Zobi no tēta, prāts – mammas? Greizie uzskati par pārdzimtajām īpašībām

Kā norāda Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pediatre ar kompetenci retajās slimībās un ģenētikas specialitātes rezidente Madara Mašinska – 50 procentus gēnu bērns manto no tēva, bet otrus 50 procentus no mammas un noteikt, kas precīzi vienmēr būs pārmantots no viena vai otra dzimuma gēniem, nav iespējams. Ģenētisko iezīmju pārmantošanā jārunā par dominantajiem un recesīvajiem gēniem, kas "izlaužas" bērnā uz āru hromosomu ietekmē. Kāpēc skaļākiem virsrakstiem, kuros daudzinātas "piecas pazīmes, kuras tavs nākotnes mazulis mantos no tēta" vai apgalvots, ka "mammas gēni ir atbildīgi par bērna intelektu", īsti nevaram ticēt, skaidro Mašinska.

Jau bioloģijas stundās skolā mums māca, ka katram cilvēkam ir 46 hromosomas, kuru pamatā ir "recepte" jaunas dzīvības radīšanai, bet sastāvdaļas ir DNS komponenti, ko mēs saucam par gēniem. Neizplūstot garā, padziļinātā un sarežģītā skaidrojumā – katrs gēns galarezultātam pievieno savu īpašo komponentu. Un gēni nosaka to, kāds būs galarezultāts, – bērnelis ar noteiktas krāsas acu un matu krāsu, kaulu stiprumu, lokanību, intelektu, redzes īpatnībām vai īpatnību, ka saules gaisma liek cilvēkam šķaudīt. Tomēr, lai kā arī mums gribētos precīzi noteikt, ka bērns būs gudrs, jo tāda ir viņa mamma, šāda iespējamība nav pilnībā droša, un to nosaka tas, ka gēni, kas veido augli mātes dzemdē, vienādās daļās nāk no abiem vecākiem.

Protams, ir ģenētiski pārmantotas lietas, ko lielākoties nosaka mātes vai tēva gēni no attiecīgajām X vai Y hromosomām, bet iespējamās kombinācijas ir bezgalīgas. To var salīdzināt ar parastu plāno pankūku recepti, kam pievienojam gan sāli, gan cukuru garšas pastiprināšanai. Pat pievienojot vienādu daudzumu abu garšas pastiprinātāju, pankūkas var izdoties vairāk sāļas vai vairāk saldas – vienai garšai nomācot otru. Līdzīgi ir ar mūsu gēniem.