<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@nci'>National Cancer Institute</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
3. jūnijs ir diena, kuru kopš ārkārtējās situācijas sākuma gaidījuši daudzi, jo no šīs dienas pilnībā tiek atjaunoti veselības aprūpes pakalpojumi. Lai arī šobrīd nākotne, kuru skar veselības jautājumi, izskatās spožāka nekā līdz šim, jo pacientiem būs iespēja saņemt jebkādu palīdzību, tomēr salīdzinoši ilgā pakalpojumu nepieejamība ir atstājusi ievērojamu robu, kas kādam pacientam bijis liktenīgs un kura aizlāpīšanai būs nepieciešams ilgas darba stundas vairāku mēnešu garumā.

Jau iepriekš aprakstījām, ka piesardzības pasākumi pandēmijas laikā liek šķēršļus pacientu iespējām saņemt nepieciešamo palīdzību, bet, skaidrojot ģimenes ārstu pieejamību ārkārtējās situācijas laikā, nedaudz pieskārāmies tam, kādas sekas radīs pakalpojumu nepieejamība. Jau tobrīd speciālisti vērsa uzmanību uz esošās situācijas nopietnību un nelabvēlību, tāpēc kopā ar viņiem skaidrojam galvenos iemeslus, kas kaitējuši pacientu veselībai, un kādas ir to atstātās sekas. Tāpat apskatām, kāpēc pacientiem turpmāk, lai saņemtu veselības aprūpi, jāapbruņojas ar pacietību, un runājam par izaicinājumiem, kas sagaida veselības aprūpes darbiniekus.

Kāpēc pacientu veselības stāvoklis pasliktinās

''Veselības centru apvienības'' poliklīnikas ''Aura'' dienas stacionāra vadītāja Inga Orleāne kā noteicošo iemeslu, kāpēc pacienti ārkārtējās situācijas laikā izvairās doties pie ārsta vai meklēt palīdzību, nosauc bailes. ''Riska grupu pacienti, kuriem pastāv risks slimot ļoti smagi, baidījās inficēties ar Covid-19, tāpēc vairījās apmeklēt ārstus un dažādas iestādes, vairāk ievēroja distancēšanos. Tas bija tas, ko mēs arī vēlējāmies, bet šajā gadījumā distancēšanās attiecās arī uz ārstniecības iestādēm.'' Orleāne norāda, ka pacienti zina – arī ar Covid-19 saslimušie palīdzību meklēs ārstniecības iestādēs, tāpēc izvairījās tās apmeklēt. Līdz ar to daudzi, kuriem bija kādas ieplānotas vizītes, atteicās.

"Veselības centrs 4" (VC4) grupas uzņēmuma klīnikas "Capital Clinic Riga" ģimenes ārste Dr. Dārta Miķelsone gan atzīst, ka, lai arī bailēm inficēties un izvairīšanās no ārstu apmeklējuma ir liela loma, ierobežotā veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība ir galvenais iemesls, kāpēc pasliktinājās hronisku slimību pacientu veselības stāvoklis. Viņa norāda, ka ''ļoti daudz kas atkarīgs no pacienta un ārsta sadarbības līdz Covid-19 izraisītajiem ierobežojumiem – ja rūpes par veselību bijušas pastāvīgas, un komunikācija ar ārstu uzturēta arī ierobežojumu laikā, veselības stāvoklim vajadzētu palikt stabilam.''

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT