Gandrīz puse (42,7 procenti) matemātikas skolotāju atzinuši, ka nepieciešamas plašākas profesionālās pilnveides iespējas, kas ļautu uzlabot gan viņu pašu, gan skolēnu sniegumu eksāmenos. 57,3 procenti norādījuši, ka profesionālā pilnveide tiek nodrošināta, liecina Neatkarīgās izglītības biedrības aptauja, kas tika rīkota ar mērķi noskaidrot pedagogu viedokli un ieteikumus, kā uzlabot skolēnu sniegumu eksāmenos.
Aptauja arī parāda, ka 55 procenti pedagogu ir gatavi iesaistīties metodisko materiālu izstrādē, bet 51,8 procenti – veicināt citu skolotāju profesionālo izaugsmi.
Reaģējot uz skolēnu vājajiem rezultātiem centralizētajos eksāmenos matemātikā, kas turpināja kristies arī pērn, sasniedzot zemāko rādītāju pēdējā desmitgadē, biedrība, diskutējot ar Valsts izglītības un satura centru, izstrādāja vairākus priekšlikumus rezultātu uzlabošanai, tostarp pedagogu aptauju.
Veiktā aptauja apliecina, ka nepieciešami uzlabojumi metodiskajos materiālos – tikai 61,4 procenti pedagogu atzinuši, ka ar pieejamajiem metodiskajiem materiāliem ir pietiekami, lai varētu kvalitatīvi sagatavoties stundām. Līdztekus tam 74,1 procents pedagogu norādīja, ka pieejamo metodisko materiālu kvalitāte ir laba. Tāpat aptauja atspoguļoja, ka lielākās problēmas ir tieši ar materiāliem augstākā līmeņa uzdevumiem – 63,2 procenti pedagogu norādījuši, ka augstākā līmeņa izziņas uzdevumiem trūkst metodisko materiālu.
"Analizējot atvērtos jautājumus, varam secināt, ka daļa pedagogu nav apmierināti ar esošo kursu kvalitāti, norādot, ka tie bieži ir vispārīgi un nav paredzēti konkrētu priekšmetu skolotājiem. Atsevišķi pedagogi norādījuši, ka kursos esot jāveic "bezjēdzīgas aktivitātes". Iespējams, kursi tiešām bijuši nekvalitatīvi vai arī skolotāji nav izpratuši konkrēto aktivitāšu nozīmi. Skolotāji atzīst, ka nepieciešami kursi par konkrētu matemātikas tēmu mācīšanu gan pamatskolā, gan vidusskolā," stāsta Neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, Limbažu novada ģimnāzijas direktore, pedagoģe Gunta Lāce.
Aptaujas laikā pedagogiem tika uzdoti arī atvērtā tipa jautājumi, kuros bija iespējams brīvi paust savu viedokli. Apkopojot atbildes, tika secināts, ka pedagogu ieskatos viens no būtiskākajiem iemesliem, kādēļ matemātikas centralizēto eksāmenu rezultātu katru gadu pasliktinās, ir eksāmenu satura pārāk krasās atšķirības no ikdienas mācību materiāliem (22 procenti respondentu), kā arī pēctecības trūkums dažādos izglītības posmos (deviņi procenti respondentu). Būtiski, ka 15 procenti aptaujāto pedagogu norādīja – lai uzlabotu sniegumu, nepieciešama arī domāšanas un pieejas maiņa valstiskā līmenī (sabiedrības, tostarp vecāku), attieksmes maiņa pret pedagoga profesiju kopumā.
Skaidrojot to, kas būtu nepieciešams, lai sekmētu profesionālo pilnveidi, lielākā daļa pedagogu minēja iespēju vērot citu kolēģu vadītās stundas, kā arī piedalīties pieredzes apmaiņā (15 procenti respondentu). Tāpat tika norādīts, ka nepieciešams vairāk laika tālākizglītībai, kā nereti trūkst lielās darba slodzes dēļ (septiņi procenti respondentu). Jautājumā par to, kādi metodiskie materiāli vēl būtu nepieciešami, 11 procenti respondentu norādīja radošos un pētnieciskos uzdevumus katrai tēmai, tikpat daudzi pedagogi atzīmēja nepieciešamību pēc digitāliem mācību materiāliem, bet nedaudz mazāk (10 procenti) – pēc uzdevumu krājumiem vidusskolām ar dažādiem izziņas līmeņiem.
Aptaujā, ko elektroniski bija iespējams aizpildīt no pagājušā gada 15. decembra līdz šā gada 15. janvārim, piedalījās 220 matemātikas skolotāju no visas Latvijas ar darba stāžu no viena līdz 54 gadiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
