Foto: DELFI
Elizabeta ir divarpus gadus veca, viņa vēl īsti nerunā: dažus vārdus krieviski, kaut ko angļu un franču valodā. Meitenīte ar interesi nopēta ciemiņus un tūliņ nes rādīt savas lelles. Pa kājām pinas balts špics, mamma vāra tēju, tētis aijā Elizabetas mazo brālīti. Varētu šķist – ģimenes idille. Taču Latvijas valstij Elizabeta būtībā neeksistē. Viņai nav ne pases, ne personas koda: meitene dzimusi ģimenē, kurā tēvs ir ārvalstu pilsonis, bet mamma – Latvijas nepilsone. Kā noskaidroja "Delfi", Latvijā šādā situācijā ir desmitiem ģimeņu.

Vairāk nekā divus gadus Elizabetas di Stefano māte Jeļena nespēj izcīnīt savai meitai personas kodu. Meitenīte oficiāli nav nekur deklarēta, viņa nevar apmeklēt ģimenes ārstu un bērnudārzu, Jeļena nesaņem pabalstus, kas viņai pienākas. Cita Latvijas iedzīvotāja, Svetlana, savas meitas reģistrāciju panākusi tikai caur tiesu, bet pēc tam iztiesāja tūkstoš eiro kompensāciju no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes par bērnam sniegtajiem maksas medicīnas pakalpojumiem. 

Problēma ar bērniem, kas pēc dzimšanas neiegūst nekādu statusu, labi zināma gan PMLP, gan Ārlietu ministrijā. 2018. gadā 14 bērni dzimuši ģimenēs, kurās viens vecāks ir Latvijas nepilsonis, bet otrs – citas valsts pilsonis. 2017. gadā piedzima 17 tādi bērni, 2016. gadā – 18. 

Latvijas Cilvēktiesību komitejas pārstāvis Vladimirs Buzajevs ir pārliecināts, ka šāda prakse ir pretrunā ar Latvijas un starptautiskajiem likumiem. Viņš pieņem, ka tiesa vienmēr aizstāvēs bērna intereses. Tomēr gan PMLP, gan Iekšlietu ministrijas pārstāvji uzstāj, ka esošā kārtība ir korekta.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT