Melošana sev un citiem, pašiem nemanot, ir kļuvusi par mūsu dzīves sastāvdaļu. Neatkarīgi no tā, kāds ir melu iemesls – izbēgšana no soda, sava tēla spodrināšana vai vēlme izpatikt citiem –, tie var sagraut ne tikai tavas attiecības ar apkārtējiem, bet arī novest līdz depresijai. Taču no melošanas, līdzīgi kā no slikta ieraduma, ir iespējams atbrīvoties. Vairāk par meliem, par to, kāpēc cilvēki izvēlas teikt nepatiesību un kā kļūt atklātākam pret sevi un citiem, podkāstā “Laimes laboratorija” stāsta psihoterapeits Andris Veselovskis.
Kā stāsta psihoterapeits, melošana ir viena no centrālajām izdzīvošanas stratēģijām. "Dabā, piemēram, hameleons maina krāsu, lai varētu labāk nomedīt un paslēpties no uzbrucēja. Savukārt kāds cits dzīvnieks izliekas beigts vai uzpūšas lielāks," salīdzina psihoterapeits. "Tāpat arī cilvēkiem melošana ir ļoti izplatīta taktika, kā adaptēties un panākt savu."
Mēs varam melot ne tikai apkārtējiem, bet arī paši sev. Kā uzsver psihoterapeits, tieši pašapmāns ir viena no bīstamākajām lietām, kas var radikāli ietekmēt cilvēka dzīvi. Mēs varam melot paši sev, pat no neapzinoties, taču beigās, kad attopamies darbā, kas mums nesagādā prieku, ar partneri, kuru patiesībā nemaz nemīlam, un māju, kurā nejūtamies labi, beidzot saprotam, ka visu dzīvi esam centušies aptīt paši sevi ap pirkstu, izvēloties lietas un cilvēkus, kas būtu tie pareizie un labākie, nevis to, ko vēlamies mēs paši.
Nevar noliegt, ir gadījumi, kad meli var radīt pozitīvu efektu, taču dažkārt tie var negatīvi ietekmēt ne tikai melotāju, bet arī viņam apkārt esošos cilvēkus.
Ir situācijas, kurās mēs melojam apzināti, piemēram, lai izbēgtu no soda vai to mīkstinātu, bet ir arī tādas, kurās melojam neapzināti. Veselovskis min ikdienišķas situācijas, kurās mēs mēdzam melot gan sev, gan apkārtējiem, kā arī min iespējamos iemeslus, kāpēc cilvēks izvēlas nebūt patiess.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
