Vairāku ārzemju pētījumu rezultāti liecina, ka bērni, kuri skatās vardarbīgas multiplikācijas filmas, biežāk izrāda agresijas pazīmes. Kad bērns redz vardarbību kā problēmu risināšanas veidu, šī mācība paliek viņa centrālajā nervu sistēmā. Tas darbojas arī pretēji – kad prosociāla pieeja, piemēram, dalīšanās ar citiem, vēršanās pie pieaugušā pēc palīdzības vai komunikācijas izmantošana fiziska spēka vietā, nonāk bērna acīs, tad arī tas viņā saglabājas kā atbilde, uzlūkojot problēmu. Daži uzvedības modeļi ir ne tikai iemācīti, bet arī neiroloģiski fiksēti, tāpēc tos var būt grūti mainīt.
Animācijas filmās, kuru mērķauditorija ir bērni, bieži vien parādās vairāk vardarbības un brutalitātes, jau iepriekš atklājuši Aiovas Universitātes pētnieki. Piemēram, bērniem paredzētos raidījumos stundas laikā tika fiksētas 26 agresīvas vai vardarbīgas ainas, kamēr plašai auditorijai paredzētos raidījumos – 9. Turklāt, pētījumā novēroja, ka bērni verbālo agresiju, ko bija redzējuši televīzijā, vēlāk atdarināja skolā. Bērniem, kuri skatās animācijas filmas ar daudzām vardarbīgām ainām, ir nosliece uz nervozitāti. Šiem bērniem arī ir grūtības koncentrēties. Šai informācijai piekrīt arī klīniskā psiholoģe Inese Jansone: "Multenēs tā vardarbība ir pat tāda stimulējoša. Vienmēr ir kaut kāda skaņa, pastiprināta mūzika, šaušana. Tas vienmēr tiek uzsvērts ar milzīgu gaismas vai skaņas efektu. Tas var būt iemesls tam, ka bērns kļūst nervozāks."