Foto: Shutterstock
Jau kādu laiciņu visi dzīvojam ārkārtējā situācijā, kas daudziem rada papildu stresu, bailes un citas emocijas, kuras mēdz dēvēt par negatīvām. Taču arī negatīvās emocijas ir jāiemācās pieņemt un tikt ar tām galā, cenšoties iespējami mazāk ar to kaitēt citiem sabiedrības locekļiem. Tomēr daļai cilvēku tas nepadodas, un viena no šīm kategorijām ir skolēnu vecāki, kuri nereti savu neapmierinātību izgāž skolotāju virzienā. Protams, ir arī teiciens par to, ka viena pagale nedeg, un ir arī tādi gadījumi, uz kuriem to var attiecināt, taču ir situācijas, kad izbļaustīšanās virtuāli vai klātienē noris bez pamatojuma.

Vecāku vardarbība pret pedagogu – šo tematu nedaudz aplūkosim rakstā, runājot par pandēmijas laiku, kad mācības norit attālināti, kad visi esam vairāk vai mazāk izsisti no ierastā ritma, kas atspoguļojas dažādās emocijās. To, ka temats ir aktuāls un ne tikai ārkārtējās situācijas laikā, apliecina Līga Bērziņa, "Uzvedība.lv" vadītāja, kura jau vairāk nekā desmit gadus strādā ar psihosociālajiem riskiem darba vidē, tostarp skolās, kā arī Rūdolfs Kalvāns, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidents.

Par šo jautājumu, kā arī skolēnu īstenoto vardarbību pret pedagogiem pērnā gada rudenī runāja Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas konferencē. Kad tajā izskanēja teikums "Vecākus turēt iespējami tālāk no skolas", zāli pāršalca aplausu vētra un skolu vadītāji bija gatavi aktīvi stāstīt par to, kā "cīnās" ar vecāku pārprasto demokrātiju. Galvenokārt vecāku vardarbība pret skolotājiem izpaužas virtuālā vidē – "WhatsApp" grupās, e-pastos, retāk klātienē vai tālruņa sarunās. Par to arī nedaudz šajā rakstā – kā vecāki uzvedas laikā, kad mācības norit attālināti un kā skolotājiem neļauties šādai attieksmei pret sevi. Savukārt rakstu, kā pedagogi darbā cieš no skolēnu vardarbības, lasi te.

Vecāki, kuriem pēkšņi uzradušās "izcilas" pedagoģiskās zināšanas

Kā uzsver Bērziņa, vecāku vardarbība pret pedagogiem nebija nekas jauns pirms krīzes un nav samazinājusies arī tagad. Gluži otrādi – tā pieaug spriedzes un ierobežojumu apstākļos. Ir vecāki, kuriem ir daudz laika, augsts stresa līmenis, un viņi cenšas kontrolēt nevis savas emocijas, bet gan citus.

"Nedomājiet, ka kāds no šiem vecākiem beidzot apjautīs, kāds patiesībā ir viņu agresīvais bērns. Tā tas parasti nenotiek. Notiek, bet ne tik vienkāršā veidā. Gandrīz katrā klasē ir pa vienam šādam vecākam. Un, ja kādā nav, tas nozīmē, ka blakus klasē ir vismaz divi. Mana pieredze ļauj izdalīt vismaz trīs negatīvas uzvedības tipus – agresīvie vecāki ar izteiktu negativitāti, kuriem visi ir vainīgi, tikai ne viņi, baumu izplatītāji, kas nespēj neko noskaidrot pa tiešo, bet bojā atmosfēru vecāku grupās, un vecāki "bez robežām", kas raksta jebkurā laikā un pieprasa tūlītējas atbildes," atklāj Bērziņa.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT