<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@vincefleming'>Vince Fleming</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Redze ir viena no svarīgākajām cilvēka maņām, varētu pat teikt, dominējošā. Tai ir liela nozīme mūsu dzīves līkločos jau no bērna kājas, kad tikai mācāmies atpazīt cilvēkus, priekšmetus, noturēt līdzsvaru, staigāt, lasīt, rakstīt un iepazīt dabu visapkārt. Redze ir liela dāvana, jo pasaule lielā mērā ir veidota, lai to redzētu, lai ar acīm notvertu katru mazo tauriņu, katru krāšņo ziedu toni un lapu rakstu, lielos debesskrāpjus un plašos tīrumus, pļavas, ūdenstilpes. Acis bieži vien mums parāda tā saukto "prātam neaptveramo". Protams, pēdējā laikā sociālā distancēšanās ir izmainījusi lielākās daļas pasaules un Latvijas iedzīvotāju dienas ritumu, liekot daudz laika pavadīt iekštelpās, tātad arī mainot acu noslodzi.

Nevienam nav noslēpums, ka, attīstoties tehnoloģijām, dzīve kļuvusi ērtāka, vieglāk pārvaldāma, bet tās arī atstāj iespaidu uz veselības stāvokli, īpaši, ja par to kārtīgi nerūpējamies. Ilgās darba stundas pie datora, starplaikos novērojamā telefona “bakstīšana”, ieilgušās televizora pauzes – tas viss ietekmē ne tikai mūsu ķermeni, bet pamatīgi satricina arī redzi. Ekrānu izstarotā zilā gaisma acis nogurdina.

Kā pētījumā norāda Pasaules Veselības organizācija (PVO), vismaz 2,2 miljardiem cilvēku ir redzes traucējumi vai aklums, kur vairāk nekā 1 miljardu gadījumu varēja novērst. “Vairāk nekā 1 miljards cilvēku visā pasaulē dzīvo ar redzes traucējumiem, jo viņi nesaņem nepieciešamo aprūpi tādu problēmu gadījumā kā tuvredzība un tālredzība, glaukoma un katarakta,” teikts pirmajā pasaules redzes ziņojumā. Ziņojumā tika konstatēts, ka iedzīvotāju novecošanās, mainīgais dzīvesveids un ierobežotā acu aprūpes pieejamība, īpaši valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem, ir galvenie cilvēku ar redzes pasliktinājumiem skaita pieauguma faktori.

PVO pētījumā kā viena no visbiežāk sastopamajām acu slimībām minēta miopija jeb tuvredzība. Palielināts laiks, kas pavadīts telpās, un pastiprinātas aktivitātes tuvumā, tostarp lasīšana, mācīšanās (mājasdarbu veikšana, rakstīšana), datora lietošana/videospēļu spēlēšana, TV skatīšanās utt., var krietni pakuplināt tuvredzības cietēju pulku. Šo risku var samazināt, palielinot ārā pavadīto laiku.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!