Ārste: savlaicīgi atklāta nedzirdība bērnam nav šķērslis mācībām vispārizglītojošā skolā  (1)

To norāda arī Dr. Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja – pirmo kohleāro implantu lietotāju vidū redzams, ka jaunieši sekmīgi studē ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Kopš pirmā bērnam ievietotā kohleārā dzirdes implanta Latvijā pagājuši 20 gadi, un šajā laikā notikusi ievērojama to tehnoloģiskā attīstība. "Visbiežāk nezinātājs pat nenojauš, ka cilvēks, ar kuru viņš sarunājas, kopā mācās vai spēlē sporta spēles, ir nedzirdīgs. Par problēmu liecina vien neliela ierīce aiz auss – arī vien tad, ja to neaizsedz mati," norāda Dr. Kušķe. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar ārstes viedokli par to, kāpēc nedzirdība mūsdienās vairs nav nolemtība.

"Mūsdienu kohleārie implanti to lietotājiem sniedz daudz lielākas iespējas. Ja agrāk implants tika ievietots vienā ausī, tad tagad vājdzirdīgajiem bērniņiem kohleāros dzirdes implantus ievieto jau abpusēji – abās ausīs. Tas nozīmē, ka implanta lietotājs spēj sadzirdēt skaņas gan ar labo, gan kreiso ausi. Turklāt mūsdienu implanti ir paši spējīgi nodalīt fona trokšņus, tādējādi sniedzot tā lietotājam daudz tīkamāku implanta lietošanas pieredzi.

Tomēr jāapzinās, ka kohleārie dzirdes implanti nav runas implanti. Dzirdēt un runāt nav viens un tas pats. Ievietojot kohleāro implantu, bērns spēj sadzirdēt, iepazīt un pēc tam jau atpazīt skaņas. Bet, lai bērns tekoši runātu, liels darbs valodas un runas attīstībā jāiegulda tieši vecākiem. Jo bieži vien bērniem ir problēmas ne tikai ar dzirdi, bet arī skaņu izpratni. Kohleāro dzirdes implantu pārraidītās skaņas bērni uztver un apstrādā lēnāk, turklāt ne vienmēr spējīgi arī izprast savas dzirdes izjūtas. Gluži kā jaundzimušajiem, arī tiem bērniem, kuriem nesen ievietots kohleārais dzirdes implants, sākotnēji ir jāapgūst skaņas, lai pakāpeniski sāktu mācīties arī runāt. Turklāt perfekta runa var veidoties tad, ja implantēšana veikta laikus – līdz divu gadu vecumam, kad smadzenēs ļoti intensīvi veidojas runas centri, kuri atkarīgi no dzirdes. Jo vēlāk ievieto implantu, jo lielāks darbs bērna ikdienas apmācības procesā jāiegulda vecākiem. Ja viss norit veiksmīgi, tad gada laikā bērns iemācās arī izrunāt pirmos vārdus.

Bērna runas prasmes ietekmē arī vairākas blakus diagnozes, kā rezultātā valodas prasmes var attīstīties daudz sliktāk. Vai arī neveidoties vispār. Tāpēc, lai veidotos valoda, bērnam jāspēj gan dzirdēt, gan arī izprast dzirdēto.

Savā ārstes pieredzē varētu dalīties ar desmitiem veiksmes stāstu par implantu lietotāju veiksmīgu iekļaušanos dzirdīgo sabiedrībā. Tai skaitā arī pirmā kohleārā dzirdes implanta saņēmēja Latvijā – Marija.

2000. gadā valsts apmaksātas kohleāro implantu programmas nebija, tāpēc Marijas vecāki nepieciešamos līdzekļus meklēja pašu spēkiem. Laikā, kad gan iespējas, gan tehnoloģijas bija citas, nevarējām paredzēt tik labu rezultātu. Marija, kura bijusi nedzirdīga kopš pirmajām dzīves dienām, šobrīd studē Nīderlandē un brīvi sarunājas četrās valodās. Tā kā daba viņu apveltījusi bieziem, lokainiem matiem, ikdienā implants nav pat pamanāms. Protams, liela nozīme ir arī rūpēm par pašu implantu. Lai implants veiksmīgi pildītu savas funkcijas, arī rūpēm par to jābūt pienācīgām.

Pieredze liecina, ka kohleāro implantu lietotāji piedalās moderno deju sacensībās un dejo tautas dejas, spēlē tenisu, šahu un futbolu, spēlē dažādus mūzikas instrumentus. Nereti šie cilvēki spēj sasniegt daudz vairāk nekā tie, kuriem daba devusi perfektu dzirdi.

No 2003. gada Latvijā darbojas valsts apmaksāta programma, kas šobrīd ļauj katram bērnam, kuram konstatēta nedzirdība, saņemt nepieciešamo tehnoloģiju vairāk nekā 20 000 eiro vērtībā. Ik gadu Latvijā tiek veiktas 20 līdz 25 kohleārās implantācijas bērniem. Tas ir nenoliedzams atbalsts tiem vecākiem, kuriem ģimenē ienāk nedzirdīgs bērniņš. Agrāk vecākiem nācās pārdot dzīvokļus, dzīvot pieticīgi, lai savam bērnam spētu nodrošināt dzirdes implanta operāciju.

Uzsākot valsts apmaksāto programmu, ne visi bērniņi varēja tikt pie kohleārajiem dzirdes implantiem. Būtisku un tobrīd vienīgo palīdzību kohleāro implantu gaidītāju rindas mazināšanā sniedza "Latvijas Mobilais Telefons", neilgi pēc valsts programmas uzsākšanas iegādājoties kohleāros implantus 26 bērniem, kuri tobrīd bija gaidītāju rindā. Šobrīd varam būt patiesi gandarīti, ka ikviens bērns Latvijā līdz 18 gadu vecumam var saņemt valsts apmaksātu kohleārā dzirdes implanta operāciju, kas, pieliekot nepieciešamās pūles atveseļošanās periodā, viņu ikdienu var padarīt daudz pilnvērtīgāku, sniedzot iespēju dzirdēt un sazināties ar apkārtējo pasauli."