Latvijas Dūlu apvienība faktus publicējusi mājaslapā, norādot, ka šogad dūlu nedēļa, atšķirībā no citiem gadiem, kad rīkotas publiskas nodarbības un aktivitātes, noritējusi rāmi, gluži kā gaidot bērniņu – vairāk vērsti sevī, klātienes tikšanās pārceļot uz virtuālo vidi. Dūla mūsdienās ir speciāli apmācīta persona, kas nodod zināšanas, palīdz sievietei veidot saikni ar sevi un bērnu, sniedz emocionālo, fizisko un informatīvo atbalstu grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā. Turpinājumā piedāvājam iepazīties ar svarīgāko, ko dūlas paveikušas 2019. gadā.
"Kopumā pagājušajā gadā dūlas sniegušas atbalstu 1171 ģimenei," atzīmē Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja Inga Babure. Dzimstības rādītāji visā Latvijā pērn ir ar būtisku kritumu, protams, arī dūlu atbalstā tāpēc vērojams skaitlisks samazinājums. No visām ģimenēm daļai dūlu atbalsts sniegts tikai kādā aprūpes posmiem, piemēram, grūtniecības periodā, bet ir sievietes, kuras atbalstītas visos posmos – grūtniecībā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
Dūlas 2019. gadā atbalstījušas 256 ģimenes pēcdzemdību periodā, 601 sievieti gaidību laikā, sniegtas 793 zīdīšanas konsultācijas. Kopumā dūlas piedalījušās 170 dzemdībās. No tām – 18 ķeizargrieziena operācijās. Veikti arī 135 pēcdzemdību rituāli – pirtīžas, bet 183 sievietes baudījušas īpašu masāžu – ar rebozo lakatiem.
Pērn lielākais pieaugums vērojams dūlu atbalstā mammām bērniņa zaudējuma gadījumā – 2016. gadā bijuši 11 gadījumi, bet 2019. gadā jau. "Sievietes kļūst apzinātākas (tieši apzinātākas, nevis apzinīgākas) un izvēlas savus pārdzīvojumus uzticēt dūlām. Tas nozīmē, ka viņas labāk atpazīst savas emocijas un savos emocionālajos stāvokļos nepaliek vienas. Protams, ir dzīvesdraugi, bet arī viņi izjūt zaudējuma sajūtu un viņi nevar sniegt tāda veida emocionālo atbalstu, kādu dod dūla, kas palīdz emocijas izreaģēt, kā arī no dažādiem aspektiem palūkoties uz situāciju, vēlāk jau rast resursus, lai dzīvotu tālāk," skaidro Babure.
Tāpat pieaugums vērojams atbalstā dzemdībās, kad bērniņš dzimst priekšlaikus – pērn tās bijušas astoņas dzemdības. Šāda pieredze var būt psiholoģiski izaicinoša sievietei, tāpēc dūlas atbalsts var būt noderīgs – gan pašās dzemdībās, gan pēc tam.
Pieaug arī dūlu atbalstīto dzemdību skaits, kas notiek pēc ķeizargrieziena – no 5 radībām 2015. gadā līdz 13 2019. gadā. "Šobrīd notiek paradigmu maiņa un medicīnā arvien vairāk tiek atbalstīta pieeja, ka sieviete, kura piedzīvojusi ķeizargriezienu, gaidot nākamo bērniņu, pie konkrētiem nosacījumiem tiek iedrošināta dzemdēt pati. Protams, ja iepriekš bijis ķeizargrieziens vai varbūt smagu dzemdību pieredze, kas beigusies ar operāciju, jo īpaši vajadzīgs atbalsts un gatavošanās pēcķeizara dzemdībām. Novēroju, ka šobrīd sievietes vairāk notic savai varēšanai, veido dziļāku saikni ar bērnu un savu ķermeni, tāpēc, atbilstoši arī gatavojoties un labvēlīgi sakrītot medicīniskiem aspektiem, ir sievietes, kas pēc ķeizargrieziena dzemdē pašas, vai vismaz uzsāk dzemdības dabiski, lai kā risinājumu tomēr vēlāk piedzīvotu atkārtotu ķeizargriezienu," stāsta Inga Babure.
Dūlas daudz iegulda vecāku sagatavošanā dzemdībām, vecāku lomai, zīdīšanai – 2019. gadā sniegta 981 lekcija vecākiem gaidību laikā un noritējušas 852 pēcdzemdību nodarbības. Visvairāk sievietes dzemdībās atbalstītas Rīgas Dzemdību namā (59 dzemdības), kur arī norit lielākā daļa dzemdību Latvijā. Vislielākais dūlu atbalsta dzemdībās pieaugums ir Kurzemē, bet dūlu atbalsts pieejams visos Latvijas reģionos.
Šobrīd nav iespējama dūlu dalība dzemdībās stacionāros, arī tēvu dalība drošības apsvērumu dēļ slimnīcās nav iespējama (izņemot dažas vietas, šī informācija jāmeklē individuāli, jo situācija mainās). Tomēr dūlu atbalsts joprojām ir pieejams, lielākoties attālināti, taču atsevišķās situācijās arī klātienē, atrunājot drošības aspektus. "Gatavojoties dzemdībām un pēcdzemdību periodam ar dūlu, topošie un jaunie vecāki – mammas un tēti izjūt lielāku drošības sajūtu, ir informētāki, spēj atrast iekšējos resursus šiem dzīves notikumiem," stāsta Latvijas Dūlu apvienības vadītāja.