Jaunais tēvs pat 90 gadu vecumā – vai vīrieša auglībai ir derīguma termiņš?

Par to, cik ilgi vīrietis savā mūžā ir auglīgs un viņa ģenētiskais materiāls – spermatozoīdi – kvalitatīvs, kā arī iespējamiem veselības riskiem gaidāmajam mazulim un to, kāpēc būt gados vecam tēvam nav tas pats, kas būt tēvam 25 vai 30 gadu vecumā, sarunā ar portālu "Cālis" stāsta urologs, andrologs un neauglības ārstēšanas speciālists Andris Ābele, kurš ikdienā praktizē Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā un "Klīnikā EGV".

Sieviete ir auglīga noteiktu laiku, vīrietis – līdz pat mūža galam. Bet...

Kā jau minēts, sievietes auglība sākas tad, kad viņai parādās menstruācijas, parasti 12–16 gadu vecumā (dažām jau 11 gadu, citām – 18 gadu vecumā), bet auglīgais laiks noslēdzas tad, kad pēc menopauzes iestāšanās 12 mēnešus sievietei nav bijušas menstruācijas un iestājusies postmenopauze. Tātad sieviete vidēji ir auglīga un spēj radīt bērniņu vēl līdz 45–55 gadu vecumam. Ar vīriešiem ir nedaudz cits stāsts.

Vīrietis kļūst auglīgs līdz ar pubertāti, cits agrāk, cits vēlāk, bet parasti ap zēna 12–14 gadu vecumu. No brīža, kad pusaudža gados sēklinieki sākuši ražot spermu, vīrietis faktiski ir auglīgs pat visu mūžu, ja to ļauj veselība. "Spermatoģenēze vīrietim norit visu mūžu, un te ir tā atšķirība no sievietes – kad piedzimst meitenīte, viņai ir noteikts olšūnu skaits, kas dzīves laikā nepalielinās, bet tikai samazinās. Te gan uzreiz jāsaka – olšūnu skaits ir krietni lielāks, nekā dzīves laikā vajadzīgs. Vīrietim spermatozoīdi veidojas katru dienu no jauna, vairāki miljoni. Ja netiek izmantoti, tie aiziet bojā, bet teorētiski visi ir izmantojami. Taču ir viens knifs, kas ir jāņem vērā, – spermatoģenēzes intensitāte, protams, mainās līdz ar vecumu," skaidro urologs un andrologs Andris Ābele.

Tas, ka vīrietis ir auglīgs visu mūžu, nenozīmē, ka arī spermas kvalitāte paliek nemainīga. Vīrietim novecojot, viņa auglības spējas samazinās. "Vecums, no kura auglības spējas sāk nozīmīgi samazināties, ir 35–40 gadi. Pēc šī vecuma spermas kvalitāte samazinās gandrīz visos parametros – gan koncentrācijā, gan kustīgumā, gan morfoloģijā – visi šie rādītāji pasliktinās. Līdz ar to arī iespējamība partnerei palikt stāvoklī šajā vecumā ir krietni samazināta," norāda Ābele. Par vīrieša auglību svarīgi runāt, jo mūsdienu tendences Eiropā liecina, ka pāri bērnu radīšanu atliek uz arvien vēlāku laiku. Tam, protams, ir dažādi iemesli, kas saistīti ar sociālekonomisko situāciju. Kā norāda urologs, Rietumeiropas valstīs tendence ir bērnus radīt pēc 30 gadu vecuma vai pat 35 gadu vecuma, kamēr Austrumeiropā šie skaitļi svārstās ap 27 gadiem. Statistiku gan apkopo vien par mātes vidējo vecumu, jo tas visās valstīs tiek uzskaitīts, taču tam var pielāgot arī vīrieša vecumu, jo, kā norāda urologs, radot pirmo bērnu, parasti partneri ir vienādā vecuma.

Neatgriezeniskas izmaiņas vīrieša sēkliniekos sākas jau 35–40 gadu vecumā, jo šūnas, no kurām veidojas spermatozoīdi, vecuma ietekmē iet bojā, līdzīgi kā jebkuras citas organisma šūnas, tam novecojot. "Līdz ar to ir mazāks skaits spermatozoīdu, arī visi citi spermas kvalitātes faktori ir sliktāki."