Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) uzsver, ka prioritāte ir atbalsts tieši ģimenēm ar bērniem: "Esmu gandarīta par koalīcijas partneru konceptuālo atbalstu mūsu piedāvājumam celt bērnu kopšanas pabalstu par bērniem no pusotra līdz divu gadu vecumam un par papilduu finansiālo atbalstu ģimenēm, kuras audzina bērnu ar invaliditāti. Ņemot vērā jau citas līdz šim pieņemtās iniciatīvas, šis solis ir kārtējais apliecinājums, ka valdība turpina meklēt iespējas, lai krīzes situācijā iedzīvotājiem palīdzētu."
Ievērojot Covid-19 radītos riskus un izsludināto ārkārtējo situāciju Latvijā, "Noteikumos par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību", rosināts sniegt papildu atbalstu bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem, kuriem bērns ir vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem.
Noteikumu projekts paredz, ka uz Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" 1. punktā noteikto laiku (no 2020. gada 12. marta līdz sakarā ar Covid-19 izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām) personai, kura kopj bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem, bērna kopšanas pabalsta apmērs ir 171 eiro (līdz šim – 42,69 eiro) mēnesī. Bērna kopšanas pabalsta apmērs mēnesī tiek paaugstināts (no 42,69 eiro uz 171 eiro) arī tām personām, kuras kopj dvīņus vai vairākus vienās dzemdībās dzimušus bērnus vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem. Šobrīd 171 eiro piešķir par bērna kopšanu līdz pusotra gada vecumam.
Vienlaikus Labklājības ministrija rosina veikt grozījumus "Noteikumos par ģimenes valsts pabalstu un piemaksām pie ģimenes valsts pabalsta", nosakot, ka personām, kurām ir tiesības uz piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu (106,72 eiro/mēnesī), izmaksājama vienreizēja piemaksa 150 eiro apmērā.
Saistībā ar ārkārtējo situāciju valstī ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, rodas papildu pienākumi un izdevumi, lai nodrošinātu bērna aprūpi esošajā līmenī, ņemot vērā, ka bērni nepameklē izglītības iestādes, ārstniecības pakalpojumu pieejamība ir ierobežota un dienas aprūpes centri, kas, tai skaitā nodrošina pieskatīšanas funkciju, arī ir slēgti. Tas nozīmē, ka šie bērni ārkārtējās situācijas laikā atrodas mājās un katras ģimenes resursu (gan cilvēku, gan finanšu) ietvaros tiek nodrošināta bērnu pieskatīšana, nepieciešamības gadījumā attālinātā mācību procesa nodrošināšana, kā arī iespēju robežās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana klātienē vai attālināti.
Finanšu ministra darba grupā arī atbalstīts piedāvājums paplašināt atbalstu uzņēmējiem, paredzot ieviest uzņēmējdarbības atbalsta programmu. Tā paredzēta kā turpinājums dīkstāves pabalstam, daļēji kompensējot algu izmaksu. Par piešķiršanas kritērijiem, administrēšanu un finanšu avotiem diskusijas tiks turpinātas ekonomikas ministra darba grupā, iesaistot arī sociālos partnerus. Labklājības ministre norāda, ka atbalsts uzņēmējiem nepieciešams, ņemot vērā, ka pēc ārkārtējās situācijas beigām dīkstāves pabalsti vairs netiks maksāti, bet joprojām turpināsies Covid-19 negatīvā ietekme: "Uzņēmumi vēl nebūs atguvuši spēju darboties ar iepriekšējo jaudu, kā arī joprojām saskarsies ar piegāžu ķēžu traucējumiem vai problēmām ar pasūtījumu regularitāti, daļa darbinieku turpinās atrasties dīkstāvē vai daļējā dīkstāvē. Tādēļ rosinu jau savlaicīgi domāt par nākamo atbalstu pēc dīkstāves pabalstu izmaksas beigām."