Bērns būs pārgājiena vadītājs. Tēta pieredze, ejot pie dabas ar trīsgadnieku

Jāņa ikdiena paiet, strādājot mārketinga un reklāmas nozarē, kas ļauj saplānot ikdienu tā, ka viņš strādā četras dienas nedēļā, papildus iegūto laiku veltot ģimenei. Savulaik nopietnāk palīdzējis arī komandu stiprināšanas uzņēmumā "Lūzumpunkts", kuram aizvien vēl palīdz dažādos sadarbības projektos, kad vasarā tiek organizēti komandu saliedēšanās pasākumi uzņēmumiem, dažāda veida pārgājieni un citas aktivitātes. Lai gan pie dabas abi ar sievu devušies arī pirms tam, pat plašākā draugu pulkā, ģimenē ienākot mazam rakarim, kuram gribas parādīt nepieradināto dabu, galamērķi tika vairāk apdomāti un pārdomāti. Protams, neiztikt arī bez kurioziem, bet arī no tādas pieredzes Jāņa ģimene ir mācījusies, un tas ļauj citiem pastāstīt un iedvesmot, ka pārgājienā var un vajag doties jau agrīnā bērna vecumā.

Pārgājiens ar bērnu – jārespektē mazais cilvēks un viņa temps

Meitu Jānis ar sievu ņēmis līdzi pirmajā pārgājienā, kad viņa bijusi pavisam maza un gulējusi ratos. Tam viņi gatavojušies jau iepriekš, izvēloties tādu "rumaku", kam ir lieli riteņi, lai varētu viegli manevrēt gan meža taciņās, gan pludmales smiltīs. Taču pats pirmais pārgājiens kopā ar atvasi izvērties, Jāņa vārdiem, visai traks. Trijotnei pievienojies arī Jāņa draugs, meitas topošais krusttēvs, un visi devušies pastaigā gar Amatas upi no vietas, kur sākas Zvārtes iezis. "Tā bija ziema, jo meita ir dzimusi novembrī, un šķita, ka būs OK, kas gan tur, liela taka, viss forši. Taču viss bija nereāli apledojis, bija sajūta – OK, mēs esam vidū, tikko uzstūmāmies pa kalniņu augšā, te ir kalniņš, kas ved lejā, ko tagad darīt? Šādus šķēršļus pārvarot, mēs kustējāmies uz priekšu," atceras Jānis. Meita ratos gan visu ceļu nogulējusi, bet atpakaļ ekstrēmajos apstākļos izlemts nedoties, tā vietā Jānis ar draugu aizgāja pēc automašīnas, lai dāmas droši nogādātu mājās.

Jānim pašam daba ir vieta, kur atgūt enerģiju, sakārtot domas, kamēr viņš soļo un vēro apkārtni. Viņš to sauc par sava veida meditāciju un apzinātību. "Pie dabas var atpūsties, jo tur ir svaigs gaiss, tu esi kustībā, tavas acis var tālu skatīties – nevis datorā vai sienā, vai nākamajā mājā. Katru reizi tu redzi kaut ko citu. Ieraugi putnu, ieraugi biti, jaunus šķēršļus, ar bērnu azotē pārej baļķi, kas ved pār upi," stāsta Jānis. Pirms doties pārgājienā ar bērnu, Jānis iesaka sagatavoties un apzināties, ka tas nebūs pārgājiens ar draugiem ātrā tempā, kā sportiskākiem pieaugušajiem varētu šķist.