'Iznākt no skapja' visas klases priekšā. Divu jauniešu pieredzes stāsti

LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un starpdzimuma (intersex)) personu tiesības visā pasaulē ieņem aizvien lielāku prioritāti, lai sabiedrība augtu pieņemošāka dažādu minoritāšu tiesību jautājumos. Pavisam nesen publicētajā "ILGA Europe" 2020. gada "Varavīksnes indeksā", kas apkopo rezultātus par LGBTI cilvēku tiesisko stāvokli, no 49 Eiropas valstīm Latvija ieņem 41. vietu. Tas aicina padomāt – ko varam darīt lietas labā, lai situāciju uzlabotu? Skaidrs, ka personas pieņemšana sākas ģimenē – brīdī, kad jaunietis atklāj skaļi, ka ir gejs, lesbiete, biseksuāls, nejūtas kā zēns, bet gan kā meitene. Tāpēc savu pieredzes stāstu izstāstīt aicinājām divus jauniešus, kas no "skapja iznāca" (kā to apzīmē pati LGBTI kopiena) pusaudža vecumā. Šiem jauniešiem apzīmējums "homoseksuāls" jau sen nenozīmē "netradicionālu orientāciju" – kā parāda pieredzes stāsti un sarunas ar kopienas pārstāvjiem, LGBTI ir "modernais normālais", par ko ir jārunā.

Mūsdienu jaunieši ir atvērtāki un pieņemošāki

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes priekšsēdētāja Kristīne Garina sarunā ar portālu "Cālis" stāsta, ka teju 15 gadu periodā, kopš "Mozaīka" pastāv, var novērot, ka pēdējos gados jaunieši kļuvuši krietni atvērtāki savā patiesumā, nebaidoties atklāt savu seksuālo orientāciju vai dzimumidentitāti. "Tas, ko šobrīd redzam, – ir ļoti liela dažādība, jaunieši tiešām nāk, uzaicina draugus. Tīklojums noteikti ir daudz plašāks. Gan dzimuma identitātes, gan seksuālās orientācijas, gan no kurienes šie jaunieši ir – nav visi vienmēr no Rīgas, kā kādreiz bija. Sevišķi tagad, kad tikšanās notiek virtuāli, ir daudz vieglāk jauniešiem arī vienam ar otru runāt," pastāsta Garina.

Atnākot uz "Mozaīku", daudzi LGBTI jaunieši pirmo reizi dzīvē satiek sev līdzīgus vienaudžus, kas sekmē ne tikai draudzību, bet arī radošo sadarbību, ko jaunieši īsteno visdažādākajās aktivitātēs, lai savā platformā varētu ne tikai satikties, bet arī runāt un stāstīt, ko īsti LGBT jaunietis jūt, ar kādu attieksmi saskaras un ko darīt sabiedrībai, lai minoritātes kļūtu pieņemtas. "Tā ir viena no aktīvākajām iniciatīvām, kas mums "Mozaīkas" vēsturē ir bijusi, – jauniešiem, kad viņi sanāk kopā, ir fantastiska enerģija," priecīgi atzīst apvienības vadītāja.

Viena no lietām, ko "Mozaīka" piedāvā, – nākt un parunāties arī vecākiem, satiekot citus LGBTI vecākus, tāpat kā to dara jaunieši. "Arī pasaulē tas ir diezgan pieņemts veids, ka ir arī vecāku atbalsta grupas, ka vecāki sanāk kopā un atbalsta viens otru – kādreiz vienkārši komunikācijā, jo ikdienā vecāki nevar satikt tādus pašus cilvēkus kā viņi. Ļoti bieži viņiem nav tās saiknes, tieši kā runāt par šo jautājumu, tāpēc vecāku atbalsta grupas ir ļoti, ļoti noderīgas, lai ģimenēm būtu vieglāk," stāsta Garina. Par šīm lietām, pēc Garinas domām, ir jārunā, jo Latvijas sabiedrībā neesam raduši runāt par seksualitāti vispār, ārpus orientācijas. "Komunikācija ir ļoti vajadzīga, izglītība ir ļoti vajadzīga, tieši veselības mācība, seksuālā izglītība – es domāju, ka tā ir atslēga. Kad sāksim par to runāt daudz atklātāk, tad būs arī vieglāk runāt par homoseksualitāti un biseksualitāti vecākiem ar bērniem un bērniem ar vecākiem," uzsver Garina. Robu zināšanās iegriež arī tas, ka skolās par reproduktīvo un seksuālo veselību runā maz, un problēmu neatrisinās tas, ja jaunietim informācija jāmeklē pašam.