Mammas maina profesiju. Kā Marta un Jekaterīna kļuva par programmētājām

Sarunā par savu pieredzi abas mammas atklāj, ka tas nebūt nav bijis viegli – apvienot maza bērna aprūpi ar intensīviem kursiem, kur jāapgūst jaunas lietas, taču iznākums ir bijis tā vērts. Protams, katras jaunās māmiņas pieredze ir citāda, ir arī tādas, kuras ir priecīgas atgriezties iepriekšējā darbavietā. Bet ir tādas mammas, kas sevi šausta par to, kā jaunajā dzīves situācijā visu apvienot, nepieviļot ne vienu, ne otru pusi. Turklāt tas nebūt nav vienkārši – gaida kā darbs, kas sākas un beidzas noteiktā laikā, tā arī bērnudārzs, uz kuru un no kura jāpaspēj nogādāt atvasi. Ne velti daudzas sievietes uzņēmējas smej, ka BKA laiks ir brīdis, kad dzimst jaunas idejas un uzņēmumi vai notiek krasas pārmaiņas profesijā. Šoreiz ar portālu "Cālis" savā pieredzē dalījās Marta Būmane, kura strādā par programmētāju uzņēmumā "Evolution Latvia", un Jekaterīna Saliņa, kura ir jaunākā programmētāja uzņēmumā "Visma Enterprise".

Marta: Kad pienāca BKA, biju laimīga tikt prom

Marta Būmane ir divu aktīvu mazu puisēnu mamma, kura pirms pēdējā bērna kopšanas atvaļinājuma strādāja loģistikas nozarē. Lai gan pašai jau bija jurista diploms un pieredze, strādājot juridiskajā firmā, loģistikā nonākusi, jo savā nozarē viņai bijis par maz darba, tādēļ pēc savas iniciatīvas uzņēmusies citus pienākumus. Kad pienāca laiks doties pirmsdzemdību atvaļinājumā, lai pēc tam dotos dzemdību un bērna kopšanas atvaļinājumā, Marta bijusi ļoti laimīga, jo varējusi no loģistikas uz kādu laiku "tikt prom". BKA laikā Marta skaidri sapratusi, ka iepriekšējā darbavietā atgriezties negrib, jo tas nav bijis viņas aicinājums un darbs bijis stresa pilns. Sieviete atzīst, ka ģimenes situācija pieļāvusi, ka viņa varētu nestrādāt un būt mājsaimniece, taču nevienu brīdi viņa nav domājusi nestrādāt: "Ir svarīgi neaizmirst – bērni izaugs, viņi ir, ir forši, bet ir vajadzīga karjeras attīstība. Pašattīstība ir ļoti svarīga."

Neviļus piezagusies doma, ka varētu mēģināt apgūt programmēšanu. Atcerējusies, ka kāds paziņa Martai vienmēr teicis, ka viņai jāpamēģina, jo esot laba atmiņa un datoru lietas padodas. Vienīgi nav bijis nojausmas, ko tas nozīmē – apgūt programmēšanu. "Sākums bija grūts – es zināju, ka gribu mēģināt, bet bija grūti saprast, ko un kādu programmēšanas valodu apgūt. Biju tikai dzirdējusi virspusēji," atzīst Marta. Izpildījusi vienkāršus testus, lai saprastu, kas programmēšanā ir piemērotākais viņai, sākusi pētīt iespējas, pat uzsākusi tiešsaistes kursus, bet sapratusi, ka tas ir sarežģīti, ja nav cilvēka, kam paprasīt neskaidros jautājumus. "Un arī mājās, kad blakus ir divi mazi bērni, kuriem nepārtraukti kaut ko vajag no mammas, – tas ir diezgan grūti. Ātri vien sapratu, ka tas nebūs labs variants un jāmeklē klātienes kursi," stāsta sieviete. Marta ātri vien sapratusi, ka piedāvājums ir plašs, tajā var apjukt, un pirmos kursus apmeklēja vien reizi nedēļā, kur apguvusi pašus pamatus. Pozitīvā un pretimnākošā pasniedzēja dēļ sievietei programmēšana ļoti iepatikusies, viņa pabeigusi "C++"* kursus, pēc tam arī "Java"* kursus: "Es biju skolniece, kas grib mācīties, kam ļoti patīk, tāpēc daudz izrādīju iniciatīvu un dabūju papildu mājasdarbus."