Bērna izaugsmi nevērtē. Kārlis Kravis par skolu reitingiem un izglītību

IM, kas iestājas par to, lai katram bērnam būtu pieejama kvalitatīva izglītība, 12 darbības gadu laikā izlolojusi 158 absolventus, no kuriem 75 procenti joprojām strādā izglītības jomā, bet pašreizējā sasaukumā skolās strādā 32 jaunie skolotāji. Lielākā daļa no viņiem ir STEM priekšmetu jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas skolotāji – šo specialitāšu skolotāju trūkumu valstī apstiprina arī Kravis, piebilstot, ka trūkst arī labu valodu mācību priekšmetu skolotāju. IZM un IM mērķis ir ar programmas "Mācītspēks" palīdzību jau šogad septembrī skolām nodrošināt 100 jaunos skolotājus. Lai gan pieteikšanās notiek līdz maijam, līdz 13. martam saņemtas jau 579 reģistrācijas anketas, bet 137 jaunie speciālisti aizpildījuši pirmajai atlases kārtai nepieciešamās pieteikuma anketas, informēja projekta dalībnieku piesaistes speciālists Toms Vāvere.

Pagaidām ir rasts risinājums, kā iegūt skolu sistēmai tik nepieciešamo mācībspēku īsākā laikā, – jaunie skolotāji, kuri jau ieguvuši augstāko izglītību, var saņemt 2. līmeņa profesionālo izglītību programmā "Skolotājs". "Būtībā, ja tev ir augstākā izglītība, tu piesakies, izturi atlasi, tad pēc pirmā gada tu iegūsi skolotāja kvalifikāciju un varēsi vienmēr strādāt kā skolotājs," stāsta Kravis. Taču skolotāju trūkums nav vienīgā problēma, ar ko saskaras izglītības nozare, uz to sarunā norādīja arī IM direktors, kuram pašam ir pieredze, strādājot skolā jau kopš 20 gadu vecuma, kad pats vēl bijis Latvijas Universitātes students. Pagājuši 14 gadi, viņš absolvējis IM programmu, kļuvis par nodibinājuma direktoru un var sniegt ieskatu arī no otras puses, kā tas ir – būt skolotājam dažādu izaicinājumu priekšā.

Pilnu sarunu vari noklausīties "Ļauj viņai runāt!" podkāstā šeit, straumēšanas vietnē "Podbean" vai "Spotify".

Skolotāju trūkums ir, taču jāpārskata skolu infrastruktūra

Viena no lielākajām problēmām, kas skar tieši mācībspēku un tā nodrošinājumu skolās, ir tas, ka skolotāju vidējais vecums ir aptuveni 48 gadi, bet pusei no, piemēram, fizikas skolotājiem vecums ir 55 un vairāk gadu, situāciju ieskicē Kārlis Kravis. Skolotāju trūkums ir manāms, taču tajā pašā laikā bērnu un skolotāju proporcija nav tā kritiskākā. "Ja mēs skatāmies Latvijā, piemēram, bērnu proporciju uz vienu skolotāju, tad mums ir ap 9–9,5 bērniem uz vienu skolotāju. Es teiktu, ka tas ir kosmoss, jo, ja es to pasaku mūsu "Teach for all" tīklā, piemēram, Vācijas kolēģiem, tad viņi iepleš acis un prasa – kā? Viņiem ir 15, Igaunijā 12–13, mums zināmajā Somijā 14, ja nemaldos," situāciju izgaismo Kravis.

Viens no risinājumiem, kā optimizēt skolēnu skaita attiecību pret vienu skolotāju, pēc Kravja domām, ir skolu infrastruktūras pārskatīšana, jo piešķirtie astoņi procenti izglītībai no visa valsts budžeta ir pietiekami liela daļa. "Mēs ceram, ka iedos vairāk finansējuma, bet mēs nedomājam, no kā mums ir jāatsakās," tā Kravis. Risinājumu viņš dēvē par nepopulāriem lēmumiem, kurus "nevar pieņemt ne IM, ne vecāki", un tas ietver kā mazo skolu apvienošanu, tā arī skolotāju atalgojuma palielināšanu. Tas gan uzreiz nenozīmē visu mazo skolu slēgšanu, bet gan izvērtēšanu, vai mazpilsētā ir nepieciešamas divas vidusskolas u. tml. Raugoties uz lauku skolu situāciju, Kravis iesaka izvērtēt, vai nav iespējams bērnus vest uz attālāku skolu: "Pēc personīgās pieredzes nevar spriest, bet es 12 gadus pa briesmīgiem lauku ceļiem braucu 30 un vairāk kilometru uz skolu, kas bija un joprojām ir mazpilsētas norma, standarta vidusskola. Es esmu dzīvs."