākais nav runāt par pareiziem vai nepareiziem risinājumiem, bet runāt par tiem vispār," situāciju komentē #Neklusē komanda.

"Atzīstam savu kļūdu, pārpublicējot #Neklusē "Facebook" lapā Evijas Čeprovas pieredzes stāstu, kuras novērojumiem vai atziņām par mobingu nepiekrītam. To esam dzēsuši, un atvainojamies tiem, kuru tas aizskāris," tā kampaņas pārstāvji.