Šajā rakstā galvenokārt atspoguļosim, kādas sajūtas piedzīvo bērni, kad viņu vecāki nolemj šķirties, taču šie stāsti būs, raugoties jau ar pieaugušā acīm un emocijas atminoties vien pagātnes formā. Vēl pirms stāstiem neliels Rīgas bāriņtiesas psiholoģes Ritas Niedres ievads jeb, patiesību sakot, turpinājums iepriekšējam rakstam, kurā viņa stāsta, cik traumējoša bērna psihei ir vecāku šķiršanās.
Niedre, runājot par biežākajiem šķiršanās iemesliem, atzīst, ka mēs kā sabiedrība esam diezgan egoistiski – ja mums kaut kas nepatīk vai iepatīkas kas cits, otrs neatbilst mūsu vēlmēm, tad mēs šķiramies. "To darām diezgan bezatbildīgi – kā sabiedrība kopumā. Izveidojas jaunas attiecības, kāds jūtas noguris, pārstrādājies, kādam šķiet, ka zūd kopīgas intereses. Ir gadījumi, kad pirms bērniņa pieteikšanās pāris ir pazīstams vien dažus mēnešus, tad gan ir maz cerību, ka varētu izveidoties nopietnas attiecības. Bet šķiras arī pāri, kuri nodzīvojuši kopā 15 un 20 gadus. Skumīgākais ir tas, ka šķiršanās procesā pastāv materiālās intereses – par uzturlīdzekļiem, par mantas sadalīšanu – un tajās iesaista bērnus."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
