Piemēram, Ločmeļu ģimene pirms četriem gadiem spēra vienu no lielākajiem soļiem savā dzīvē – pieņēma lēmumu pārcelties uz dzīvi meža un pļavu ieskautā īpašumā laukos. Tagad bērni sacīkšu trases var redzēt ne tikai televiroza ekrānā, bet arī paši tās izveidot, paralēli mācoties pasauli, reāli aptaustot un redzot dažādas norises dabā. Mamma Laura šajā macību gadā kļuva bērniem arī par mājskolotāju, kas bijis izaicinājums visai ģimenei.
Lai gan daudzas ģimenes izveidojas pēc klasiskā un skaistā scenārija – iepazināmies, iemīlējāmies, apprecējamies, izbaudījām grūtniecības laiku un beidzot bijām gatavi savā pulciņā aicināt mazos ķiparus, ne vienmēr tā notiek. Arī adopcija ir veids, kādā ģimenē ienāk bērni, un tieši šādi dzīve iekārtojās Ģežu ģimenei. "Mēs vispirms gribējām tikt pie bioloģiskajiem bērniem un tad kādu adoptēt," stāsta mamma Lilija Geža. "Taču mūsu gadījumā viss notika citādi."
Turpinājumā esam apkopojuši interesantus, emocionālus un prieka pilnus stāstus, kas var rosināt pārdomas arī par savu ģimenes dzīvi!
Paši gribēja, paši lai tiek galā: piecu bērnu mamma par sabiedrības attieksmi
Elīna Sondare ir piecu bērnu māmiņa, kura pati mājās šuj auduma autiņbiksītes. Viņa reiz domāja – dzīve ir izdevusies tad, ja tev ir divi bērni, skaists dzīvoklis Rīgas centrā un prestižs darbs. "Man likās, ka tad es būšu laimīga un man būs viss," Elīna piebilst. Taču tagad sieviete saprot, ka laimīgu viņu dara tā dzīve, kuru viņa dzīvo šobrīd, esot mamma pieciem bērniem.
Bērnu dēļ pārcelties prom no pilsētas: Ločmeļu ģimenes dzīve laukos
Dzīvesvietas izvēle lielā mērā ietekmē to, kāda būs mūsu ikdiena. Šis ir stāsts par Lauras Ločmeles ģimeni un pirms četriem gadiem pieņemto lēmumu pārcelties uz dzīvi laukos – meža un pļavu ieskautā īpašumā, kur bērni var iekārtot savas sacīkšu trases, spēlēties koka mājiņā un mācīties par lietām, tās reāli aptaustot un izbaudot. Šī gada septembris ģimenei nesis pārmaiņas, jo no mammas un sievas Laura pārtapusi arī par skolotāju, kas bērniem pasniedz mājmācību.
Trīnīšu tētis Ēriks Bauers: bērni ir jāradina pie darba un disciplīnas
"Panikas nebija... Tikai pārsteigums," tā par ziņu, kas saņemta no sievas par to, ka gaidāmi trīnīši, saka Ēriks Bauers, florbolists, sieviešu florbola komandas "Lekrings" Cēsīs treneris un Amatas novada sporta pasākumu organizators. Šī ziņa no ginekologa kabineta, kurā sieva bija viena pati, jau tāda pasena, nu jau trīņiem – Emīlam, Artūram un Kristapam – ir trīsarpus gadi, nu jau puikas lieli – bērndārznieki!
Mēs vairs neesam galvenie – stāsts par glābējsilītē atstāta mazuļa ienākšanu jaunā ģimenē
"Labdien, gribam jums nosūtīt informāciju par kādu bērniņu," šāda satura zvanu no Labklājības ministrijas nu jau pirms divarpus gadiem saņēma Eva, atrodoties darbavietā. Kādā no Latvijas glābējsilītēm bija atstāts mazulītis, un nu bija pienākusi Evas ģimenes kārta adoptētāju rindā. Lēmums bija jāpieņem ātri, jo uz spēles taču ir mazs zīdainītis, kurš alkst mīļu roku un nemitīgas aprūpes, un arī ģimene jau tik ilgi bija gaidījusi, lai būtu trijatā.
'Nekad nebūsi viens no viņiem': māmiņa par dzīvi Beļģijā un atgriešanos dzimtenē
Baiba Kauliņa kopā ar vīru Dzintaru un trim bērniem dzīvo Skrīveros. Taču pirms četriem gadiem viņi vēl izbaudīja Beļģijas galvaspilsētas Briseles šarmu. Pēc tur nodzīvotiem sešiem gadiem ģimene ir atgriezusies uz dzīvi Latvijā. Kā pati Baiba atklāj: "Mēs apzinājāmies, ka tas ir diezgan drošas labklājības ceļš, taču bija kaut kāda iekšējā sajūta, ka tā nav vieta, kur mēs gribam pavadīt savu dzīvi."
Trīs bērni nav šķērslis – kā Kitija Balcare ar ģimeni ceļo kemperī
Kitijas Balcares ģimene ir piemērs tam, ka noķert ārzemju ceļojuma sajūtu var arī tad, ja ceļā jādodas ar mazu bērnu bariņu. Jau vairākus gadus Kitija ar vīru un bērniem sēžas savā kemperī, lai dotos tuvākos un tālākos izbraucienos pie dabas. Turklāt nakšņojot nevis glaunā viesnīcā, bet gan tur, kur visērtāk apstāties ar viņu mājiņu uz riteņiem. Un, kā norāda Kitija pati, kemperu iemītnieki ir sava veida ceļotāju kopiena, kurai šādi izbraucieni kļūst par mazu atkarību – būt ceļā un būt mājās vienlaikus.
Adopcija nav nekāds varoņdarbs. Gežu ģimenes stāsts
Lilija Geža ir mamma diviem adoptētiem bērniem – sešus gadus vecajiem Aleksandram un Anastasijai. Bērni viens otru sauc par brāli un māsu, Lilija ar vīru Vadimu viņus sauc par meitu un dēlu, bet mazie viņus – par mammu un tēti. Kā ģimene nonāca pie lēmuma kļūt par adoptētājiem un kāds bijis viņu kopīgais ceļš līdz harmoniskai kopā būšanai, stāsta Lilija.
'Deja ir visa mana dzīve' – Iveta Lejava-Majore un viņas ģimene vienoti uz deju plača
Elejas vidusskolas direktores vietniece, divu brīnišķīgu meitu mamma, sieva un divu deju kolektīvu – "Tracis" un "Medaga" vadītāja – Ivita Lejava-Majore. Viņa visu savu dzīvi mīlējusi deju un atzīst, ka ne vienmēr ceļš līdz panākumiem ir bijis viegls. Vadīt kolektīvus, būt labai mammai un sievai – nav vienkārši. Bet deja un mīlestība pret latvisko ir dziļi sirdī. "Deja ir mana dzīve!" apliecina Ivita.
No Rīgas centra uz dzīvi mazpilsētā: trīs ģimeņu pieredzes stāsti par pārcelšanos
Pēdējos gados novērota tendence – jaunās ģimenes no pilsētas pārceļas dzīvot uz daudz mierīgāku vidi, izvēloties mājas veidot mazpilsētā, bet strādāt Rīgā, iespējams, dažam pietiek ar virtuālo vidi, retu reizi aizbraucot uz darbavietu Rīgā.
'Ar trim ir vieglāk nekā ar vienu.' Trīnīšu vecāku – Svetlanas un Viktora pieredzes stāsts
"Kad man draudzenes vaicā, kā tieku galā, bet es savukārt raugos, kā viņām veicas ar vienu bērnu, saprotu, ka patiesībā ar trim ir pat vieglāk," saka Svetlana Marimonova, trīnīšu mamma. Kādam gan jau acis plaši iepletīsies, dzirdot šādus vārdus, bet Polīnas, Arinas un Savēlija mamma to saka pilnā nopietnībā, jo viņas bērni kopš dzimšanas ir pieraduši būt pacietīgāki, mierīgāki, saprotot, ka mamma visiem vienlaikus nevar pievērsties. Ir jāpagaida, un to viņi prot.
Piecu bērnu mamma dalās Montesori gudrībās: kāpēc bērniem ir jāpalīdz ikdienas darbos
Viktorija Ozola pavisam nesen kļuvusi par piecu bērnu mammu. Viņa ir izglītojusies Marijas Montesori pedagoģisko metožu apgūšanā, un iegūtās zināšanas un prasmes aktīvi pielieto savā ģimenē.
'Kāds augšā mūs sargā' – Iveta Simsone, četru meitu mamma un sava vīra mūža mīlestība
Tikko nosvinēti 23 draudzības un 14 laulības gadi. Iveta un Armands Simsoni – abi ir kopā kopš 1995. gada. Burtiski tulkojot no krievu valodas, "zamuž" (būt precētam – red.), nozīmē būt "aiz vīra". Stiprās savienībās aiz katra spēcīga vīrieša noteikti stāv gudra un spēcīga sieviete. Ja sieviete būs patiesa savā maigumā, jutekliska savā koķetumā un spēcīga, atbalstot savu vīrieti, viņam veiksies. Tāda ir Iveta – vienlaikus stipra, pilna maiguma un mīlestības. Ģimene ir viņas templis un iedvesma.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
