Vienam atkritumi, citam glābiņš. Kā Latvijā cenšas mazināt ēdiena šķērdēšanu

Grozījumi vairāk saistīti ar pārtikas izlietošanu, nevis palīdzības sniegšanu, uzskata Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops. "Te drīzāk ir nevis palīdzības sniegšanas, bet saražotās pārtikas mērķtiecīgas izlietošanas aspekts. Daļa no šīs pārtikas, protams, nonāk dzīvnieku "galdā", kur termiņi un noteikumi ir citādi, taču daļa nonāk pie cilvēkiem, kas saņem to kā palīdzību."

Labdarības organizāciju pārstāvji skaidro, ka cilvēkiem nav iebildumu pret produktiem, kuriem beidzies termiņš. "Ja viņiem ir aizspriedumi, tad viņi šos produktus neņem. Ja viņiem aizspriedumu nav, tad viņi tos ņem. Tas ir ļoti vienkārši," skaidro Līkops. Arī Latvijas Samariešu apvienības pārtikas bankas "Paēdušai Latvijai" vadītāja Agita Kraukle atzīst, ka cilvēki iespēju kopumā vērtē pozitīvi: "Aizspriedumu nav, ir pozitīva attieksme. Mēs šos produktus neliekam standarta pakās, bet gan cilvēkiem piedāvājam tos klāt pie paciņas. Respektīvi, ir izvēle, ir iespēja iepazīties, pašam izlemt, vai grib ņemt šo produktu. Mēs neko neuzspiežam, bet lielākoties cilvēki saprot, ka produktam pēc termiņa beigām nekas nenotiek un to var droši izmantot pārtikā. Cilvēki labprāt šos produktus ņem."

Kraukle atzīst, ka grozījumi ir ļāvuši dažādot paciņās piedāvāto pārtikas produktu klāstu. "Kopumā mēs ļoti lielu ieguvumu no tā negūstam, tīri apjoma ziņā. Taču mēs tagad varam pārtikas pakas papildināt ar, piemēram, maizi, kas līdz šim netika ziedota, bet cilvēkiem ir ļoti vajadzīga. Maize ir tā, kas pazūd visātrāk. Esam ieguvuši vēl vienu veidu, kā šo paciņu padarīt lielāku un pilnvērtīgāku. Pagājušajā gadā mēs saņēmām 540 kilogramus pārtikas produktu, kuriem beidzies ieteicamais termiņš, no "Maxima" veikalu tīkla," viņa informē.

Šobrīd Latvijas Samariešu apvienība pārtiku saņem tikai no "Maxima" veikalu tīkla. "Ar pārējiem sadarbība nav izveidojusies, bet es domāju, ka tur ir arī stāsts par to, ka ne visiem produkti paliek pāri. Ļoti daudzi veikali stingri plāno savas piegādes, jo skaidrs – ja daudz paliek pāri, tās ir izmaksas un zaudējumi veikalam," teic "Paēdušai Latvijai" vadītāja. Veikalu tīkls "Rimi Latvia" labdarībai nenodod pārtiku, kurai beidzies ieteicamais termiņš, taču tīkla vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Šakirova skaidro, ka uzņēmums cenšas sniegt palīdzību citos veidos: "Mūsu sadarbības partneru vidū ir vairāk nekā 50 organizācijas Rīgā un reģionos. Visos šajos gadījumos "Rimi" ziedo tikai kvalitatīvu pārtiku, kurai ir atbilstoši un ilgi derīguma termiņi, kas gala saņēmējiem dod lielāku iespēju saņemt šo pārtiku ilgākā termiņā un arī lietot ilgāk."

"Pašreiz ir tā, ka mēs šajā aktivitātē esam iesaistījuši 18 veikalus, kuri nodod šo pārtiku labdarības organizācijām," atklāj "Maxima" Kvalitātes vadības pārvaldes vadītāja Dace Grava. Šobrīd veikalu tīkls sadarbojas ar piecām labdarības organizācijām. "Plānojam vēl attīstīt un piesaistīt citas labdarības organizācijas. Varbūt tas nenotiek tik ātri, jo ir jābūt noslēgtam līgumam ar labdarības organizāciju, procesam ir jāiestrādājas. Taču kopumā iniciatīva ir ļoti laba. Sevišķi jau domājot par pārtikas atkritumu samazināšanu, šis ir vispareizākais un labākais solis, kā to darīt, jo ir cilvēki, kuriem trūkst pārtikas, savukārt daži to met ārā. Ministru kabineta noteikumi, kurus pieņēma, lai risinātu šo problēmu, manuprāt, ir ļoti progresīvi un ilgtspējīgi."

Uzņēmumam "Maxima" kopumā nākas izmest no pusotra līdz diviem procentiem pārtikas. "Jau sākotnēji mēs ļoti plānojam, cik pārtikas veikaliem vispār ir nepieciešams. Līdz ar to mums visam pamatā ir gan liela plānošana, gan pasūtīšana, lai veikali saņemtu to daudzumu, kas paredzēts katrai dienai," stāsta Grava. Brīdī, kad pārtikas produkta derīguma termiņš iet uz beigām, "Maxima" tam piemēro samazinātu cenu. "Bet jāsaprot, ka šajos procentos ir arī augļi un dārzeņi, kas, protams, var sapūt vai kā citādi sabojāties. Tur arī ir viss, kas izlīst vai ir sabojājies transportēšanas rezultātā, – preces, kuras mēs tiešām nevaram nekādā veidā nevienam nodot vai realizēt." Vēl viena prakse, ko "Maxima" piekopj, ir pārtikas nodošana Rīgas Zooloģiskajam dārzam. Ja augļu un dārzeņu lielajā noliktavā kāds auglis vai dārzenis ir saspiedies, tas tiek zoodārza dzīvniekiem.

Ar pārtikas apriti saistītā nozarē strādāt pilnībā bez atkritumiem nav iespējams, viedokli pauž "Rimi Latvia" pārstāve Elīna Šakirova. Taču viņa atklāj, ka uzņēmums veic rūpīgu iepirkumu plānošanu, kas ir krietni palīdzējusi situācijas uzlabošanā. "Tāpat, attīstot digitalizāciju un strādājot pie arvien jauniem tehnoloģiskajiem risinājumiem, esam ieviesuši jaunu pārtikas derīguma termiņa analīzes un vadības sistēmu "Semafor". Ar šīs lietotnes palīdzību mēs varam digitāli kontrolēt pārtikas derīguma termiņus, jo tā ziņo par produktiem, kuriem tuvojas termiņa beigas," teic Šakirova.

"Par pārtikas drošumu atbild ikviens no pārtikas aprites ķēdē iesaistītajiem. Līdz produkta derīguma termiņa beigām par pārtikas produkta nekaitīgumu ir atbildīgs ražotājs. Par to atbild arī tirgotājs, uzglabājot produktu tādos apstākļos, kā to paredzējis ražotājs. Savukārt, ja runājam par ziedotajiem pārtikas produktiem, – no brīža, kad šie produkti nonāk labdarības organizācijā, par drošumu ir atbildīga attiecīgā organizācija, nodrošinot pārtikas produktu izsekojamību un uzglabāšanu atbilstoši ražotāja noteiktajam," informē Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistare.

PVD neuzrauga ziedojumu plūsmu, izņemot ziedotās pārtikas uzglabāšanas un izsniegšanas vietas, lai pārliecinātos, ka ziedoto pārtiku uzglabā atbilstošos apstākļos un ir ievērota tās izsekojamība. "Pārbaudes veic vienu reizi gadā, bet sūdzību gadījumā tās var veikt arī biežāk. Ja labdarības organizācija noteiktajā laikposmā nav ziedojusi pārtiku, tā ir atbildīga par tās iznīcināšanu," skaidro Meistare. Līdz šim būtiski pārkāpumi labdarības organizāciju darbībā, uzglabājot un izsniedzot ziedotos pārtikas produktus, nav konstatēti.

Labdarības organizācijas nav vienīgās, kas rūpējas par bezmaksas pārtikas pieejamību tiem, kam tā vajadzīga. Interesanta iniciatīva īstenota Kaņepes Kultūras centrā, kur 2019. gada decembrī atvērts "Kopienas skapis" (angļu val. "Community fridge"). Tas ir ledusskapis, kurš atrodas publiskā vietā, un ikviens tajā var ievietot vai no tā izņemt ēdienu. Šāda ideja pirmo reizi parādījās 2012. gadā Vācijā un Spānijā, vēlāk arī Lielbritānijā, Jaunzēlandē un Indijā.

"Nekad neesam saņēmuši sūdzības par ēdiena kvalitāti. Šķiet, ka cilvēki, kuri ievieto ēdienu, vienmēr rūpīgi to pārbauda. Savukārt apmeklētāji, kuri paņem ēdienu, uz vietas izlemj, kādas ir viņu robežas un ko viņi vēlas ēst, zinot, ka tas ir kaut kas, ko kāds cits nav gribējis ēst dažādu iemeslu dēļ. Visbiežākais iemesls, kāpēc atstāj ēdienu, – apziņa, ka tā bijis par daudz," stāsta "Kopienas skapja" projekta vadītāja Beatrise Amtinga. Viņa atklāj, ka vienīgais, par ko cilvēki mēdz sūdzēties, ir tas, ka pieejamā ēdiena ir par maz. "Pieprasījums pēc ēdiena ir lielāks, nekā mēs vai kāds cits spēj piedāvāt."

Ir liela atšķirība starp cilvēkiem, kuri atstāj ēdienu, un tiem, kuri to paņem, teic Amtinga. "Ļoti, ļoti reti cilvēki, kuri atnes savu ēdienu, lai dalītos ar citiem, paši kaut ko ņem no ledusskapja. Cilvēki, kuri nes ēdienu, ir ļoti dažādi. Ir gan studenti, gan ģimenes, kuras "Kopienas skapi" iekļauj savā brīvdienu maršrutā, gan arī vecāki cilvēki, kuri kādam īpašam notikumam iegādājušies pārāk daudz ēdiena. Viņus visus vieno izpratne, ka ēdiens, kas vairs nav pats svaigākais, ir pārāk labs, lai to pa taisno izmestu atkritumos. Tas joprojām var būt nepieciešams un izmantojams citiem," viņa klāsta. Pārpalikušais ēdiens visbiežāk nonāk pie sirmgalvjiem, kuri ir ļoti priecīgi ledusskapī atrast produktus, kas ir atšķirīgi no tā, ko viņi ikdienā var atļauties. Šie cilvēki mērķtiecīgi dodas uz "Kopienas skapi" un ir ļoti pateicīgi par šo publisko vietu, stāsta idejas autore. "Es secinu, ka Rīgas sabiedrība ir atvērta idejai par dalīšanos ar ēdienu," atzīst Amtinga. Viņa uzsver, ka šīs iniciatīvas pamatā ir arī savstarpēja uzticība – ir jāspēj uzticēties citu palīdzībai un labajiem darbiem.

Nākotnē "Kopienas skapja" vadītāja projekta ideju vēlas izplatīt vēl tālāk. "Esmu runājusi ar dažādām organizācijām ne tikai Rīgā, bet arī, piemēram, Siguldā un Cēsīs, kur arī ir interese par kopēja ledusskapja izveidi. Šī iemesla dēļ es pastāvīgi strādāju, lai nodrošinātu šī projekta caurskatāmību," stāsta Amtinga. Viņa atklāj, ka ar projektu piedalīsies apvienības "Pilsēta cilvēkiem" 7. martā organizētajā akcijā, kuras ietvaros gājējiem atvērs Ģertrūdes ielu.

Projekta autore stāsta, ka ideja radās pēc pārcelšanās uz Rīgu. "Es sapratu, ka sabiedrība Rīgā ir ļoti atvērta un ieinteresēta tēmās, kas saistītas ar ilgtspējīgu un apzinātu dzīvi. Konceptu par kopīgu ledusskapi es tolaik jau zināju ļoti labi, jo manā dzimtenē, Vācijā, pēdējo septiņu gadu laikā tādu jau bija vairāk nekā 1400. Mani pārsteidza, ka Rīgā šāds koncepts vēl nebija zināms," viņa atminas. Latvijā kopīgajā ledusskapī visbiežāk nonāk dārzeņi, maize, dažāda veida mērces, konservi un tējas. Mēneša griezumā aptuveni 1000 cilvēku ieskatās, kas lācītim jeb skapim vēderā, savukārt pārtiku tajā atstāj vidēji 250 cilvēki. "Pēc mūsu novērojumiem, itin bieži no tā, kas atrodams "Kopienas skapī", kāds varētu sev pagatavot pilnvērtīgas brokastis!"

Ārzemēs šādas iniciatīvas nav nekas jauns. Ir virkne restorānu, kuri darba dienas beigās interesentiem piedāvā paņemt pāri palikušo ēdienu. Piemēram, Berlīnē izveidota telefona lietotne "Pārāk labs, lai izmestu ārā", kura šobrīd darbojas jau deviņās Eiropas valstīs. Savukārt Londonā var izmantot aplikāciju "Karma", kurā restorāni, tostarp arī tādi, kuriem piešķirtas "Michelin" zvaigznes, ļauj par zemāku cenu iegūt pāri palikušo ēdienu.