Jāmeklē cēloņi, nevis jācīnās ar sekām – kā izprast bērna nevēlēšanos mācīties

Bieži vien vecāki neapzinās, ka aiz bērna šķietamā slinkuma vai motivācijas trūkuma, izteiktām frāzēm "mani tas neinteresē" vai "kam man tas dzīvē noderēs" slēpjas pavisam cita problēma, nevis vienkārša nevēlēšanās mācīties. To, kā izprast skolēna motivācijas trūkumu mācīties, portālam "Cālis" palīdz skaidrot Pusaudžu resursu centra klīniskā psiholoģe Helēna Adejanova, kura specializējas mācību un skolu lietās, kā arī Laurenču sākumskolas sociālā pedagoģe Ilga Sirmele.

Lai izprastu motivācijas apsīkumu, jārunā ar bērnu

Nereti brīdī, kad bērna degsme mācīties apsīkst un e-klasē parādās pirmās piezīmes par neizpildītiem mājasdarbiem, neiesaistīšanos stundu darbā, kā arī atzīmes ieskaitēs augošā progresijā slīd uz leju, vecāki piesauc to, ka viņu bērns zaudējis motivāciju mācīties. Tā, protams, ir liela iespējamība, taču klīniskā psiholoģe Helēna Adejanova norāda, ka jēdziens "motivācija" skolas vecuma bērnam ir šaubīgs. Viņa praksē novērojusi, ka vecāki bieži vēršas pie speciālista ar aicinājumu "pastrādāt" ar viņu bērnu, lai atgrieztos motivācija.

Klīniskā psiholoģe skaidro, ka aiz motivācijas zuduma slēpjas citi cēloņi un nevēlēšanās mācīties ir vien galarezultāts – sekas. Cēloņi var būt dažādi – bērna nomāktība, pārliecības trūkums par savām spējām, uzmanības noturības trūkums, kas pieskaitāms kognitīvajam aspektam, – bērns ilgstoši nevar noturēt uzmanību stundā, viņš nedzird informāciju, pārbaudes darbā nespēj koncentrēt ilgstoši uzmanību. Tāpat motivāciju var sašķobīt slēptāki iemesli, piemēram, atmosfēra mājās, strīdi, konflikti, emocionālais stāvoklis – nomāktība, paaugstināta trauksme. Visu faktoru kopums noved pie tā, ka bērns nespēj parādīt savas spējas pilnvērtīgi, gūst spējām neatbilstošu (sliktu) atzīmi. "Katru reizi saņemot, piemēram, četrinieku vai zemāku atzīmi, bērns sāk veidot par sevi pārliecību, ka nav pietiekami labs skolēns vai pietiekami spēcīgs skolēns, un tādā veidā viņam arī zūd motivācija," norāda klīniskā psiholoģe Helēna Adejanova.