Nogurdinošā dubultslodze: trīs stāsti par skolotāju–mammu ikdienu pandēmijas laikā

Ir ārkārtas situācija, un tā izpaužas arī skolotāju ģimenēs, kur visbiežāk nākas strādāt dubultslodzē, jo vecāka pienākumi saplūst ar darba pienākumiem un otrādi. Un ja vēl atrodas vecāki, kuri uzskata, ka pedagoga darba laikam nav ierobežojumu, ka uz viņu var izgāzt negācijas, kas, pilnīgi iespējams, uzkrājušās ne jau bērnu mācību dēļ...

Rit trešā darba nedēļa, kurā mācību process noris attālinātā režīmā. Ko tas nozīmē skolotājiem, turklāt tieši tiem, kuriem pašiem ir skolas vecuma bērni? Par to šajā rakstā – trīs skolotājas, kuras ir arī mammas, pastāstīs, kāda ir viņu ikdiena ārkārtas situācijā. Ar šiem stāstiem vēlamies izcelt pedagogu darbu, mudināt vecākus aizdomāties, vai patiesi pamatots būs skolotājam nosūtītais ziņojums ar pretenzijām un vai tu kā vecāks esi izpildījis savu pienākumu.

Nogurdinoši – situāciju raksturo pedagoģe Laila Kalniņa

Vakars, Laila ir nogurusi, bet nevar iemigt. Tad pati saprot, ka tas ir dažu vecāku dēļ, kuri no rīta e-pastā izgāzuši uz viņu savas dusmas par bērnam uzdotās mācību vielas apmēriem. Tas nekas, ka pēcpusdienā tie paši vecāki atsūtījuši ziņu, kurā atzīst, ka, iespējams, pāršāvuši pār strīpu. Bet Lailai nākas domāt par tām dusmīgajām vēstulēm, kas iesūtītas no rīta. Viņa ir nogurusi, jo kopš rīta līdz pat vēlam vakaram nemitīgi dažādos rīkos tiešsaistē sazinājusies ar saviem audzēkņiem, centusies palīdzēt saviem bērniem, pati mācījusies apgūt jaunas tehnikas, lai veidotu interesantus uzdevumus skolēniem, pa vidu vēl apdarījusi mājas soli, un tad vēl pirms miega jādomā, kāpēc viņai nosūtītas dažas naidpilnas vēstules... "Vienmēr tā strādāt es negribētu. Strādāt var, bet tik ļoti pietrūkst klātienes efekta," saka Laila Kalniņa, Jaunmārupes pamatskolas skolotāja, kura šogad audzina 2. klasi.