Aktrise Anta Aizupe: katram jāatrod sava formula, kā izdzīvot šajā laikā

Atceros, ka dienu iepriekš vēl spēlējām izrādi un tad sākās runas par to, ka varētu spriest par ārkārtas stāvokli, smējāmies, ka nez, kad atkal tiksimies, tajā brīdī nedomājām, ka tas būs tik ātri un tik nopietni.

Sākotnēji vislielākās bailes bija saistītas ar to, ka nebūs darba un attiecīgi – līdzekļu. Cenšos sevi nebaidīt, nedomāju par to, ka tas viss būs līdz pat rudenim, koncentrējos konkrēti uz šo mēnesi, pēc tam sāksies nākamais. Neviens jau nezina, ko paziņos 12. maijā. Ievēroju visus noteikumus, tā ir daudz mierīgāk ap sirdi, bet ir mazliet bailīgi, jo vīruss ir viltīgs un neparedzams, uz veikalu jau tik un tā ir jādodas. Toties tagad veikals, uz kuru agrāk mēs atļāvāmies doties kaut vai treniņtērpā, nu ir kļuvis par vienīgo vietu, uz kurieni var sapucēties.

Darba ziņā pirmā nedēļa bija ļoti klusa un valdīja liela neziņa. Četri projekti tagad ir uz pauzes, taču pamazām arī mēs, aktieri, sākām pielāgoties situācijai, atjaunojās mēģinājumi, tikai tiešsaistes formātā. Viss notiek, bet tādā īpatnējā veidā. Šobrīd ir tikai pirmais mēģinājuma periods, kurā mēs lasām tekstu un analizējam to. Domāju, būs tik daudz sastrādāts, lai pēc karantīnas beigām varētu visu "likt uz kājām". Mūsu profesija pieprasa, lai satiktos dzīvē.

Pēc bērnu piedzimšanas bija brīdis, kad man ļoti gribējās izrauties no mājas dzīves. Tas arī izdevās – gada laikā daudz kas tika izdarīts un bieži nācās būt ārpus mājas, tāpēc jau prasījās pēc atvaļinājuma un šī piespiedu apstāšanās nebija tik traka. Es ļoti daudz strādāju un jau bija radusies sajūta, ka esmu noskrējusies, ka ir liels stress. Tagad varu atvilkt elpu, taču tā kā man ir mazi bērni, mājas dzīve ir ļoti intensīva.

Mans spēka avots ir saule, miegs un laba mūzika. Tagad ir iespēja daudz vairāk pagulēt. Karantīnas laikā esmu atsākusi skriet – kādreiz es to darīju, bet pēc tam neatlika tam laika, man tā ļoti pietrūka. Ceru, arī pēc karantīnas saglabāt šo ieradumu. Tas palīdz man saglabāt vēsu saprātu. Kad bērni aizmieg, varu palasīt grāmatas. Tagad ir vairāk enerģijas, lai kaut ko darītu, kad bērni jau guļ, kā arī daudz vairāk laika sagatavoties mēģinājumiem.

Manas meitas ir dvīnes, aprīlī svinējām viņu 4. dzimšanas dienu. Svinības notika ģimenes lokā un bija ļoti forši: gan uz balkona, gan pie durvīm tika noliktas dāvaniņas un sagatavoti dažādi pārsteigumi, kā nebūtu, ja mēs būtu parastā situācijā. Apsolīju, ka pēc karantīnas meitenes gan varēs ielūgt visus savus draugus.

Mamma dzīvo Alūksnē, strādā skolā. Uzturam kontaktus, sazvanāmies. Vispār nekad neesmu tik daudz runājusi pa telefonu kā šajā laikā. Jau ļoti gribas nolikt telefonu malā. Mēs esam tajā posmā, kad sāk ļoti pietrūkst tuvinieku un tikšanās reālajā dzīvē.

Jebkuram no mums tagad ir gūti pateikt, kādas ir šīs situācijas galvenās atziņas, jo mēs visi gaidām jaunas ziņas par to, cik ilgi tas viss būs, cenšoties saglabāt pēc iespējas lielāku mieru šajos neskaidrajos laikos. Novēlu, lai katram izdodas saglabāt vēsu prātu un atrast pareizu formulu, kas palīdz viņam izdzīvot šajā laikā! Katram vajag kaut ko citu, universālas stratēģijas nav. Ceru, ka šajā vasarā varēsim priecīgi satikties ielās un darbos.

24. aprīlī interneta vietnē "Palieccilveks.lv" no pulksten 10 līdz 18 norisināsies cilvēcības konference "Paliec mājās - Paliec cilvēks!", kurā uzstāsies vairāk nekā 20 dažādu nozaru pārstāji un viedokļu līderi. Paralēli izglītojošajai un iedvesmojošajai programmai konferences programmā paredzēta arī dažādu mākslinieku uzstāšanās, sporta nodarbības, bērnu fizioterapijas un līderības paraugstundas, kā arī kopīgas ēdienu gatavošanas pauzes. Vairāk informācijas: "Palieccilveks.lv".