bērns meitene nedzirdība dzirdes traucējumi kohleārais implants
Foto: Shutterstock
Mūsdienu medicīnas tehniskās iespējas jau kādu laiku ir pierādījušas, ka nedzirdība vairs nenozīmē nolemtību. Savlaicīgi atklāti, dzirdes traucējumi vairs nav šķērslis bērnam iegūt izglītību vispārizglītojošā mācību iestādē. Bērnam nav jāatsakās no dejošanas, sportošanas, valodu vai mūzikas apguves.

To norāda arī Dr. Sandra Kušķe, Latvijas Bērnu dzirdes centra vadītāja – pirmo kohleāro implantu lietotāju vidū redzams, ka jaunieši sekmīgi studē ne tikai Latvijā, bet arī ārvalstīs. Kopš pirmā bērnam ievietotā kohleārā dzirdes implanta Latvijā pagājuši 20 gadi, un šajā laikā notikusi ievērojama to tehnoloģiskā attīstība. "Visbiežāk nezinātājs pat nenojauš, ka cilvēks, ar kuru viņš sarunājas, kopā mācās vai spēlē sporta spēles, ir nedzirdīgs. Par problēmu liecina vien neliela ierīce aiz auss – arī vien tad, ja to neaizsedz mati," norāda Dr. Kušķe. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar ārstes viedokli par to, kāpēc nedzirdība mūsdienās vairs nav nolemtība.

Dzirdēt un runāt nav viens un tas pats

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!