skola, skolēni, klase
Foto: Shutterstock
Līdz ar jaunā skolotāju izglītības projekta "Mācītspēks" jaudīgo startu un pieteikšanās noslēgumu, sperts nozīmīgs solis mūsdienīgas un pasaulē konkurētspējīgas izglītības attīstībā Latvijā. Interese par projektu ievērojami pārsniedza pieejamo vietu skaitu, – kopā pieteikušies 612 kandidāti, informē projekta pārstāvji. Pašlaik notiek pieteikumu izvērtēšana un dalībnieku atlase, tāpēc galarezultāti būs zināmi jūnija beigās.

Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska norāda, ka skolotājs ir ikvienas valsts izglītības un izaugsmes pamatā. Skolotājam ir ne tikai jāsniedz zināšanas, bet arī jāiedvesmo bērni un jaunieši kļūt par nākamajiem vizionāriem, kas veidos to, kāda Latvija attīstīsies nākotnē. Tieši speciālisti, kas jau ir profesionāļi savā jomā, var kļūt par skolotājiem, kuri iedvesmotu savus skolēnus. Šādus topošos skolotājus apvienos projekts "Mācītspēks".

Pieteikumu izvērtēšana vēl turpinās, bet jau šobrīd projekta "Mācītspēks" speciālisti atklāj – atlasi uzsākuši pārstāvji no šādiem zinātņu virzieniem: sociālajām zinātnēm (39 procenti), dabaszinātnēm un matemātikas (27 procenti), humanitārajām zinātnēm (27 procenti), pedagoģijas zinātnēm (divi procenti) un citām zinātnēm (pieci procenti). Vidējais kandidātu vecums ir 36 gadi. Kopumā par projektu interesējušies 1839 cilvēki.

No visiem kandidātiem, 265 speciālisti gatavi mācīt STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierijas un matemātikas) mācību priekšmetus, bet 37 procenti kandidātu gatavi mācīt pat trīs un vairāk mācību priekšmetus. Uz 100 skolotāja vietām, ko "Mācītspēks" īstenos, Latvijas skolas pieteikušas 461 vakances. Kopumā vakances pieteikušas 190 skolas, no kurām trešdaļa ir lauku skolas. Vislielākais pieprasījums ir pēc matemātikas skolotājiem (86 vakances), tad latviešu valodas (48 vakances) un fizikas (45 vakances). Viena skola vidēji pieteikusi 2,4 vakances.

"Mēs apzināmies lielos izaicinājumus izglītības sistēmā, skolu optimizācijā, esošo mācību modeļu attīstībā. Tās ir izmaiņas, kurām nepieciešams laiks un cilvēki, kas tic nākotnes izglītībai. Mēs esam maza valsts ar mazāk nekā 2 miljoniem iedzīvotāju, taču tieši tas mums dod iespēju būt mobiliem un kopā panākt lielas pārmaiņas," skaidro Šuplinska, pamatojot projekta "Mācītspēks" lielo ieguldījumu Latvijas izglītības nākotnē.

Nodibinājuma "Iespējamā misija" direktors Kārlis Kravis, vērtējot pieteikumu skaitu, uzsver, ka projekta izveide nebūtu iespējama bez Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsta. Pateicoties ministrijas aktīvai iesaistei izglītības kvalitātes uzlabošanā, kopīgiem spēkiem ir strādāts pie tā, lai skolās nokļūtu arvien jauni speciālisti. "Uz vienu projekta vietu šobrīd ir pieteikušies seši speciālisti – lielais pieteikumu skaits apliecina, ka šāds izglītības projekts ir vajadzīgs. Ilgtermiņā ceram, ka uzlabosies ne tikai izglītības kvalitāte, bet arī skolotāju profesijas prestižs," teic Kravis.

Projekta īstenošanā ir iesaistītas trīs vadošās Latvijas augstskolas – Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte, kā arī nodibinājums "Iespējamā misija". Visas iesaistītās puses kopīgiem spēkiem vēlas panākt to, lai ne tikai celtos izglītības kvalitāte un skolās būtu jauni speciālisti, bet arī augtu skolotāja profesijas prestižs.

"Simt dažādu jomu speciālistu uzsāks ceļu uz pedagoga izglītību, kā arī dalīsies savās zināšanās un pieredzē ar skolēniem skolās visā Latvijā. Esmu pārliecināta, ka šī jaunā, darba vidē balstītā mācību pieeja mainīs to, kā uz izglītības sistēmu skatīsimies un kā to attīstīsim nākotnē," pauž Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes asociētā profesore, 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas "Skolotājs" direktore.

To, ka jauni speciālisti skolās ir nepieciešami, atzīst arī Liepājas 15. vidusskolas direktors Gints Ročāns. Tāpat arī viņš novērtē to, ka "Mācītspēks" sniedz iespēju programmas dalībniekiem apmācības laikā strādāt skolās, apvienojot darbu ar studijām, jo tas palīdz jaunajiem skolotājiem apgūt visas nepieciešamās prasmes. "Mums vajag jaunus spēkus, lai ilgtermiņā uzturētu izglītības kvalitāti. No pieredzes varu teikt, ka skolotāji, kuri ir mācījušies darba vidē, ir kompetenti savā nozarē un stundās spēj apvienot teoriju ar praksi, piešķirot mācību procesam dziļāku jēgu. Jaunie skolotāji ienāk ar skaidru redzējumu, kā uzlabot mācību procesu un kādu pienesumu, strādājot ar skolēniem, viņi vēlas sniegt visai sabiedrībai. Tāpēc skolā ļoti gaida jaunus un talantīgus kolēģus," skaidro skolas direktors.

Jūnijā noslēgsies dalībnieku atlase, un būs zināmi visi 100 jaunie skolotāji, kas no 1. septembra uzsāks bezmaksas studijas Latvijā vienīgajā darba vidē balstītajā augstākās izglītības studiju programmā "Skolotājs", līdztekus strādājot skolā par mācību priekšmeta skolotāju.

Video no konferences, kurā apkopoti "Mācītspēks" pieteikšanās konkursa rezultāti, var apskatīt zemāk:

Par projektu "Mācītspēks"

Jaunā skolotāju izglītības projekta "Mācītspēks" mērķis ir spējīgu un motivētu dažādu jomu profesionāļu piesaiste skolotāja darbam, nodrošinot nepieciešamo izglītību un praktiskās mācības. Projekta "Mācītspēks" ietvaros 100 atlasītiem kandidātiem tiks sniegta iespēja viena studiju gada laikā iegūt pedagoga kvalifikāciju un otra gada laikā turpināt profesionāli pilnveidoties, lai kļūtu par skolotāju kādā no Latvijas skolām. Vairāk par projektu un pieteikšanās procesu: www.macitspeks.lv.

Projektu īsteno Latvijas Universitāte, Daugavpils Universitāte, Liepājas Universitāte un nodibinājums "Iespējamā misija", to pārrauga Izglītības un zinātnes ministrija. Projekts "Mācītspēks" tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas" ietvaros.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!