'Katrs var būt nedaudz biohakeris.' Jekaterina Ščerbakova par uzturu un pārcilvēcību

Detalizēti savu pieredzi Jekaterina aprakstījusi grāmatā, kas tiks izdota marta beigās, bet aprīļa sākumā konferencē Health Performance Riga viņa stāstīs, kā dažādos dzīves posmos pārvaldīt savu vielmaiņu. Par biohakera profesiju un to, kā uzturs katram no mums var palīdzēt maksimāli izmantot savus bioloģiskos resursus, Jekaterina dalījās sarunā ar "Delfi"

Novērst, nevis ārstēt

Bērnībā Jekaterina nesapņoja kļūt par biohakeri, jo tolaik tādas profesijas nemaz nebija, tāpat kā nebija jēdziena "biohakings". Taču viņa droši zināja, ka būs saistīta ar bioloģiju un ķīmiju, jo interese par šīm zinātnes nozarēm parādījās jau agrīnā vecumā. "Mans tēvs ir ārsts, bet vectēvs strādāja Augu fizioloģijas institūtā un bieži ņēma mani līdzi, tur bija daudz laboratoriju, mikroskopu. Otrs vectēvs pētīja dziļūdens niršanas ietekmi uz cilvēka ķermeni, veica eksperimentus. Tāpēc jautājuma, kurā virzienā izglītoties, nekad nav bijis," saka Jekaterina.

Tomēr, ja sākotnēji šķita, ka nākotne noteikti būs saistīta ar medicīnu, tad nedaudz vēlāk nāca izpratne un vēlme ne tikai ārstēt cilvēkus, bet vispirms jau saprast cēloņus, kas izraisa noteiktas slimības, un darīt visu iespējamo, lai tos novērstu. Tāpēc, tikko pabeigusi skolu, Jekaterina iestājās Maskavas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē.