Visiem vienādas tiesības paēst? Madonā neredzīgu cilvēku ar servisa suni neielaiž krogā  (47)

“Liels paldies Madonas krodziņa “Bura” saimniecei, kura liedza iespēju paēst ceļotājiem tikai tāpēc, ka viens no mums bija neredzīgs un viņam līdzi bija suns pavadonis. Neraugoties uz to, ka galdiņš bija rezervēts, mums nācās doties prom izsalkušiem,” raksta Lolita Čakare. Viņa stāsta, ka 7. martā lasīja atvērto lekciju Gulbenē, kuru noklausīties ieradās arī Čakares trīs draugi, pie reizes izmantojot iespēju apceļot Latviju. Pēc lekcijas kompānija vēlējās paēst Madonas krogā “Bura”, jo par to bija lasītas labas atsauksmes. Viņa atklāj, ka jau iepriekš rezervēja galdiņu, taču nepieminēja, ka kompānijā ir neredzīgs cilvēks, kurš būs kopā ar suni pavadoni.

“Kad sešos vakarā nonācām krogā, galdiņš četrām personām bija rezervēts, bet darbinieki, ieraugot suni, manāmi satraucās. Izrādās, šajā vietā pastāv ļoti strikts noteikums — nekādus mājdzīvniekus! Īpašniece nebija uz vietas, tāpēc sazinājāmies ar viņu pa telefonu. Nekādi argumenti par to, ka suns pavadonis nav mājdzīvnieks, nav agresīvs un ka tam vienmēr jāatrodas pie sava saimnieka, netika ne sadzirdēti, ne uzklausīti. Arī arguments, ka suņiem pavadoņiem ir likumā noteiktas tiesības atrasties jebkurā publiskā vietā kopā ar savu saimnieku, nebija pietiekams “Buras” īpašniecei,” situāciju atstāsta “Facebook” ieraksta autore.

Čakares stāstīto apstiprina arī Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš: “Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka persona ar invaliditāti, kuru pavada suns pavadonis, ar to drīkst atrasties jebkurā publiski pieejamā vietā, tātad arī kafejnīcā, kur uzturas apmeklētāji.”

Par minētā aizlieguma pārkāpšanu strīds sākotnēji risināms pārrunu ceļā, mutiski vai rakstiski, bet ja par strīda risinājumu neizdodas vienoties, tad persona var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, informē Labklājības ministrijas pārstāvis. Čakare atzīst, ka līdz šim nav iesniegta oficiāla sūdzība par notikušo. “Tobrīd pazibēja doma izsaukt policiju, tomēr īpašnieku nebija uz vietas, darbinieki jau tāpat jutās nelāgi. Ja arī policija pārliecinātu īpašnieci, ka viņai nav taisnības, vai tiešām jūs vēlētos kaut mirkli vēl uzkavēties tajā iestādē un atstāt tur savu naudu? Katrs kumoss sprūstu rīklē, un ceļojums tiktu pilnīgi un absolūti sabojāts.”

Kroga “Bura” pārstāvis stāsta, ka ikdienā neapkalpo klientus, kuriem līdzi ir dzīvnieki. “Cenšamies pasargāt no neparedzētām situācijām savus mazos klientus — bērnus. Kas attiecas uz 2020. gada 7. marta atgadījumu — mūsu iestādē ieradās četras personas ar suni, starp kurām bija neredzīgs cilvēks. Paskaidrojām, ka pirms ierašanās mūsu krogā minētās personas rezervēja galdiņu, bet, piesakot rezervāciju, neinformēja, ka līdzi būs suns, kuram, protams, arī ir nepieciešama vieta blakus pie galda,” savu skaidrojumu par notikušo sniedz “Bura” pārstāvis. “Kad ierodas cilvēks, kuram līdzi ir nevis vienkāršs mājdzīvnieks, bet tiešām speciāls pavadonis, kā tas bija šajā reizē, šādus klientus mēs apkalpojam pēc iepriekšējas vienošanās norobežotā telpā no citiem klientiem.”

“Gribam vērst uzmanību, ka ne jau mūsu krogs neapkalpo invalīdus, kā to pasniedza “Facebook” ierakstā, bet gan neapkalpo cilvēkus ar dzīvniekiem, kas notiekti neattiecas uz speciālajiem pavadoņiem neredzīgam cilvēkam. Konkrētajā gadījumā, ja persona, rezervējot galdiņu, būtu informējusi par faktu, ka līdzi būs arī suns pavadonis, tad darbinieki būtu raduši iespēju uzklāt galdiņu tā, lai pie tā varētu atrasties suns, vienlaikus neradot neērtības citiem klientiem,” informē kroga pārstāvis. “Publiski atvainojamies Lailai Čakarei par radušos situāciju.”

Kroga pārstāvja sniegtie argumenti par notikušo nav pamatoti, viedokli pauž Čakare. “Sunim nebija nepieciešama vieta pie galda. Suns pavadonis nesagādā neērtības nevienam, tai skaitā citiem klientiem, jo viņus īpaši atlasa un apmāca nereaģēt uz apkārtējām ietekmēm un kairinājumiem,” viņa stāsta. “Apgalvojums par vēlmi aizsargāt bērnus ir nepamatots un liekulīgs — suns pavadonis nekādā veidā neapdraud bērnus, bērni viņu pat nepamanītu, un pat ja pamanītu, suns uz viņu iespējamām provokācijām nereaģētu. Ja iepriekš pieprasa informāciju par to, ka cilvēks ir ar redzes traucējumiem, kā citādi to nosaukt, ja ne par diskrimināciju?”

Čakare arī teic, ka kroga pārstāvim vajadzētu atvainoties nevis viņai, bet tiem, kurus pazemoja ar savu augstprātību un vienaldzību — neredzīgajam cilvēkam un viņa ģimenei. Servisa suņu biedrības “Teodors” valdes priekšsēdētājs Aleksejs Volkovs atklāj, ka plāno nosūtīt kroga administrācijai informatīvus materiālus par servisa suņiem. “Svarīgākais visā šajā nepatīkamajā situācijā ir vairot cilvēku izpratni,” uzskata Čakare.