Grozījumi vairāk saistīti ar pārtikas izlietošanu, nevis palīdzības sniegšanu, uzskata Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops. "Te drīzāk ir nevis palīdzības sniegšanas, bet saražotās pārtikas mērķtiecīgas izlietošanas aspekts. Daļa no šīs pārtikas, protams, nonāk dzīvnieku "galdā", kur termiņi un noteikumi ir citādi, taču daļa nonāk pie cilvēkiem, kas saņem to kā palīdzību."
Labdarības organizāciju pārstāvji skaidro, ka cilvēkiem nav iebildumu pret produktiem, kuriem beidzies termiņš. "Ja viņiem ir aizspriedumi, tad viņi šos produktus neņem. Ja viņiem aizspriedumu nav, tad viņi tos ņem. Tas ir ļoti vienkārši," skaidro Līkops. Arī Latvijas Samariešu apvienības pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle atzīst, ka cilvēki iespēju kopumā vērtē pozitīvi: "Aizspriedumu nav, ir pozitīva attieksme. Mēs šos produktus neliekam standarta pakās, bet gan cilvēkiem piedāvājam tos klāt pie paciņas. Respektīvi, ir izvēle, ir iespēja iepazīties, pašam izlemt, vai grib ņemt šo produktu. Mēs neko neuzspiežam, bet lielākoties cilvēki saprot, ka produktam pēc termiņa beigām nekas nenotiek un to var droši izmantot pārtikā. Cilvēki labprāt šos produktus ņem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
