Aptauja: Latvijas sabiedrība augstu vērtē skolotājus un viņu darbu  (1)

Sabiedrības skatījumam uz skolotāja amatu ir tieša ietekme uz skolotāju skaitu valstī. Lai gan 91 procenti Latvijas iedzīvotāju augstu vērtē skolotāja kā profesijas lomu un pienesumu sabiedrībai, tomēr kļūt par skolotāju būtu gatavi tikai seši procenti respondentu. Savukārt savai atvasei skolotāja profesiju vēlētos vien divi procenti aptaujāto, norāda "Mācītspēks" pārstāvji.

Tomēr, lai gan retais iedzīvotājs apgalvo, ka izvēlētos skolotāja profesiju, pirmajā skolotāju izglītības projekta "Mācītspēks" gadā ir ievērojams konkurss uz skolotāja amatu – seši speciālisti uz vienu vietu.

"Izglītība nenoliedzami ir veiksmīgas nākotnes stūrakmens, tāpēc ārkārtīgi svarīga ir skolotāju loma šīs izglītības kvalitātes celšanā. Kaut gan lielākā daļa aptaujāto (84 procenti) uzskata, ka pret skolotājiem trūkst cieņas no sabiedrības puses, tomēr 93 procenti iedzīvotāju norādīja, ka skolotājiem ir būtiska loma jaunatnes un nākotnes sabiedrības personību un vērtību radīšanā," aptaujāto atbildes komentē Ieva Margeviča-Grinberga, Latvijas Universitātes asociētā profesore.

Tie iedzīvotāji, kas būtu gatavi kļūt par skolotājiem, kā svarīgāko iemeslu minēja, ka tā ir profesija, kurā nepieciešams pastāvīgi mācīties pašam un apgūt jaunas iemaņas, zināšanas (57 procenti) – šis vienbalsīgi bija svarīgākais iemesls, ko norādīja cilvēki no dažādām vecuma, dzīvesvietas, ikmēneša ienākumu un izglītības grupām. Tāpat tika uzsvērti tādi iemesli kā – patīk darbs ar bērniem (43 procenti) un ir vēlme sniegt ieguldījumu sabiedrībā (42 procenti). Katrs trešais (32 procenti) kā pozitīvu iemeslu norādīja arī vasaras brīvlaiku.

Lai gan tikai katrs piektais iedzīvotājs (21 procents) uzskata, ka šai profesijai ir garantēts darbs, tomēr katru gadu 1. septembris atnāk ar vairākiem simtiem pedagogu vakanču. Piemēram, projektam "Mācītspēks" vien ir pieteikušās teju 200 skolas ar vairāk nekā 400 skolotāju vakancēm.

Puse iedzīvotāju, kas nebūtu gatavi kļūt par skolotājiem, kā būtiskāko šķērsli minēja emocionāli grūto darbu (49 procenti), nedaudz retāk tika minēta arī necieņas izrādīšana skolotājam no bērnu un vecāku puses (42 procenti) un tas, ka skolotāja profesija vienkārši nesaista (33 procenti). Jau iepriekš publiskajā telpā ir izskanējis viedoklis, ka skolotāja darbs nav ne emocionāli, ne fiziski viegls, un tam jābūt teju kā misijai, lai to veiktu. Zemu atalgojumu kā šķērsli minēja vien 25 procenti iedzīvotāju.

"Protams, katram darbam ir savas ēnas puses, tomēr ikvienam skolotājam ir arī motivācija šo darbu darīt – tas ir iedvesmojošs, sniedz gandarījumu un virza uz nepārtrauktu attīstību. Savukārt, piebilstot par profesijas atalgojumu, redzu, kā pārmaiņas uz labo pusi jau notiek, un skolu tīkla optimizācija to tikai veicinās," pauž Kārlis Kravis, nodibinājuma "Iespējamā misija" direktors un fizikas skolotājs.

Vaicāti, kādām īpašībām jāpiemīt 21. gadsimta skolotājam, visbiežāk iedzīvotāji minēja profesionalitāti (88 procenti), autoritāti bērnu acīs (75 procenti) un orientēšanos jaunākajās mācību metodēs (72 procenti). Nedaudz retāk tika minēta arī prasme mācību procesā integrēt digitālos mācību rīkus un nebeidzama zinātkāre. Savukārt visretāk tika izcelta pakļāvība bērnu un vecāku vēlmēm (septiņi procenti) un piekāpība (divi procenti). "Šie rezultāti skaidri iezīmē, ka katram skolotājam jābūt līderības prasmēm, degsmei pret savu darbu un misiju un nemitīgi jāattīsta savas prasmes un zināšanas," rezumē Kravis.

Pētījumu veica pētījumu aģentūra "Norstat". Pētījuma ietvaros interneta vidē aptaujāti 1006 iedzīvotāji no visas Latvijas.

Projekts "Mācītspēks" tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta Nr. 8.2.1.0/18/I/004 "Latvijas Universitātes inovatīvas, pētniecībā balstītas studiju virziena "Izglītība, pedagoģija un sports" studiju programmas" ietvaros. Aktuālā informācija par kampaņu: www.macitspeks.lv.