Negulētas naktis un norauti aizkari – kāda ir policijas kinologu ikdiena  (1)

Doma par policista darbu Edgaram radusies jau bērnībā. Tolaik arī vecāki iegādājušies suni, ar ko saistās Edgara pirmā pieredze suņu apmācībā. "Manī attīstījās vēlme sunim kaut ko iemācīt. Paralēli tam noteikti pozitīvu iespaidu atstāja arī seriāls "Komisārs Reksis". Laikam ejot, sapratu, ka savu bērnības sapni vēlos īstenot un turpmāko karjeru vēlos saistīt ar suņiem un policiju," viņš atklāj. Tā Edgars nonācis Valsts policijas Kinologu nodaļā.

Lai kļūtu par kinologu Valsts policijā, sākumā jākļūst par policistu – jāapgūst arodizglītības programma "Policijas darbs" Valsts policijas koledžā, jāsazinās ar Kinologu nodaļu, kur jāizsaka vēlme kļūt par kinologu, lai, beidzot mācības, būtu iespēja uzsākt darbu attiecīgajā nodaļā. Pēc darba uzsākšanas jauno kinologu nosūta uz piecu nedēļu apmācībām Valsts robežsardzes koledžā, kur jāapgūst programma "Dienesta kinoloģijas pamati". "Tad jaunajam kinologam piešķir dienesta suni un var sākties kopīgs apmācību process gan sunim, gan kinologam – sākot ar kucēnu apmācības kursu un beidzot ar specializācijas kursu un dažādām citām profesionālās pilnveides apmācībām," stāsta Edgars.

Sunī jāiegulda maksimāli daudz laika

Kinologam ir jāpiemīt ļoti lielai pacietībai, uzskata Edgars. "Lai arī no malas varbūt izskatās, ka kinologa darbs ir viegls un suņi visu izdara paši, tam visam apakšā ir smags un neatlaidīgs darbs, kas prasa pacietību. Vienu dienu suns grib kaut ko darīt, bet citudien – ne. Galvenais šajā brīdī ir nenolaist rokas un nepadoties, jāsaņem sevi rokās un jāturpina iesāktais," stāsta inspektors. Viņš skaidro, ka kinologam ir jābūt motivētam kucēnā ieguldīt maksimāli daudz laika un enerģijas, lai vēlāk, kopā dodoties uz izsaukumiem, spētu sasniegt savu mērķi – sadzīt pēdas, atrast vielas vai priekšmetus ar cilvēka smaržu – un gūtu gandarījumu. "Vēl būtiska ir spēja ātri reaģēt un pieņemt pareizos lēmumus nestandarta situācijās. Izsaukumi mēdz būt dažādi, tāpēc ir jāpielāgojas jebkādiem apstākļiem, kā arī jāspēj pieņemt pareizos lēmumus, kā rīkoties attiecīgajā situācijā."

Inspektors stāsta, ka darbā ar suņiem grūtākais ir sākums. "Tas sākotnējais periods, kad jāskolo kucēns, – negulētas naktis, sagrauzti apavi, norauti aizkari, saplēstas bikses... Grūti ir tie brīži, kad kucēnam nav vēlmes mācīties un viss nesanāk tā, kā to grib kinologs. Te mēs atkal atgriežamies pie pacietības, kas ir nepieciešama šajā profesijā. Taču, kad redzi, ka tavs ieguldītais darbs atmaksājas, tie sīkumi, ko mazais blēņdaris jaunībā ir sastrādājis, ātri aizmirstas."

Apmācību process turpinās visu dzīvi

Ne visi suņi var būt "komisāri rekši". Lai suns būtu derīgs darbam, tam ir jāatbilst vairākiem kritērijiem. "Sākotnēji vērtē kucēna iedzimtās īpašības – vai viņš ir vesels, drosmīgs un vēlas sadarboties. Arī to, kā kucēns reaģē uz trokšņiem, slidenām grīdām, dažādiem citiem kairinātājiem. Lai kucēns pilnvērtīgi atbilstu dienestam, tam ir jāpiemīt izteiktam mednieka instinktam, kas nozīmē to, ka kucēns grib skriet, ķert, lēkt un notvert "medījumu"," stāsta inspektors. Kad kucēns jau ir izvēlēts, sākas pamatapmācību cikls, kura laikā lielākā uzmanība tiek pievērsta socializācijai, mācīšanās vēlmes attīstīšanai, pamatklausības elementu apguvei un šķēršļu pārvarēšanai. Arī šajā posmā suni var atzīt par dienestam nederīgu, ja konstatē kādas nepilnības nepieciešamo iemaņu apgūšanā. Visbiežāk darbam policijā izvēlas vācu aitu un beļģu aitu šķirnes suņus.

Bažām par to, kur četrkājainie draugi paliek, darba dienai beidzoties, nav pamata. Visi Valsts policijas dienesta suņi dzīvo pie saviem kinologiem mājās. "Tas nozīmē, ka darba laikā mēs esam kolēģi, savukārt pēc darba laika suns kļūst par pilnvērtīgu ģimenes locekli."

Suņa apmācības process Valsts policijā kopumā aizņem aptuveni divus gadus. Taču ar to viss nebeidzas – apmācību process gan kinologam, gan arī ķepainim turpinās visu dzīvi. Sākotnēji treniņu process aizrit, attīstot kucēnam vēlmi mācīties, kā arī veidojot uzticību saimniekam. Visbiežāk mērķu panākšanai izmanto kādu sunim tīkamu kārumu. "Kucēnam ir jāsaprot – ar saimnieku ir forši un, koncentrējot uzmanību, es dabūšu kādu kārumu," stāsta inspektors. Ķepaiņiem ir jāapgūst arī "atsaukšanas" komanda – atgriezties pie sava saimnieka, tiklīdz izdzird savu vārdu. Un, protams, arī pamatklausības komandas, piemēram, "sēdi", "guli" vai "šurp". Jau kucēna vecumā attīsta ožu, liekot ķepainim meklēt paslēptus barības graudiņus vai tam iemīļotu mantiņu. "Kucēnam augot, vingrinājumi un nepieciešamās iemaņas kļūst sarežģītākas. Piemēram, vielu, priekšmetu, līķu meklēšana, aizturēšana un pēdu meklēšana – atkarībā no suņa specializācijas, kurā viņš tiks apmācīts un izmantots."

Jo vairāk laika un darba iegulda kucēna vecumā, jo vieglāk pēc tam ir strādāt jau ar pieaugušu suni, atzīst inspektors. "Kucēns ātri mācās ne tikai pozitīvās lietas, kuras kinologs māca, bet arī kopē jau pieaugušu suņu uzvedību, piemēram, riešanu un agresiju. Tās sliktās lietas, ko viņš iemācās, ir grūti pārmācīt. Līdz ar to apmācību procesā kucēna pareizā rīcība ir jāapstiprina īstajā brīdī, lai izslēgtu un nepieļautu nevēlamu uzvedību," pieredzē dalās Edgars.

Tipiska darba diena kinologam Valsts policijā sākas astoņos no rīta. Kamēr suns ir apmācību procesā, darba dienas lielākoties paiet, trenējot ķepaini. "Savukārt dežurējošie kinologi strādā 12 stundu režīmā – dienas un nakts maiņās. Viņi apkalpo izsaukumus un izbrauc uz notikuma vietām ar dienesta suņiem, lai sniegtu atbalstu kolēģiem." Nesen Valsts policijas kolektīvam pievienojušies divi jauni kolēģi – Nasa un Basters. Abi suņi šobrīd cītīgi mācās un apgūst dienesta darbam nepieciešamās iemaņas. "Abi kucēni būs vielu meklēšanas suņi. Basters tiks apmācīts narkotisko vielu meklēšanā, savukārt Nasa – ieroču un munīcijas meklēšanā," jauno darbinieku pienākumus "Delfi" atklāj Edgars.