'Covid-19': farmaceiti bijuši apdraudēti; situācija aptiekās uzlabojas  (1)

Bažījoties par iespējamām sankcijām no darba devēja, stāsta izklāstā farmaceite vēlējās palikt anonīma: "Aptieka, kurā strādāju, atrodas tirdzniecības centrā, ikdienā apkalpojam 300 un vairāk klientu. Līdz ar pandēmijas izziņošanu, klientu skaits strauji pieaudzis, cilvēki pastiprināti iepērk medikamentus un interesējas par dezinfekcijas līdzekļu un sejas masku pieejamību. Tā kā aptieka ir tuvu centram, to apmeklē arī ļoti daudz tūristu."

Otrdien, 17. martā, kad uzrunājām farmaceiti, viņa atklāja: "No darba devēja puses nav veikti nekādi pastiprināti drošības pasākumi nedz darbinieku, ne apmeklētāju drošībai. Telpas tiek tīrītas no rīta. Papildus letes netiek dezinficētas, farmaceitiem tam nav laika, jo jāapkalpo nepārtraukti klienti. Savukārt farmaceita palīgs, kas uzkopj telpas, strādā nepilnu darba laiku, bet aptiekai ir virs 12 stundu darba laika. Sanāk, ka lete tiek dezinficēta labi ja vienu reizi dienā. Nav pieejams roku dezinfekcijas līdzeklis apmeklētājiem, ienākot aptiekā. Divu metru distanci ievērot fiziski nereāli, telpas pārāk mazas. Darbiniekiem sejas maskas, cimdi netiek piedāvāti. Papildus letes norobežošana ar plēvi netiek veikta. Strādājam būtībā kā parasti, tikai klientu skaits ir krietni audzis."

Uz jautājumu, kādus pasākumus vēlētos aptiekā redzēt, saņēmām atbildi: "Lai būtu pieejama informācija reklāmas ekrānos tirdzniecības zālē, ekrānos pie kasēm – lai cilvēki rīkojas atbildīgi, lai pēc iespējas pasūta no aptiekas nepieciešamās preces, t.sk. bezrecepšu medikamentus internetaptiekās, lai apmeklē aptiekas pamatotu iemeslu dēļ, piemēram, ja jāiegādājas ārsta izrakstītās recepšu zāles, lai ar augšējo elpceļu simptomiem paši nedodas uz aptieku, bet deleģē kādu tuvinieku, ja tas iespējams. Lai izmanto bezskaidras naudas maksāšanas iespējas. Lai cilvēki ievēro klepus higiēnu, roku dezinfekciju pirms ieiešanas aptiekā, lai būtu šis dezinfekcijas līdzeklis pie aptiekas ieejas. Lai būtu konkrētas rekomendācijas par virsmu dezinfekcijas veikšanu, cik bieži un kurš to darīs, lai būtu pie kases izveidota aizsargsiena ar plēvi/vai kādu citu tehnisku risinājumu, lai kaut vismaz būtu norobežojums uz grīdas, jo attālums no klienta līdz farmaceitam ir ļoti neliels, noteikti zem viena metra, pat 50 centimetru labi ja sanāk. Lai būtu visiem aptiekas darbiniekiem pieejamas sejas maskas, ko ik pa divām stundām mainīt, lai būtu gumijas cimdi, lai būtu vairāk dezinfekcijas līdzekļu ar pretvīrusu iedarbību."

Kā norāda profesijas pārstāve, arī citās aptiekās situācija līdzīga.

"Farmaceiti jūtas daudz mazāk pasargāti nekā veikalu darbinieki, jo ir ciešāks, ilgāks kontakts ar klientiem, tiek veiktas konsultācijas, savstarpēji sarunājoties, ir kontakts "seja pret seju", elpceļu sekrēts, siekalas viegli nokļūst uz farmaceita, turklāt nāk daudz slimu cilvēku ar augšējo elpceļu saslimšanas pazīmēm, daudzi klepo, šķauda aptiekā, bet telpas nav vēdināmas, jo tirdzniecības centru aptiekās nav logu. Nav arī jūtams atbalsts nedz no Latvijas Farmaceitu biedrības, nedz no darba devēju puses. Darba devējs nenovērtē darbiniekus, kas sevi pakļauj riskam inficēties, pašaizliedzīgi strādājot iedzīvotāju veselības labā," tā situāciju 17. martā izklāstīja farmaceite.

Tiek norādīts, ka daudz farmaceitu ir gados vecāki speciālisti, kas nozīmē, ka viņi ir pakļauti lielākam riskam ar "Covid-19" saslimt smagā formā. "Var gadīties, ka darba devēja neieinteresētības maksimāli aizsargāt savus darbiniekus dēļ daudzi farmaceiti var saslimt, izplatīt infekciju lielam cilvēku lokam. Turklāt daudzi farmaceiti baidās iebilst un ziņot darba devējam par to, ka jūtas neaizsargāti, jo pastāv risks, ka darbinieks var tikt atlaists."

Latvijas Farmaceitu biedrības (LFB) prezidente Dace Ķikute portālam "Delfi" sacīja, ka LFB ir saņēmusi jautājumus un informāciju no farmaceitiem, kas liecina, ka ne visi aptieku īpašnieki operatīvi informē visus savus darbiniekus par uzņēmumā veiktajiem pasākumiem. "Tāpat mūsu rīcībā ir informācija, ka situācija aptiekās strauji mainās un ceram, ka aptieku īpašnieki kā komercstruktūras pilnībā veiks pasākumus, ko noteikusi valdība, kā arī aktīvi veiks riska mazināšanas pasākumus, lai pasargātu savus darbiniekus."

Ķikute norāda, ka svarīgi veikt visu pasākumu kompleksu, jo nevar no ieteikumiem komersantiem un iedzīvotājiem izdalīt kādu vienu, kas būtu vissvarīgākais, jo patreiz atrodamies ārkārtas apstākļos. "Skaidrs, ka jādara viss, lai aptiekas spētu apkalpot apmeklētājus līdz ārkārtas stāvokļa beigām," tā Ķikute.

Šīs nedēļas laikā tomēr sarosījušies arī aptieku tīkli, citam pēc cita paziņojot par stingrāku drošības pasākumu ieviešanu.

Kā paziņojumā presei informēja "Euroaptieka" Mārketinga projektu vadītāja Evija Bērziņa, no 17. marta ieviesti vairāki pasākumi sociālās distancēšanās nodrošināšanai visās 57 tīkla aptiekās 18 apdzīvotās vietās Latvijā. Vēstīts, ka kases zonās, kur parasti ir vislielākā cilvēku plūsma, ar norādošām lentām uz grīdas tiek izlīmēti norādījumi divu metru distances ievērošanai no farmaceita līdz apmeklētājiem. Starp farmaceitu un apmeklētājiem tiek uzstādītas arī speciālas norobežojošas aizsargsienas.

Savukārt "BENU Aptieka Latvija" direktore Anete Rožkalna 19. martā izplatītajā paziņojumā skaidroja, ka visās aptiekās pie kases uzstādīs organiskā stikla aizsargbarjeras, lai aptiekās vēl vairāk ierobežotu fizisku saskarsmi un samazinātu saslimšanas riskus gan klientiem, gan farmaceitiem. Vēstīts, ka šobrīd aizsargstikli uzstādīti vairāk nekā 50 procentos tīkla aptieku, bet tos paredzēts uzstādīt visās. "Šobrīd regulāri tiek veikta virsmu dezinfekcija, telpu vēdināšana, kā arī uz nenoteiktu laiku mūsu aptiekās ir apturēti papildu farmaceitiskie pakalpojumi – asinsspiediena mērīšana, ķermeņa masas, holesterīna un cukura līmeņa noteikšana un sejas, ādas un matu veselības noteikšana, tādējādi samazinot fiziska kontakta iespējamību," tā Rožkalna.

Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne "Delfi" skaidrojusi, ka jebkuram pakalpojuma sniedzējam ir jāvadās pēc vispārējie principiem koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" izplatības ierobežošanai, kas izriet no slimības izplatīšanās riskiem. Minētie principi ir ietverti virknē rekomendāciju, kas ir publicētas SPKC mājaslapā.

Strapcāne norāda, ka tikušas izstrādātas un kopš 24. marta SPKC mājaslapā publicētas arī detalizētākas rekomendācijas publisko pakalpojumu sniedzējiem.

SPKC mājaslapā atrodamas rekomendācijas šeit ietver norādes par telpu uzkopšanu iestādēs, kuras nesniedz medicīnas pakalpojumus, piemēram, dažādās sabiedriskajās iestādēs, skaistumkopšanas salonos, birojos, viesnīcās, skolās, kur varētu būt uzturējies pacients ar apstiprinātu "Covid-19" infekciju. Šīs norādes var izmantot jebkurš darba devējs, lai padarītu darba vidi drošāku. Pieejami arī atsevišķi ieteikumi darba devējiem un farmaceitiem.

"Tāpat līdz šim ir bijušas tikšanās ar tirgotājiem, lai tirdzniecības vietās nodrošinātu visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, ievērojot divu metru distanci starp cilvēkiem, piemēram, stāvot veikalā pie kases. Tāpat sniegtas rekomendācijas dezinfekcijai u.c.," norāda Strapcāne. "Ikvienam cilvēkam jebkurā darba vietā ir jābūt atbildīgam par savu un līdzcilvēku veselību, līdz ar to, parādoties jebkādiem saslimšanas simptomiem, ir jāpaliek mājās un jāārstējas. Tāpat ir regulāri jāmazgā rokas, jādezinficē sava darba vieta – īpaši klientu apkalpošanā."

Strapcāne skaidro, ja darbinieks nejūtas droši, ir jāvienojas ar savu darba devēju par citu risinājumu vai īpašiem piesardzības pasākumiem.