Īgni un skaudīgi? Saruna par latviešu saskarsmes tradīcijām un izplatītiem mītiem

Par to, kas lasāms grāmatā un kā laipna attieksme var palīdzēt ikvienam no mums, Elīna pastāstīja arī sarunā ar "Delfi". Viņa uzsver, ka grāmata nav moralizējošs izklāsts par to, cik slikti vai nelabojami esam. Tās mērķis ir uzšķērst un izskaidrot ar komunikāciju un socializēšanos saistītos mītus un pastāstīt, kāpēc mums nepieciešama saskarsme. Grāmatas autore ir pārliecināta – ja cilvēki sapratīs laipnas komunikācijas ietekmi, ikdienā tā būs manāma daudz biežāk un notiks bez īpašas piepūles.

Elīna ir beigusi Kultūras akadēmiju un iesākusi studijas antropoloģijā. Lai arī otrā izglītība nav pabeigta, viņa norāda, ka domāšanas veids šajā jomā jau paspējis izstrādāties. Arī rakstīšana viņai nav sveša, ar to viņa laiku pa laikam nodarbojas paralēli bērnu audzināšanai un neliela biznesa vadīšanai. Šī grāmata viņai ir pirmais lielais veikums.

Runājot par tās tapšanu, Elīna stāsta, ka astoņus gadus dzīvojusi Lielbritānijā, kur strādājusi par tulku, kā arī izveidojusi savu uzņēmumu. Kad viņa atgriezās Latvijā, sākusi novērot atšķirības tajā, kā cilvēki socializējas Latvijā un kā Lielbritānijā. "Un tieši tāpēc, ka esmu studējusi antropoloģiju," viņa stāsta. Elīna skaidro, ka ir jāņem vērā ļoti daudzi faktori, kas ietekmē cilvēku komunikāciju un socializēšanos. Vēsture, tradīcijas, kultūra, psiholoģija, politiskās norises un citi faktori ir ļoti būtiski.

"Mēs komunicējam tieši tā, kā šajā klimata zonā mums būtu jākomunicē, bet ar dažiem vājiem posmiem," situāciju ieskicē grāmatas autore. Viņa stāsta, ka, pārceļoties uz jaunu vietu, ir grūti izveidot sev apkārt noteiktu cilvēku loku. Šajā procesā pēc atgriešanās viņa pamanījusi ļoti daudzas īpatnības, kas raksturīgas latviešiem. Lielbritānijā šis process bijis vienkāršāks. "Pie patīkamiem saskarsmes paradumiem ir ļoti viegli pierast," viņa skaidro.

Cik skaudīgi un īgni patiesībā ir latvieši

Socializēšanās ir satiksme jeb saiešanās ar cilvēkiem, kas ir mazpazīstami, nepazīstami vai pazīstami, skaidro grāmatas autore. "Latviešiem ir daudz atrunu, kāpēc viņi negrib socializēties. Aizbildināšanās ar mentalitāti ir viens, un otrs – latvieši, manuprāt, pārprot socializēšanās mērķi." Neskatoties uz to, ka komunikācija un socializēšanās nenozīmē, ka ir jāuzņemas tālākas saistības, latvieši no tās bieži izvairās. Latvieši vairās pat no acu kontakta, jo nereti uzskata, ka skatiens nozīmē obligātu tālāku komunikāciju. Kā vienu no populārākajiem aizbildinājumiem Elīna min atrunu, ka tā ir tukša laika šķiešana, kas ziemeļnieciskajiem latviešiem neesot vajadzīga.