2019. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaudzis tiesā pārsūdzēto bāriņtiesas lēmumu skaits – pārsūdzēti 84 lēmumi, no kuriem 31 lēmums atstāts spēkā, trīs lēmumi atcelti, bet pārējo lēmumu izskatīšana vēl nav noslēgusies, liecina Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) veiktā analīze par bāriņtiesas darbu pagājušajā gadā.
Visbiežāk tiesā pārsūdzēti bāriņtiesas lēmumi par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem (2019. gadā – 35 lēmumi). 2019. gadā pārsūdzēti septiņi lēmumi par aizbildņa atcelšanu no pienākumu pildīšanas, trīs lēmumi par aizbildņa iecelšanu. Tāpat pārsūdzēti četri lēmumi par aizgādņa iecelšanu mantojumam un viens lēmums par aizgādņa iecelšanu personai ar ierobežotu rīcībspēju.
Bāriņtiesas faktisko rīcību privātpersona, iesniedzot attiecīgu pieteikumu tiesā, var pārsūdzēt tāpat kā bāriņtiesas lēmumu. 2019. gadā bāriņtiesas faktiskā rīcība pārsūdzēta11 gadījumos, trijos pieņemts bāriņtiesai labvēlīgs tiesas spriedums, savukārt trīs gadījumos pieņemts bāriņtiesai nelabvēlīgs tiesas spriedums. Piecos gadījumos lietas izskatīšana tiesā vēl nav pabeigta.
VBTAI analizējot bāriņtiesas darbu, secina, ka pērn vērojams pieaugums tiesā pārsūdzēto lēmumu skaita ziņā. Tā, piemēram, 2018. gadā tiesā tika pārsūdzēti 58 lēmumi, no kuriem 31 tika atstāts spēkā, bet divi – atcelti. 2017. gadā tiesā pārsūdzēti 82 bāriņtiesas lēmumi, no kuriem 41 atstāts spēkā, bet divi atcelti. Savukārt 2016. gadā pārsūdzēti 85 lēmumi, no kuriem 42 atstāti spēkā, bet deviņi atcelti. Kā redzams no minētajiem datiem, 2018. gadā tika novērota tendence pārsūdzēto lēmumu skaita samazinājumam, bet pērn tas visai krasi pieaudzis.
Bāriņtiesas faktisko rīcību privātpersona, iesniedzot attiecīgu pieteikumu tiesā, var pārsūdzēt tāpat kā bāriņtiesas lēmumu. 2019. gadā bāriņtiesas faktiskā rīcība pārsūdzēta11 gadījumos, trijos pieņemts bāriņtiesai labvēlīgs tiesas spriedums, savukārt trīs gadījumos pieņemts bāriņtiesai nelabvēlīgs tiesas spriedums. Piecos gadījumos lietas izskatīšana tiesā vēl nav pabeigta.
Administratīvās rajona tiesas kompetencē ir izvērtēt bāriņtiesas kā aizbildnības un aizgādnības iestādes pieņemtā lēmuma (administratīvā akta) un faktiskās rīcības tiesiskumu un pamatotību. Atbilstoši Bāriņtiesu likumā paredzētajam, bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā.
Savukārt Administratīvā procesa likumā noteikts, ka administratīvā procesa tiesā būtība ir tiesas kontrole pār iestādes izdota administratīvā akta vai iestādes faktiskās rīcības tiesiskumu vai lietderības apsvērumiem rīcības brīvības ietvaros. Tiesiskums tiek vērtēts, pārbaudot, vai iestāde ir rīkojusies saskaņā ar procesuālajām un materiālajām tiesību normām. Lietderības apsvērumi tiek vērtēti, pārbaudot, vai administratīvais akts izdots pamatoti un vai tas pārlieku neierobežo personas intereses, samērojot tās ar sabiedrības interešu aizsardzību. Tiesa administratīvajā procesā objektīvi noskaidro lietas apstākļus un dod tiem juridisku vērtējumu.
Tiesa administratīvo lietu ierosina pēc pieteicēja pieteikuma. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma normās paredzēto pieteikuma priekšmetu administratīvā procesa ietvaros, personai, īstenojot savu, bērna, personas ar ierobežotu rīcībspēju tiesību un interešu aizsardzību tiesā, pastāv iespēja iesniegt tiesā pieteikumu par administratīvā akta:
- izdošanu;
- atcelšanu (atcelšanu pilnībā vai daļā, arī grozīšanu);
- spēkā esamību (atzīšanu par spēkā neesošu, atzīšanu par spēku zaudējušu, arī administratīvā akta atzīšanu par spēkā esošu);
- atzīšanu par prettiesisku;
- izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatēšanu.
Pārskatos par darbu bāriņtiesas sniedz informāciju par lēmumu skaitu, kuri pārskata gadā pārsūdzēti tiesā, un gadījumos, kad pārskata gada ietvaros lieta tiesā ir tikusi izskatīta – informāciju par pārsūdzības rezultātu, norāda VBTAI.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
